Kļūt par nākamo Silīcija ieleju

Es savu biznesu sāku 2004. gadā Sanfrancisko un regulāri devos darba gaitās uz līča apgabalu. Bija nepieciešamas aptuveni 35 minūtes, lai nokļūtu no pilsētas līdz Silīcija ielejai, dēvētu arī par jaunuzņēmumu meku, kur savus pirmsākumus piedzīvoja tādi industrijas giganti kā Microsoft, Apple, Google un Visa. Jūtos privileģēts, ka man bija iespēja piedzīvot šo pirmo Silīcija ielejas vilni un mācīties no tehnoloģiju nozares pionieriem.

Atrašanās vieta, protams, negarantē veiksmi, bet tajā laikā visi uzskatīja Silīcija ieleju par biznesa zelta āderi. Tehnoloģiju vide, uzņēmējdarbību veicinoša atmosfēra un jaunu talantu pārpilnība – to visu varēja atrast tieši tur. Tomēr arī Silīcija ielejā izmaksas, lai uzturētos šajā vidē, būtiski pieauga. Daudzi uzņēmēji arī vairs neuzskata, ka savulaik izslavētā pieeja “Izgāzies ātri, izgāzies bieži” (fail fast, fail often) ir pamatota. Pēc mūsdienu uzņēmēju domām, šī mantra nav nekas vairāk par skaļu saukli. Tagad Silīcija ieleja kā jauno tehnoloģiju epicentrs lēnām zaudē savu slavu. 

Pēdējos gados jaunas inovatīvu tehnoloģiju kompānijas sāk rasties citviet – gan attīstītās, gan jaunattīstības valstīs. Bet vai ir iespējams atdarināt Silīcija ielas atmosfēru un panākumus? Un vai tas vispār ir nepieciešams? Vai Silīcija ieleju ir iespējams kopēt? Vai varbūt mēs varam attīstīt tehnoloģiju centrus citur, bet uzturēt ciešu biznesa saikni ar Silīcija ieleju, mācīties no tās un radīt kopienas, kas savienotu valstis, cilvēkus un viņu pieredzi? 

Lai arī Kalifornijas Universitāte Bērkli un Stenforda Universitāte spēlēja lielu lomu Silīcija ielejas vides izveidē (tieši tur lielākā daļa talantīgo absolventu devās meklēt darbu pēc augstskolas beigšanas), arī Latvijas universitātes ir izglītojušas izcilus zinātniekus un inženierus. Pateicoties elektronikas ražošanas vēsturei Latvijā, vairāk nekā 40 % pašreizējo absolventu ir zinātnes, matemātikas un tehnoloģiju studenti. Vēl vairāk – banku industrijas ziedu laikos valstī auga talantīgu finansistu skaits, kas nozīmē, ka tagad Latvijā ir konkurētspējīgi baņķieri un IT speciālisti, kuri rada perfektu vidi finanšu tehnoloģiju inovācijām un IT sektora attīstībai. 

Pirms gada Latvija tika nodēvēta par iespēju zemi – mediju platforma Sifted nosauca to par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti pasaulē. Uzskatu – lai turpinātu attīstīties, Latvijai nepieciešama unikāla starptautiska pieredze. Ar mazāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 600 tūkstoši dzīvo valsts galvaspilsētā Rīgā, Latvija rada vidi globāla mēroga inovācijām un lēnām, bet stabili kļūst par populāru mājvietu dažādiem uzņēmumiem.

Ir neskaitāmi iemesli, kādēļ biznesu sākt tieši šeit. Daudzi uzņēmēji uzskata, ka šī valsts piedāvā uz Rietumiem orientētu uzņēmējdarbības vidi, pēc kuras mūsdienās ir liels pieprasījums. Turklāt Latvijā šī vide ir droša, tiek uzlaboti nosacījumi dažādu uzņēmumu darbības sākšanai, uzņēmējdarbību regulē un aizsargā Eiropas Savienības (ES) likumi.

Vēl viens svarīgs aspekts – šeit ir ļoti daudz augsti kvalificētu, motivētu un multilingvālu speciālistu. Kaut arī latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valsts valoda, vairums cilvēku runā arī angliski, krieviski un vāciski. Kopš neatkarības atgūšanas lielākā daļa jauniešu izvēlas mācīties angļu, nevis krievu valodu, līdz ar to lielākā daļa jaunatnes runā labā angļu valodā. Vairāki dalīto pakalpojumu centri nodarbina tikai angliski runājošus darbiniekus, un tādu Latvijā netrūkst. 

 Ņemot vērā salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu, Latvija nav liels tirgus, tomēr viena no būtiskākajām mūsu valsts priekšrocībām ir atrašanās vieta. Latvija ir ES perifērijā, kas to padara par perfektu atrašanās vietu no loģistikas skatpunkta, un tas ir īpaši svarīgs faktors starptautiskiem uzņēmumiem ar birojiem visā pasaulē. Latvijai ir tieša pieeja ES un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu tirgiem, kā arī augsti attīstīta komunikāciju un loģistikas infrastruktūra. Laika zona un viegla sasniedzamība, attīstīta lidosta un stratēģiski izdevīga atrašanās vieta – tie visi ir neatsverami plusi. 

 Mūsu bizness Latvijā attīstījās ļoti organiski. Tiklīdz mēs apzinājāmies visas iepriekšminētās priekšrocības, tas bija tikai laika jautājums – vajadzēja izveidot īsto komandu, izvēlēties ideālo atrašanās vietu un sākt darbinieku atlasi. Tas notika 2016. gadā, kad Latvija prestižajā Doing Business novērtējumā (kur valstis vērtē pēc tā, cik viegli tajās veikt uzņēmējdarbību) ieņēma augsto 22. vietu starp 189 pasaules valstīm. Tas bija vislabākais laiks biznesa uzsākšanai, un mūsu sākums bija ļoti viegls – mēs piesaistījām labākos personālvadības, IT, mārketinga un citu nozaru speciālistus. Mēs viņiem piedāvājām starptautisku vidi, modernas tehnoloģijas, karjeras izaugsmes iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu. Atskatoties atpakaļ, es ļoti lepojos ar mūsu sākotnējo komandu un to, ko tā sasniedza. 

Gadu gaitā mūsu Rīgas birojs ir kļuvis par visa mūsu biznesa kompetenču centru, kas patlaban strādā ar front-end un back-end izstrādi, kā arī dizainu. Tas nodrošina tehnoloģiju infrastruktūru, testēšanas rīkus un palīdzības dienesta atbalstu grupas uzņēmumiem visā pasaulē – Indijā, Filipīnās, Moldovā, Kolumbijā un vairākās citās valstīs. Dynatech izmanto vairāk nekā 50 dažādu tehnoloģiju, un mūsu birojā Rīgā strādā vairāk nekā 300 profesionāļu. Es nemelošu, sakot, ka esam vieni no labākajiem, kad runa ir par darbu ar augstākās klases tehnoloģijām un progresīvu risinājumu nodrošināšanu. Laika gaitā mēs esam kļuvuši par vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, radot inovatīvas tehnoloģijas, kas tiek izmantotas visā pasaulē. Un tas viss panākts, pateicoties Latvijas unikālajām īpašībām – īpašajai videi un talantīgu speciālistu pārpilnībai. 

Latvijai ir nepieciešamā tehnoloģiju vide, kā arī visi citi faktori, kas var tai palīdzēt kļūt par īstu jaunuzņēmumu digitālās industrijas meku Eiropā vai pat ārpus tās robežām. Šai valstij mantojumā ir sasniegumi elektrotehnoloģiju un finanšu jomā, un šī kombinācija paver lielas iespējas fintech inovāciju attīstībai.

Nav noslēpums, ka panākumi piesaista panākumus. Jo vairāk radošu un inovatīvu uzņēmēju izvēlēsies Latviju kā savu nākamo pieturpunktu ceļā uz izaugsmi, jo vairāk biznesa valsts spēs piesaistīt. Līdz ar to, ja infrastruktūra turpinās attīstīties, talantīgo speciālistu pulks neizsīks un valdības politika kļūs arvien pretimnākošāka tādiem lieliem uzņēmumiem kā mūsējais, es teiktu, ka šīs Baltijas pērles nākotne izskatās ļoti spoža. Arvien vairāk cilvēku apgalvo, ka Latvija var kļūt par “nākamo ieleju”, un es esmu gandarīts, ka Dyninno Group ir vieni no pionieriem šajā valstī. Aizņemoties pieredzes sēklu no ASV un iestādot to Latvijas auglīgajā biznesa augsnē, ir pierādījies, ka Silīcija ieleja nav vienīgā zelta ādere – tehnoloģiju jaunuzņēmumiem vajadzētu apsvērt arī Latviju. Jo arī Latvijā ir viss!