Partneri, nevis kaimiņi

Nekādā veidā nedrīkst noliegt katras valsts unikalitāti un īpašo pozīciju, taču ir jāapzinās katras stiprās un vājās puses un arī potenciāls tam, kas varētu tik sasniegts, apvienojot spēkus, lai stiprinātu savu pozīciju pasaulē. Šis ir reputācijas jautājums, kas sastāv no četrām daļām: kas tu esi; ko tu dari; kā tu sevi pasniedz; kā to redz citi. Svarīgi apzināties – lai globālā līmenī mēs būtu konkurētspējīgi spēlētāji, mums vajag vienotas atbildes uz šiem jautājumiem. Tas neliedz katrai valstij saglabāt savas vērtības un nacionālo identitāti, taču ir svarīgi, kā mēs sevi reprezentējam uz ārpusi. Uz šiem jautājumiem ir iespējams atrast pietiekami harmonizētas atbildes, jo visām trim valstīm ir līdzīgas vēlmes attiecībā uz attīstību – līdzekļu piesaiste, augsti kvalificētu cilvēkresursu piesaiste un iedzīvotāju skaita palielināšana. Tas stiprinātu ekonomisko situāciju. Katrai Baltijas valstij individuāli fokusējoties uz savas reputācijas celšanu, iespējas ir daudz mazākas, nekā to darot kopīgi un ar vienu vārdu – Baltija.

Katrai valstij ir savs īpašais rokraksts, taču, pievēršoties jautājumam, kā mūs redz citi, jau ilgu laiku ir skaidrs, ka liela daļa ārvalstnieku, ieskaitot ārvalstu investorus, uz Baltiju skatās kā uz vienotu tirgu. Ņemot vērā šo faktu, efektīvāk ir strādāt pie vienota reprezentācijas plāna.

Jau tagad privātā un riska kapitāla nozarē Baltijas valstis strādā kā vienots tirgus, jo lielākā daļa investīciju fondu pārvaldnieku veic investīcijas visā Baltijas teritorijā. Ārvalstu fondu pārvaldnieki uztver Baltiju kā vienotu tirgu, nenošķirot savas investīciju iespējas kādai no tām. Patlaban Baltijā darbojās vairāk nekā 20 reģistrētu fondu pārvaldnieku, kas kopumā pārvalda vairāk nekā 1,2 miljardus eiro vairāk nekā 30 fondos. Pieejamā finansējuma apjoms Baltijas valstīs kopumā ir ap 470 miljoniem eiro. Turklāt Baltijas valstīm ir palielinājušās iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu arī neskaitāmo vienradžu dēļ. Tādi uzņēmumi kā Bolt, Transferwise, Sonarworks Mintos, Nordigen, Pipedrive, Vinted, Citybee, Lokalise stiprina Baltijas kā vienotas jaunuzņēmumu paradīzes tēlu ārvalstu investoru acīs. Visi šie uzņēmumiem internetā un publikācijās atrodami zem virsrakstiem Baltic unicorns, Most succesful Baltic startups, Baltic startup scene un tamlīdzīgi, kas tikai apliecina, ka ārzemju auditorija jau ilgstoši uztver mūs kā vienu veselumu. Ja ir runa par ārvalstu tiešajām investīcijām Baltijā – kopš 2015. gada tās ir pieaugušas par 36 %, un ārvalstu investoru skatījums attiecībā uz visu Baltijas reģionu kļūst aizvien pozitīvāks. Mūsu pievilcību investoru acīs var pierādīt ar dažādiem faktiem, piemēram, StartupWiseGuys ir izvēlējušies izvietot ofisus visās Baltijas valstīs, un tie administrē kopīgu fondu, kas paredzēts investīcijām Baltijas tirgū.

Formālās valstu robežas ar laiku izgaisīs. Jau patlaban ir pietiekami daudz cilvēku, kas darba darīšanās ikdienā mēro ceļu starp Baltijas valstu galvaspilsētām, taču ar Rail Baltica ieviešanu šīm robežām būs vēl mazāka nozīme, jo pārvietoties starp galvaspilsētām būs tikpat vienkārši kā jebkurā lielākā valstī starp tās lielākajām pilsētām. Piemēram, no Berlīnes līdz Frankfurtei ceļā ar vilcienu ir jāpavada nedaudz vairāk par četrām stundām, bet no Tallinas uz Rīgu un no Rīgas uz Viļņu tas aizņems mazāk par divām stundām.

Šī mobilitāte un formālo robežu saplūšana paver pilnīgi jaunas iespējas, it sevišķi augsti kvalificētu darbinieku un speciālistu piesaistei. Ņemot vērā izmaiņas, kuras ieviesusi globālā pandēmija, pētījumi un statistika rāda, ka aizvien vairāk cilvēku turpmāk strādās attālināti, un tas veicinās izteiktu migrāciju. Galvenais uzdevums ir pārādīt šiem cilvēkiem Baltiju kā vispiemērotāko galamērķi turpmākajai dzīvei. Tiem, kas pārcelsies, nebūs svarīgi, kurā valstī viņi dzīvo, ja vienreiz vai divreiz nedēļā viņi varēs nokļūt līdz galvenajam ofisam Rīgā. Viļņā vai Tallinā mazāk nekā divās stundās. Globālā mērogā mums ir lielas izredzes Baltijas valstis padarīt par spējīgu un potenciālu uzņēmumu un darbaspēka meku, kas piesaista aizvien vairāk augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka.

Investīciju apjoms un riska kapitāla tirgus Baltijas valstīs ir straujas akselerācijas sākumposmā, tajā pašā laikā atalgojums jaunuzņēmumos ir krietni lielāks par vidējo. Piemēram, Latvijā vidējais atalgojums jaunuzņēmumā ir 2,7 reizes lielāks nekā vidējais atalgojums valstī. Arī politiskie procesi Krievijā un Baltkrievijā ir radījuši iespēju Baltijai uzņemt cilvēkus, kas labprāt būtu gatavi dot savu artavu kādai no Baltijas valstīm, ja viņi varētu izbaudīt eiropeiskus dzīves apstākļus. Turklāt visās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju brīvi pārvalda krievu valodu, mums nav sveša šo cilvēku mentalitāte, un Baltijas valstis ir krietni pieejamākas izmaksu ziņā nekā citas Eiropas valstis.

Mūsu uzdevums ir prezentēt ārpasaulei savus kopīgos sasniegumus, liekot uzsvaru uz straujo attīstību un pievilcīgo dzīves kvalitāti, ko sniedz Baltijas valstu trīsvienība. Visas Baltijas valstis ir ierindojušās starp TOP 10 zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā. Investīciju apjoms uz vienu cilvēku Baltijā ir vairāk nekā piecas reizes lielāks salīdzinājumā ar vidējo Centrāleiropā un Austrumeiropā. Visās trīs valstīs ir ekselenta digitālā un loģistikas infrastruktūra, ir izveidoti pievilcīgi jaunuzņēmumu vīzu mehānismi. Un, kas nav mazsvarīgi, visās Baltijas valstīs ir iespējams pilnvērtīgi dzīvot, izmantojot angļu valodu. Baltijas valstis jau tagad pārspēj Eiropas Savienības rādītājus par jaunuzņēmumu skaitu uz miljonu iedzīvotāju. ES tie ir apmēram 190, Baltijā – aptuveni 427 jaunuzņēmumi. Saglabājot relatīvi lētās dzīves izmaksas attiecībā pret dzīves kvalitāti un izceļot ģeogrāfiski izdevīgo lokāciju ar izcilu iekšējo infrastruktūru, Baltijas valstis ir iespējams padarīt pievilcīgu kā vienotu reģionu.

 

	Baltijas valstis	% no ES kopējā
Platība	175 166 km2	3,9 %
Iedzīvotāju skaits	6 021 584	1,3 %
Darbaspēka skaits	3 100 000	1,4 %
IKP (miljoni, EUR, 2019)	94 825,9	0,75 %
	Baltijas valstis	ES vidējie rādītāji
Vidējais atalgojums (neto)	995,33 EUR	1441 EUR
Riska kapitāla investīcijas uz vienu cilvēku (2019)	86,6	~30
Iedzīvotāju blīvums	34,6 /km2	111,7/km2
Jaunuzņēmumu skaits un miljonu iedzīvotāju	427,96	~190
Dzīves dārdzības indekss	67,46	100

 

Aplūkojot datus, var secināt, ka Baltijai, lai arī tā ir maza iedzīvotāju skaita ziņā, ir spēcīgs inovācijas un investīciju piesaistes potenciāls. Visas trīs Baltijas valstis ir tikai aptuveni 1 % no Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita, darbaspēka un pat mazāk IKP ziņā, neskaitot zemes platību. Tas skaidri norāda, ka mūsu zemes būtu daudz blīvāk apdzīvojamas, nekā tas ir patlaban. Lai arī jau tagad investīciju, jaunuzņēmumu skaita un citu rādītāju attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir pozitīva, mums ir jāizmanto iespējas, lai to uzlabotu, ne tikai piesaistot investīcijas, bet arī palielinot iedzīvotāju skaitu. Un tas ir iespējams.

Baltijas valstīm ir jākļūst par Eiropas inovāciju, investīciju un ekonomiskās attīstības centru, saglabājot savu zaļo reputāciju. Ņemot vērā, ka pēdējās desmitgadēs mūsu valstis ir smagi cietušas no populācijas samazinājuma, šis ir pirmais jautājums, kas jārisina kopīgiem spēkiem, radot iespējas katram strādātgribošam ārvalstniekam izvēlēties Baltiju kā turpmāko dzīvesvietu. Lai to izdarītu, ir nepieciešams visos līmeņos izcelt Baltijas valstis kā vienotu un spēcīgu reģionu, akcentējot visas stiprās puses, ko piedāvā katra no tām un reģions kopumā, kā arī augsto dzīves kvalitāti un zaļo pieeju.