Tīklošanās inteliģence
Oksana Lentjušenkova
Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore
Tīklošanās (networking) ir veids, kā ikviens uzņēmums vai organizācija var veidot attiecības ar ārējo pasauli. Uzņēmuma attīstība lielā mērā ir būvēta komunikācijā un sadarbībā, tāpēc tīklošanās ir neatņemama sastāvdaļa, lai sekmētu gan uzņēmuma izaugsmi, gan tā vadītāja personīgā zīmola attīstību. Interesanti, ka tīklošanās var sekmēt ne tikai pārdošanas rādītāju uzlabošanos, bet arī, piemēram, inovāciju izstrādi.
Uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt tīklošanos, jāņem vērā, ka ir dažādas iespējas, lai to izdarītu. Iestāties visos klubos, organizācijās un apvienībās nebūs iespējams – tam vienkārši pietrūks laika. Turklāt tīklošanās kontekstā ir svarīga kvalitāte, nevis kvantitāte, tāpēc vispirms nepieciešams skaidri definēt mērķus, ko vēlaties ar to sasniegt. Atkarībā no mērķiem jāizvēlas piemērotākais tīkls un tīklošanās veids.
Pastāv dažādi tīkli, kas tiek veidoti, balstoties uz noteiktiem kritērijiem. Katra tīkla iespējamais pienesums ir atkarīgs no tā, vai konkrētais tīkls atbilst mērķim un cik pilnvērtīgi tas tiek izmantots. Uzņēmuma sniegums biznesa izpratnē nereti ir atkarīgs no tā, cik spēcīgu tīkls spēs izveidot tā vadītājs. Protams, būtiska nozīme ir arī tam, cik spēcīgas ir tīkla dalībnieku saites, ar kādu mērķi tas izveidots un kā dalībnieki viens otru atbalsta.
Zīmīgi, ka tīklošanās var arī paātrināt inovāciju izstrādi, piemēram, viena uzņēmuma mērķis ir inovāciju attīstība, un ar tīklošanās palīdzību tiek piesaistīts kāds cits uzņēmums, kas var sniegt tehnoloģisko risinājumu, vēl kāds, kas to var finansēt un beigās arī realizēt gala produktu. Arī komunikācija un pārdošana sociālajos tīklos zināmā mērā ir tīklošanās. Tikpat būtiska ir arī uzņēmuma vadītāja personīgā zīmola stiprināšana. Vadītājs ar savu personīgo zīmolu var stiprināt organizācijas kopējo sniegumu.
Ilgstoši izmantojot dažādas tīklošanās iespējas, mani vienmēr ir pārsteidzis procesu ātrums. Ja ir tīkls un situācija, ko nepieciešams atrisināt, risinājumu var atrast dienas, reizēm pat stundas laikā. Ja nepieciešams iegūt kāda cilvēka kontaktus, lai sāktu sadarbību, reizēm pats vienkāršākais risinājums ir pajautāt savā tīklā.
Lai tīklošanās būtu pēc iespējas veiksmīgāka, ir ļoti svarīgi izkopt komunikācijas prasmes kopumā. Neatņemams aspekts ir arī digitālā pratība, jo mūsdienās veiksmīga komunikācija bez tehnoloģiju izmantošanas vairs nav iedomājama. Tīkli veidojas gan digitāli, gan reālajā dzīvē. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir platforma LinkedIn – ja esi dzirdējis kādu iedvesmojošu runātāju konferencē, ir pavisam vienkārši uzrunāt viņu šajā vietnē, sazināties un, iespējams, vienoties par kopīgu projektu vai sadarbību. Savukārt reālajā dzīvē darbojas dažādi uzņēmēju klubi un asociācijas, kur pēcpandēmijas periodā tīklošanās notiek hibrīdformātā. Šādās asociācijās tīklojas, daloties pieredzē un atbalstot cits citu – tas palīdz apzināties, ka daudziem uzņēmumiem ir līdzīgas problēmas, un tas atvieglo risinājuma atrašanu. Lai tīkls būtu efektīvs, tā dalībniekiem jābūt gataviem sadarboties un palīdzēt citiem. Viens no šādiem tīkliem ir Business Network International (BNI) – klasisks piemērs tam, ka tīkls var nodrošināt gan biznesa pieaugumu, gan arī komunikāciju, kas balstās ne tikai uz biznesa, bet arī uz kopīgām vērtībām un interesēm.
Katrā tīklā vai klubā ir savi noteikumi, būtiski tikai saprast, kādu mērķi vēlas panākt dalībnieks. Tīklošanās biznesa attīstībai nav gluži tas pats, kas apstiprināt visus draugus Facebook. Tīklošanās kontekstā ir svarīgi izvērtēt, ar ko sadarboties, bet ar ko ne. Ja tīkls kļūs pārāk plašs, nebūs laika un iespēju ar visiem tā dalībniekiem veidot kvalitatīvu komunikāciju, bet tieši kvalitāte ir izšķirīgais aspekts. Lai motivētu sevi aktīvi darboties un atrast laiku, lai tīklotos, nepieciešams palikt pie iepriekš definētā mērķa un neatkāpties no tā.
Mūsdienās gandrīz ikviens zina, kas ir emocionālā inteliģence, tāpat aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī kultūras inteliģencei, taču pēdējos gados aktuāls kļuvis arī tīklošanās inteliģences (network intelligence) jēdziens. Tas ir relatīvi jauns koncepts, kuru aktīvi attīsta zinātnieki, piemēram, profesore Darja Goļebjovska-Tataja, kura kopā ar kolēģiem ir izveidojusi speciālu rīku, kas palīdz mērīt personu tīklošanās inteliģences indeksu (Network IQ ) un, balsoties uz rezultātiem, piedāvā rekomendācijas, kā veicināt tīkla izveidi, pie kādiem aspektiem piestrādāt u. tml.
Katrā tīklā ir savi mērķi un noteikumi, un katrā no tiem jāatceras arī par ētiku un to, ka tīklošanās nozīmē arī saistību uzņemšanos. Ir jāuztur attiecības, apmainoties ar aktualitātēm savā biznesā un uzklausot, kas notiek partnera biznesā, jāvelta laiks saviem partneriem, jāatbalsta situācijās, kurās nepieciešama palīdzība, jābūt gatavam sadarbībai.