Pelnrušķīte vs. Dusošā skaistule

Regulatoru un likumdevēju pieeja šim jautājumam atšķiras pat Baltijas mērogā. Kārtējo reizi šeit nevietā būs klišejiskais apzīmējums “lēnie igauņi”, kuru zinu, kopš sevi atceros, taču tā iemeslus un izcelsmi nekad līdz galam neesmu sapratusi, tāpēc izmantošu citus izteiksmes līdzekļus.

Pelnrušķīte. Ierasties viesībās laikus un paspēt doties prom līdz pusnaktij. Igaunija 

2017.–2018. gadā pasauli pārņēma kriptovalūtu popularitātes vilnis. Pat Latvijā, šķiet, sarunas par “Bitcoin” šajā periodā izkonkurēja garlaicīgo apspriešanos par laika apstākļiem tajos gadījumos, kad sarunu biedriem vienkārši nav ko teikt, bet ir jāaizpilda mulsinošs klusuma brīdis.

Igaunija ļoti strauji reaģēja uz jaunajām tendencēm un arvien augošo interesi par kriptovalūtām un bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas ieviesa šīs jomas regulējumu. Tāpat Igaunija bija viena no pirmajām, kas uzņēmumiem, kuri darbojas kriptovalūtu tirdzniecības jomā, piedāvāja iespēju iegūt kriptobiržu licences. Ņemot vērā nelielo konkurenci (kā jau teikts, Igaunija bija viena no flagmanēm), kopumā šajā periodā izsniegts vairāk nekā 1500 kriptobiržu licenču.

Kādi no šādas ne visai konservatīvas likumdevēja iniciatīvas varētu būt ieguvumi? Pirmkārt, neapšaubāmi ir pieaugusi interese ārvalstu investoru vidū, kuri Igaunijā ir nodibinājuši savus uzņēmumus un saņēmuši licences (licenci var saņemt tikai vietējā jurisdikcijā reģistrēti uzņēmumi). Otrkārt, ir nodrošinātas peļņas iespējas pēdējā laika striktās AML regulācijas dēļ paplūkātajai finanšu un profesionālo pakalpojumu sniedzēju nozarei. Piemēram, atkarībā no pakalpojuma sniedzēja ambīcijām un sniegtā pakalpojuma kvalitātes licences saņemšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas izmaksas svārstās no 5000 līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Bankas konta apkalpošanas maksa šāda tipa uzņēmumam Igaunijas vietājā bankā izmaksā, sākot no 5000 eiro. Bez visa iepriekšminētā par kriptobiržas licences saņemšanu jāmaksā valsts nodeva, kas nodrošina ienākumus arī valsts budžetā.

Svārstības kriptovalūtu cenās gan ne reizi vien ir izraisījušas runas, ka kariete drīz pārvērtīsies par ķirbi, bet kučieris – par žurku. Tomēr Igaunijas likumdevējs acīmredzot ne pārāk tic šim scenārijam, jo jau no nākamā gada ir plānots ieviest jaunu regulējumu. Būtiskākie jauninājumi – kriptobiržu uzraudzība tiks uzticēta mūsu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai Igaunijas analogam, kā arī valsts nodeva par licences iegūšanu tiks paaugstināta līdz 20 000 eiro.

Dusošā skaistule. Sagaidīt princi Eiropas Savienības Padomes personā. Latvija

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kurā, iedvesmojoties no līdzīgām biznesa idejām Lielbritānijā un citur, sāka attīstīties savstarpējo aizdevumu platformas. Kā piemēru nekautrēšos minēt “Mintos”. Šī joma tolaik nebija un arī joprojām nav regulēta, ļaujot no uzraugošo iestāžu puses piemērot principu – kas nav regulēts, tas nav atļauts. Neraugoties uz vairākām likumprojekta versijām, kas ceļoja starp institūcijām, asociācijām, darba grupām, pēc vairāku gadu darba, kas liek domāt par līdzību ar knipju spēli ar dambretes kauliņiem, tika izlemts, ka tomēr piesardzīgāk būtu sagaidīt vienotu regulējumu Eiropas Savienības līmenī. Lieki piebilst, ka lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu ir izstrādāts vietējais regulējums. Līdz ar to Latvija savu pievilcību savstarpējo aizdevumu platformu pakalpojumu sniedzēju acīs ir zaudējusi. Ir zināmi gana daudzi gadījumi, kad latvieši šādu uzņēmējdarbību ir pārcēluši uz Igauniju.

Jautājums, kas ir lielāks risks – sagaidīt, kad kariete pārvērtīsies par ķirbi, vai nesagaidīt princi, kas pamodinās dusošo skaistuli? Vai nav tā, ka šādu lepnu miegu var atļauties dusošās skaistules lielās karaļvalstīs?