Sankcijas - šķērslis vai biznesa process?

Strādājot gan ar starptautisku profesionālo pakalpojumu uzņēmumu iekšējiem procesiem, gan attīstot sava IT uzņēmuma radītos risinājumus finanšu un regulatīvo tehnoloģiju (fintech/regtech) jomā, esmu pārliecinājies, ka izšķirīga loma ir procesu organizācijai un spējai tos ātri pārkārtot, izmantojot pieejamos rīkus un tehnoloģijas. Tas noteikti attiecas arī uz sankciju risku novēršanu –iepriekš uzņēmumiem ikdienā bija jāpārliecinās par savu klientu un sadarbības partneru labo reputāciju, finanšu stabilitāti un veikto darījumu riska pakāpi, bet tagad visiem papildus ir uzlikts pienākums pastāvīgi veikt personu, juridisko veidojumu un preču nomenklatūru pārbaudi sankciju sarakstos.       

Pēc maniem novērojumiem, vairākums pienācīgi nepārvalda sankciju riskus, kas norāda uz kontroles sistēmu neesamību lielākā daļā uzņēmumu. Likumsakarīgi, ka izraisa kredītiestāžu nepatiku, jo kredītiestādes pašlaik velta īpašu uzmanību sankciju prasību ievērošanai un to apiešanas nepieļaušanai, un šādu pašu attieksmi bankas vēlas sagaidīt arī no saviem klientiem. Tāpat būtiska nozīme ir rīcības plānam – kurš un ko tieši dara uzņēmumā, ja klients vai prece ir atrasta sankciju sarakstā, vai arī, ja ir kāds šaubīgs gadījums un nav saprotams, kāds lēmums būtu piemērotāks. Ne vienmēr ir iespējams uzreiz pareizi izvērtēt situāciju vai izdarīt secinājumu par sankciju risku, taču jābūt paredzētiem kontroles mehānismiem, kas nodrošinās uzraudzības kvalitāti, piemēram, četru acu principa ievērošana, svarīgāko lēmumu saskaņošana, konsultēšanās utt. Šādas procedūras bieži tiek nepamatoti aizmirstas vai ignorētas.

Savukārt tie uzņēmumi, kas ir soli priekšā un jau ir aprakstījuši visus iekšējos procesus un rīcības plānus, bieži vien pieļauj sankciju (ne)identificēšanas kļūdas, kas rodas manuālo darbību rezultātā vai nespējā kārtīgi ieviest procedūras praksē. Manuālajam darbam šajā jautājumā ir ieteicams pieiet ar piesardzību, taču tikai daži izvēlas to automatizēt, pamatojot ar dārgu un laikietilpīgu tehnoloģiju implementācijas procesu, kas gan mūsdienās nemaz tā nav, izvēloties tirgū jau gatavus un atstrādātus regulatīvo tehnoloģiju produktus.

Lai gan tehniskie risinājumi palīdz kārtīgi iedarbināt kontroli, atvieglot darba slogu un arī strukturēt izpētes norisi, tie, manuprāt, nerisina visus problēmjautājumus. Liela nozīme ir arī sankciju un pētāmo personu aktuālajai informācijai – izmaiņas tajā var vienlīdz lielā mērā gan ietekmēt visu kontroles sistēmu, gan arī palīdzēt salikt pareizos uzsvarus risku apzināšanā un pārvaldīšanā. Tādēļ svarīgi nepalaist garām jaunu sankciju pakešu ieviešanu un nodrošināt to ātru iekļaušanu iekšējā datu apstrādē, jo iespējams, ka kārtējā pakete vai kādas citas izmaiņas var skart tieši jūsu uzņēmumu.

 

Kā risināt šo jautājumu, nepārslogojot biznesu? Svarīgi, ka sankciju saturs lielā mērā ierobežo sadarbību privāto organizāciju līmenī, kas nozīmē, ka uzņēmumi nedrīkst sniegt pakalpojumus sankcionētajam personām, eksportēt un importēt aizliegtās preces uz vai no noteiktajām teritorijām un tamlīdzīgi. Bet, lai kaut ko ievērotu, vispirms tas ir jāpamana – jāspēj atpazīt, ko drīkst un nedrīkst darīt.

Pirmkārt, katram uzņēmumam ir pienākums ievērot visas (gan ES, gan ANO, gan arī ASV jeb OFAC) sankcijas, kas nozīmē pienākumu pirms finanšu līdzekļu vai citu saimniecisko labumu nodošanas – savu saistību izpildīšanas – uzņēmumam pārliecināties, ka attiecīgās saistības izpildījums nenovedīs pie sankciju pārkāpuma. Faktiski šādu pienākumu ieviešana nozīmē, ka katram uzņēmumam nepieciešams izveidot tā lielumam un pieejamiem resursiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Šī sistēma ļauj, ievērojot zināmu algoritmu, ievākt visu nepieciešamo informāciju par klientiem un sadarbības partneriem un izvērtēt sankciju riskus, lai pieņemtu turpmākos lēmumus.

Otrkārt, likumā ir noteikts ne tikai aizliegums sadarboties ar sankcionētajām personām, bet arī pienākums ziņot par konstatētajiem sankciju pārkāpumiem vai sankciju apiešanu. Līdz ar to lēmumi, kas ir jāpieņem, balstoties uz iegūto informāciju, var būt divējādi – turpināt sadarboties vai iesaldēt sadarbību un ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam. Turklāt, ja rodas bažas par konkrēto sadarbības partneri, kurš nav sankcionēts, tādiem subjektiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāveic to pastiprinātais monitorings.

Lai pieņemtu izsvērtus un pamatotus lēmumus, ir nepieciešams identificēt visas personas, kas īsteno kontroli pār klienta vai sadarbības partnera uzņēmumu, apzināt tā darījumu kontaktus, darbības jomu un jurisdikcijas, ar kurām konkrētais uzņēmums ir saistīts. Tātad nu jau ne tikai bankām un grāmatvežiem, bet gan pilnīgi visiem ir pienākums īstenot KYC (know your customer – pazīsti savu klientu) politiku, proti, pirms sadarbības uzsākšanas mērķtiecīgi ievākt visu nepieciešamo informāciju un pārliecināties, ka klients nerada nepieļaujamus sankciju riskus.

Turklāt, ja sadarbība gaitā tiek konstatēts, ka klients ir sankcionēts, uzskatāms, ka pārkāpums tiek izdarīts katrā brīdī, kamēr šī sadarbība nav apturēta. Ja tiek konstatēts, ka sadarbības partneris ir sankcionēts, rīcībai jābūt izlēmīgai. Nepieciešams nekavējoties pārtraukt jebkādu saistību izpildi (iesaldēt sankcionētās personas līdzekļus un citus resursus) vai pakalpojumu sniegšanu, kā arī ziņot par to attiecīgajām iestādēm.

 

Kā ar to sadzīvot? Tā kā sankciju prasības ir attiecināma uz ikvienu, nākas secināt, ka mūsdienu realitātē katram uzņēmumam ir objektīva nepieciešamība pēc iekšējās kontroles sistēmas izveides, kas ievieš vismaz klientu vai sadarbības partneru izpētes un sankciju pārbaudes procedūras konkrētajā uzņēmumā. Laiks, kad šādas atbilstības prasības bija kaut kas neparasts un lielākajai daļai uzņēmēju svešs, ir beigušies.

Katrs uzņēmums var tikt apzināti vai neapzināti iesaistīts sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, un palielinās arī ar finanšu noziegumiem un terorisma finansēšanu saistītie riski. Šie riski nav tādi, ko var pastāvīgi kontrolēt valsts institūcijas – liela daļa atbildības cīņā pret šīm parādībām nu ir pārlikta uz uzņēmumu pleciem. Un vairs nav vietas diskusijai par to, vai uzņēmums vēlas izpildīt šos pienākumus, atliek tikai izvēlēties, kā tieši katrs to darīs. Piemēram, kāds manuāli pārbaudīs klientus un sadarbības partnerus, bet cits veidos un izmantos automatizētus rīkus datu pārbaudei sankciju sarakstos.

Attiecībā uz šiem procesiem novērojams, ka Latvijas uzņēmumu vidējais organizētības līmenis pagaidām diemžēl nav sevišķi augsts. Finanšu iestādes un vairāki lieli profesionālo pakalpojumu sniedzēji (ārpakalpojumu grāmatvedības, zvērinātu revidentu, nodokļu un juridisko konsultāciju biroji utt.) jau pirms Covid-19 krīzes sagatavojuši savas IKS klientu izpētei un sankciju pārvaldīšanai, ātri reaģējot uz tā brīža pastiprināto uzmanību kontroles mehānismu ieviešanā Latvijā cīņā pret naudas atmazgāšanu. Tomēr šādus pasākumus nav veikuši uzņēmumi, kas nebija NILLTPFN regulējuma subjekti. Un tie, kam agrāk šādas problēmas vispār nebija aktuālas, tagad sāk šo procesu no nulles.

Saskaroties ar šiem izaicinājumiem, galvenais, kas mulsina uzņēmējus, ir personāla un zināšanu trūkums. Sankciju prasības ir ienākušas ikdienas apritē pirms nepilna gada, un šie jautājumi vēl joprojām izraisa neviennozīmīgu attieksmi arī profesionālu ārpakalpojuma juristu vidū. Uzņēmumiem pieejamā juridiskā kapacitāte ir krietni ierobežotāka. Līdz ar to, ja arī uzņēmumā ir nodarbināts jurists, nemaz nav tik vienkārši ātri apgūt jaunas jomas, kurās līdz šim cilvēks nav specializējies. Tas nozīmē, ka uzņēmumi bieži taustās un nespēj pieņemt pamatotu lēmumu, saskaroties ar konkrēto sankciju jautājumu. Tā tiek pieļautas kļūdas, par ko var iestāties atbildība.

Turklāt papildu pienākumu uzlikšana būtiski palielina darba apjomu, un šeit nav vienota risinājuma visiem. Lielāki uzņēmumi var atļauties atsevišķas amata pozīcijas izveidošanu, bet citi sankciju pārbaudes pienākumus var deleģēt savam administratīvajam personālam. Būtībā arī tie uzņēmumi, kas neveido atsevišķu amatu, sev radītās neērtības var mazināt, izstrādājot racionālu pienākumu sadali (IKS sastāvdaļa), bet šādā gadījumā vismaz izstrādes posmā ir nepieciešams piesaistīt ekspertu.

Uzņēmumiem bieži rodas jautājums – kas kompensēs šīs izmaksas? Ir arī bažas, ka, ja tā turpināsies, tad uzņēmumi ar to vien nodarbosies, ka kontrolēs sankciju riskus. Uz šo realitātes atbilde ir barga – atbilstības nodrošināšana ir likumisks pienākums, par kura neizpildi iestājas atbildība. Tas ir pienākums – gluži tāpat kā grāmatvedības kārtošana, nodokļu maksāšana, darbinieku tiesību ievērošana utt. Pieņemot, ka sankciju kontrole ir nevis valsts institūciju iegriba, bet objektīvi pastāvošs priekšnoteikums komercdarbības turpināšanai, psiholoģiski ir daudz vieglāk pieņemt ar to saistītās neērtības un tēriņus kā neizbēgamu faktu. Taču ar plānošanu tos var mazināt, piemēram, izdarīt kvalitatīvi ar pirmo reizi un nepārtaisīt arvien no jauna, mazināt sodu iespējamību un gluži vienkārši izstrādāt tādu IKS, kas būs realizējama ar minimālo kaitējumu uzņēmuma ikdienai.

Komersantu vidū arī nav izpratnes par to, kā tieši praksē īstenot šos pienākumus. Cilvēki ir pieraduši, ka viņiem tiek noteikti konkrēti pienākumi, termiņi, apjomi utt. Daudzus izbrīna, ka šajā jomā pastāv pilnīgi cita pieeja – uzņēmumam pašam jāizvērtē, ko, cik daudz un kad darīt, lai nepieļautu sankciju pārkāpumus un pārvaldītu risku. Būtībā uzņēmējs nonāk strupceļā, jo bez eksperta piesaistes nav saprotams, ko, cik daudz un kad. Tomēr saistībā ar sankcijām izceļams viens praktisks princips, kas noteikti nāks par labu, proti, salīdzināt esošos datus ar pieejamajiem sarakstiem cik vien iespējams bieži. Ja ir tāda, iespēja, tad vislabākais risinājums būtu automatizēta datu pārbaude, ko programma veic katru dienu vai ar citu IKS atrunāto regularitāti. Tas būtiski ietaupītu cilvēkresursu un palielinātu IKS efektivitāti, līdz ar to arī samazinātu uzņēmuma riskus.

 

Kas gaidāms nākotnē? Mūsu pagājušā gada nogalē rīkotajā konferencē (ekspertu pēcpusdiena  NILLN TPFN (AML) un sankciju kopsavilkums: ieskats 2023. gadā, jaunākā ES un starptautiskā prakse, riski, datu aizsardzība, metodoloģija) nozares eksperti pārliecinoši norādīja, ka prasības turpmāk kļūs tikai stingrākas. Konsultante finanšu noziegumu novēršanas, AML+S un atbilstības jautājumos Inga Mukāne attiecībā uz atbilstības jautājumu paplašināšanos uzsvēra – kamēr pastāv problēma, tikmēr turpināsies arī cīņa ar to. Tā kā katra puse šajā cīņā vēlas gūt virsroku, tiek meklēti arvien jauni paņēmieni, tāpēc sankciju ievērošana noteikti nekļūs vienkāršāka.

Jaunais gads nesīs pārmaiņas – līdzšinējā pieeja klientu izpētē var būtiski mainīties. Eiropas Savienībā jau tagad mainās globālā izpratne par izpētes datu ievākšanu. Tiesu institūcijas aizvien biežāk un skaidrāk norāda, ka personas datu publicēšana un vispārēja pieejamība vairs nebūs akceptējama, līdz ar to nav pareizi, ka sankciju dēļ katrs var redzēt plašu personas informāciju par uzņēmumu īpašniekiem (PLG). Datu aizsardzības speciālists Māris Ruķers, kurš konferencē ziņoja par šo jautājumu, norādīja, ka runa ir nevis par datu pilnīgu slēpšanu, bet tikai par piekļuves ierobežošanu. Tomēr tagad vēl nav skaidrības par to, kā dalībvalstis nodrošinās līdzsvaru starp PLG datu aizsardzību un nepieciešamās informācijas nodošanu uzņēmumiem, kas veic sankciju kontroli. Iespējams, ka, pieprasot informāciju no reģistra, vajadzēs tikai ievilkt ķeksīti, ka attiecīgās informācijas iegūšanai ir juridisks pamats, taču ir iespējami arī citi pagriezieni, piemēram, var uzlikt par pienākumu sniegt izvērstu skaidrojumu par katru pieprasījumu vai noteikt masku par datu pieprasīšanu.

Šīs izmaiņas zināmā mērā aizsargā tiesiskumu un eiropeisku izpratni par brīvību un privātumu, bet vai tas ir samērīgi attiecībā uz malējiem – uzņēmumiem? Par to ir lielas šaubas. Jo administratīvais slogs, kas tiek uzlikts komersantiem, bez īpaši inovatīvu risinājumu paredzēšanas kādā brīdī var kļūt nepaceļams.

Domājams, ka Latvijas bizness vēl nav līdz galam sapratis šo izmaiņu mērogu un to sekas. Tomēr uzņēmējdarbība vienmēr ir bijusi saistīta ar nepieciešamību pielāgoties mainīgajai videi un ik pa laikam mainīt ierasto gaitu. Esmu pārliecināts, ka, rīkojoties pārdomāti un konsekventi, kā arī sākot jau laikus domāt par pārmaiņām, šo izaicinājumu izdosies veiksmīgi pārvarēt.