Ķīnas panākumu viļņa putas

Pat globālā finanšu krīze ietekmes ziņā visdrīzāk atpaliek no šī procesa. Kopš 2000. gada Ķīnas IKP pieaudzis no 3,7 līdz 25,6 triljoniem starptautisko dolāru, un 2007. gadā pieauguma temps sasniedza 14,2 procentus. 1,3 miljardu cilvēku apdzīvotas valsts ekonomika tobrīd auga ar ātrumu, kas to dubultotu piecu gadu un viena ceturkšņa laikā. Ķīna joprojām nav ļoti bagāta valsts – tās IKP pēc pirktspējas paritātes 2018. gadā bija 34,5 % no Vācijas un 60,6 % no Latvijas līmeņa. Taču Ķīna nesen pārsniedza pasaules vidējo labklājības līmeni, pagājušajā gadā – par astoņiem procentiem. Galvaspilsētā un trīs no 30 provincēm labklājības līmenis pērn bija augstāks nekā Latvijā, un atsevišķus piejūras reģionus var saukt pat par bagātiem.

Viens labi zināms negatīvs aspekts pašai Ķīnai un pārējai pasaulei ir straujās izaugsmes ietekme uz vidi. Pieaug bažas arī par mājokļu tirgus stabilitāti. Kad valsts ekonomikā notiek strauja investīciju, inovāciju un ražīguma virzīta attīstība, krass mājokļu cenu kāpums ir likumsakarīgs. Jau ļoti ilgi tiek runāts par iespējamu Ķīnas mājokļu tirgus burbuļa plīšanu. Daudzi analītiķi šādi zaudējuši ticamību, jo cenas tirgū kopumā joprojām ir augšupejošas, arī būvniecības apjoms vairākus gadus ir turējies augstā līmenī.

Tomēr šo neveiksmīgo brīdinājumu pieredze nepierāda, ka viss beigsies labi. Bažām ir pamats. Lai vidusmēra mājsaimniecība nopirktu mājokli Šanhajā vai Pekinā, tai jāstrādā 23 gadus, netērējot naudu nekam citam. Tokijā un Ņujorkā tie ir trīspadsmit, Rīgā – trīs gadi. Līdzšinējais cenu līmenis ir sasniegts ar lielu kredītu pieauguma palīdzību. Mājsaimniecību parādu apkalpošanas izdevumi pārsnieguši 15 % no rīcībā esošajiem ienākumiem, un šī attiecība turpina augt. Populārs ir priekšstats par Ķīnu kā eksporta virzītu tautsaimniecību, taču ap 20–30 % tās IKP tieši vai netieši veido mājokļu sektors. Tomēr jau 50 miljoni jeb piektā daļa mājokļu Ķīnas pilsētās ir tukši, un tiek būvēti jauni.

Labā ziņa no pārējās pasaules viedokļa – krīze pirmām kārtām būtu ķīniešu iekšējā lieta. Daļa ķīniešu veido milzu uzkrājumus, kas šajā valstī ir tuvu 50 % no IKP; 2–3 reizes lielāks īpatsvars nekā bagātajās valstīs. Citi ķīnieši šo naudu aizņemas. Ir ļoti iespējams, ka krājējiem galu galā būs jāpiedzīvo liela vilšanās, taču varbūt finanšu sistēmu glābs valdība, kuras parādi ir diezgan mazi.

Mājokļu tirgus burbuļa plīšana Ķīnā varbūt neradīs finanšu krīzi aiz tās robežām, bet ietekme būs jūtama caur ārējo tirdzniecību. Ķīnas ekonomika, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, veido 19 % no pasaules kopprodukta, taču šī valsts patērē apmēram pusi pasaules tērauda, cementa, vara un alumīnija. Gan mājokļu, gan citu ēku un infrastruktūras celtniecības milzīgais apjoms iesūc šīs izejvielas no visas pasaules. Ja sūcēja jauda strauji noplaks, valstīm, kas eksportē izejvielas (Krievijai, Indonēzijai, Čīlei, Kanādai, Austrālijai un citām), būs lielas nepatikšanas.  Tiktu ietekmētas arī enerģijas cenas, jo šo materiālu ražošana un transportēšana ir energoietilpīgs process. Latvija šajā scenārijā iegūtu no zemākām enerģijas un izejvielu cenām, bet ciestu no negatīvās ietekmes uz izejvielu eksportētāju, pirmām kārtām Krievijas, ekonomiku.

Ķīnas valdība labi apzinās riskus, ko rada mājokļu tirgus augstā temperatūra, un tā arī vēlas mazināt riskus finanšu sistēmā. Taču brīžiem tā nobīstas no ekonomikas dzesēšanas pasākumu sekām un atver kreditēšanas slūžas. Šīs svārstības kopš 2009. gada ir kļuvušas par, iespējams, svarīgāko pasaules ekonomikas pieauguma tempa šūpotāju. Pirms desmit gadiem uz globālā kapitālisma krīzi pasaules lielākā komunistu partija atbildēja ar grandiozu kredītu bumu, palīdzot kapitālistiem glābties no savu kļūdu sekām. Arī uz savas un pasaules ekonomikas bremzēšanos 2015./2016. un 2018./2019. gadu mijā tā reaģēja līdzīgi. Valdība ir samierinājusies ar to, ka ekonomikas pieauguma temps bremzēsies, taču vēlas, lai šis process būtu ļoti pakāpenisks. Arī tirdzniecības ierobežojumi nav mazsvarīgi, piemēram, tie jau ietekmē uzņēmumu vēlmi dažādās eksporta nozarēs, jo ir liela neskaidrība par nākotni. Ir grūti līdz galam saprast Trampa motivāciju. Tajā mijas lielā mērā pamatots sašutums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ar dīvainiem priekšstatiem par procesiem, kas virza pasaules tirdzniecību. Tramps acīmredzot neapzinās, ka tirdzniecības pārpalikums vai deficīts pirmkārt ir rezultāts starpībai starp uzkrājumiem un investīcijām. Tirdzniecības deficīts ASV ir tāpēc, ka amerikāņi ir lieli optimisti. Turpretī ķīnieši ir ļoti piesardzīgi.