Vai mums sāk pietrūkt Skype romantisma?
Nesen pasaules populārākos finanšu portālus pāršalca ziņa par zviedru jaunuzņēmuma Klarna dramatisko vērtības kritumu. Jau vairākus gadus Klarna tika uzskatīta par vienu no Eiropas vērtīgākajiem (augstākajā punktā vērtība tika lēsta ap 46 miljardiem dolāru) jaunuzņēmumiem. Tas ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas dažreiz tiek dēvēts par nomaksas (buy now – pay later) risinājumu pionieri.
Uzreiz vēlos uzsvērt, ka raksta mērķis nav analizēt nomaksas biznesa sociālos aspektus, bet ar Klarna piemēru aktualizēt jautājumu, cik lielā mērā strauji augošu jaunuzņēmumu vērtību vajadzētu uztvert kā šo uzņēmumu veiksmīgas (vai neveiksmīgas) attīstības indikatoru.
Savus pakalpojumus Klarna piedāvā 45 valstīs, var lepoties ar 147 miljoniem aktīvo klientu (patērētāju) un sadarbību ar vairāk nekā 400 tūkstošiem tirgotāju. Divi miljoni transakciju dienā arī ir ļoti iespaidīgs rādītājs. To visu nodrošina tikai pieci tūkstoši darbinieki (avots – klarna.com). Tas skaidri parāda tehnoloģiju nozīmi uzņēmuma procesos.
Finansējumu Klarna piesaistīja vairākās kārtās daudzu gadu garumā. Tas var netieši liecināt par uzņēmuma vērtības kāpumu no viena miljarda dolāru pirms 2014. gada līdz 46 miljardiem 2021. gadā (avots – fintechmagazine.com, crfat.co). Taču pēdējā uzņēmuma finansēšanas kārta šā gada vasarā sagādāja uzņēmuma investoriem patiesu šoku – Klarna vērtība noslīdēja līdz sešiem miljardiem dolāru, proti, līdz 2019. gada līmenim...
Vai jaunuzņēmuma vērtības kritums septiņas reizes ir katastrofa?
Tāpat kā fizikas likumi, arī investoru psiholoģija dažreiz mēdz būt nepielūdzama. Zaudējumi gandrīz vienmēr tiek uztverti ļoti sāpīgi. Klasiskā teorija māca, ka emocionālas sāpes, ko investoriem sagādā zaudējumi, parasti pārspēj pozitīvas emocijas, ko izraisa naudas ziņā līdzvērtīga peļņa. Tomēr jāatzīmē, ka Klarna gadījumā lielākās sāpes ir radījis nevis uzņēmuma vērtības kritums jaunu investoru skatījumā, bet psiholoģiskais diskomforts saistībā ar tik liela vērtības krituma iespējamību. Kādreizējais Eiropas vērtīgākais jaunuzņēmums pēkšņi tika novērtēts tik zemu – tikai par sešiem miljardiem dolāru!
Šāda kapitalizācijas izmaiņu amplitūda šokēja daudzus Eiropas privātā kapitāla pārstāvjus. Šajā jomā parasti strādā cilvēki ar ļoti plašu un bieži vien unikālu investīciju pieredzi. Ne par velti riska kapitālisti un privātā kapitāla pārvaldītāji tiek dēvēti par profesionālajiem investoriem. Pēc teorijas viņiem noteikti nevajadzētu būt ļoti pārsteigtiem par jebkādu situācijas attīstību, īpaši ja atceramies, ka 2019. gadā Klarna indikatīvā vērtība bija pat mazāka par šiem sešiem miljardiem eiro. Faktiski tika zaudēti pēdējie trīs gadi kapitalizācijas, kas finanšu tirgu kontekstā netiktu uzskatīts par katastrofu. Šajā zaudētāju klubā no biržā kotētajām kompānijām (var visai viegli noteikt to tirgus cenu jebkurā brīdī) vēl ir vismaz Beyond Meat (vērtības kritums no augstākā punkta septiņas reizes), Pinterest (četras reizes), Lyft (sešas reizes), kā arī citi jaunuzņēmumi.
Topošais Āfrikas Amazon – Jumia
Ilustrācijai apskatīsim citu piemēru – par Āfrikas Amazon dēvēto Jumia. Jumia sāka darboties 2012. gadā kā e-komercijas pakalpojumu sniedzējs vairākās Āfrikas kontinenta valstīs. 2019. gadā tas realizēja savu akciju publisko piedāvājumu biržā, uzņēmuma kapitalizācijai (vērtībai biržā) sasniedzot četrus miljardus dolāru. Kopš akciju kotācijas biržā Jumia akcijas cena svārstījās no diviem līdz 60 dolāriem. Pārrēķinot šā uzņēmuma kapitalizāciju pēc aktuālās vienas akcijas cenas, mēs iegūstam uzņēmuma vērtības diapazonu no apmēram 200 miljoniem līdz sešiem miljardiem dolāru (jeb 30 reižu).
Formāli par vienradzi (unicorn) tiek dēvēts jaunuzņēmums, kura vērtība ir vismaz miljons dolāru. Ja paraugāmies uz Jumia akciju cenu dinamiku, varam novērot, ka gandrīz visu 2020. gadu un faktiski 2022. gadu, līdz šā raksta tapšanas brīdim, uzņēmuma vērtība nesasniedza miljonu ASV dolāru (avots – investing.com). Pārējā laikā tā bija lielāka par šo mistisko slieksni. Tomēr ļoti gribas domāt, ka nav pamata neuzskatīt šo strauji augošu uzņēmumu par vienradzi laika posmos, kad finanšu tirgi formāli signalizē valuāciju zem miljarda ASV dolāru. Būtu tikai loģiski primāri vērtēt šādus unikālus jaunuzņēmumus pēc to progresa ceļā uz vīzijas, mērķu un ambīciju sasniegšanu. Valuācija (novērtējums) konkrētā brīdī ir svarīgs lielums, bet nav pašmērķis. Jumia kapitalizācijas zaudējums ir pat dziļāks salīdzinājumā ar Klarna, taču, manuprāt, tas neliecina par to, ka Jumia vairs nevar kļūt par Āfrikas Amazon.
Praktisks romantisms finanšu ezoterikas vietā
Tolaik, skatoties ideālista acīm, plaši pieminētais Skype veiksmes stāsts iedvesmoja galvenokārt ar savu unikālo tehnoloģiju un ar to, ka šo tehnoloģiju izdevās attīstīt mūsu tuvajās kaimiņvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem (patiesības labad jāprecizē, ka pretstatā dominējošajam viedoklim par 100 % igauņu izcelsmi viens no galvenajiem Skype dibinātājiem bija no Zviedrijas un vēl viens no Dānijas). Tas, ka šī tehnoloģija naudas izteiksmē tika novērtēta miljardos dolāru, lielā mērā tika uztverts kā neatkarīga atzinība par radīto produktu. Būs grūti noticēt tam, ka tas bija pašmērķis jau projekta sākumā.
Pēdējos gados dažkārt varējām novērot izteikti sasteigtu jaunuzņēmumu vērtības kāpumu. Valuācija kļuva par šo uzņēmumu primāro veiksmes kritēriju, tādēļ dramatiskais Klarna vērtības kritums ir ļoti pamācošs piemērs.
Jaunuzņēmumi ir unikāli ar saviem cilvēkiem, viņu trakajām idejām un radītajām tehnoloģijām. Šo uzņēmumu patiesā vērtība ir drīzāk galarezultāts, ko dažreiz nav vēlams sasteigt starpposmos. Pretējā gadījumā mēs riskējam apdraudēt cerīgu ideju realizāciju ar nepamatotām finanšu ekspektācijām.
Nav universālas receptes, kā pareizi novilkt robežlīniju starp biznesa jeb pasaules iekarošanas plāniem un investoru finanšu apetīti starpbrīžos, tomēr, ja būtu jāizvēlas starp šīm divām lietām, ļoti svarīgi, lai uzņēmīgi cilvēki varētu kaislīgi turpināt strādāt pie revolucionāru ideju īstenošanas, praktiskam romantismam ņemot virsroku pār finanšu ezoteriku.