Noziedzīgi iegūta manta - jaunākā ECT prakse

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi spriedumu Jordanovs (Yordanov) un citi pret Bulgāriju (iesniegums Nr. 265/17 un Nr. 26473/18; turpmāk – ECT spriedums). Tas dod būtiskus norādījumus Direktīvas 2014/42 piemērošanā, paužot atziņu, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1. panta[1] pārkāpumu. ECT spriedumā sniegtie norādījumi par Direktīvas 2014/42 piemērošanas aspektiem ir pretēji Latvijā pastāvošā kriminālprocesuālā un krimināltiesiskā regulējuma piemērošanas praksei procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, līdz ar to ECT spriedumam ir jārada būtiskas sekas procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanā.

Lai izprastu ECT sprieduma būtību un secīgi arī tā nozīmi turpmākā tiesību normu piemērošanā, nepieciešams aplūkot faktiskos apstākļus, kādi bijuši šī ECT sprieduma pamatā (vadoties no iesniegumu Nr. 265/17 un Nr. 26473/18 līdzīgā priekšmeta, ECT uzskatīja par lietderīgu iesniegumus izskatīt kopā vienā ECT spriedumā).

Iesnieguma Nr. 265/17 Jordanovs pret Bulgāriju faktiskie apstākļi

2013. gadā sākts process par mantas konfiskāciju. Ar Bulgārijas Republikas Targovištas apgabaltiesas 2015. gada 26. jūnija spriedumu, Varnas apelācijas tiesas 2016. gada 10. februāra spriedumu un Augstākās kasācijas tiesas 2016. gada 23. jūnija lēmumu konfiscēti iesniedzējam Jordanovam piederoši īpašumi, kuru vērtība ir 19 034 eiro, iesniedzējam Jordanovam un viņa sievai kopīpašumā esoši īpašumi, kuru vērtība ir 27 116 eiro, kā arī citi aktīvi, kas piederēja iesniedzēja komercsabiedrībai (komercsabiedrība ECT tiesvedībā nav lietas dalībnieks). Nacionālās tiesvedības laikā vērtēti iesniedzēja ieņēmumi laikā no 2003. līdz 2013. gadam. Iesniedzēja puse vairākkārt centās pierādīt aktīvu likumīgo izcelsmi, bet tiesa iesniegtos pierādījumus noraidīja kā nepietiekamus, lai atzītu aktīvu likumīgo izcelsmi.

Tiesvedības gaitā tiesas rīcībā nonāca informācija, ka pret iesniedzēju Jordanovu Beļģijas Karalistē veikta izmeklēšana par 2011. gada februārī izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību ar mērķi ekspluatēt darbaspēku, tirdzniecību melnajā tirgū un darba tiesību pārkāpumiem. Tiesvedības gaitā netika gūti pierādījumi, ka iesniedzējs ir saistīts ar šiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un secīgi netika konstatēta konfiscēto aktīvu saikne ar noziedzīgu nodarījumu.

Par pietiekamu pamatu aktīvu konfiskācijai Bulgārijas Republikas tiesa uzskatīja apstākli, ka pārbaudāmajā periodā iesniedzēja un viņa sievas likumīgie ienākumi bija mazāki par izdevumiem, proti, ienākumi bija 2966 eiro, savukārt izdevumi – vairāk nekā 818 000 eiro. Tādējādi tiesa izdarīja secinājumu, ka visi konfiscētie īpašumi ir iegūti nelikumīgi, proti, ar ienākumiem, kuru gūšanai nebija uzrādīts likumīgs avots.

Savukārt uz iesniedzēja iebildumiem par to, ka nav konstatēta saikne starp noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš būtu notiesāts, un konfiscētajiem aktīviem, tiesa norādīja, ka šāda saikne nav nepieciešama, secinājumu pamatojot ar 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likumu. No tā izriet, ka izmeklēšanas iestāde (Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas komisija), konstatējot jebkuru noziedzīgu darbību, ir tiesīga sākt procesu, aktīvu konfiskācijas priekšnosacījumu atdalot no kriminālprocesa un tā iznākuma.

Iesnieguma Nr. 26473/18 Bozadžijeva un citi pret Bulgāriju faktiskie apstākļi

Ar Bulgārijas Republikas Razgradas apgabaltiesas 2014. gada 26. marta spriedumu iesniedzēja Bozadžijeva notiesāta par diviem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti laikā no 2008. līdz 2013. gadam, proti, par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 26  760 eiro apmērā un par naudas līdzekļu izkrāpšanu bērna pabalstu veidā 1176 eiro apmērā. Bozadžijeva piekrita apsūdzībā norādītajiem apstākļiem un atzina savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, līdz ar ko lieta tiesā izskatīta saīsinātajā procesā. 2014. gadā sākts atsevišķs process par mantas konfiskāciju, kura rezultātā ar 2017. gada 24. februāra Varnas apelācijas tiesas lēmumu un Augstākās kasācijas tiesas 2017. gada 6. decembra lēmumu konfiscēti iesniedzējai Bozadžijevai, viņas vīram Hasanam un vīra uzņēmumam Ruzh-Dil EOOD piederoši aktīvi par kopējo summu 274 000 eiro.

Nacionālās tiesvedības laikā vērtēts iesniedzējas Bozadžijevas, viņas vīra Hasana un viņa uzņēmuma finansiālais stāvoklis laikā no 2004. līdz 2014. gadam. Iesniedzēja puse vairākkārt centās pierādīt aktīvo likumīgo izcelsmi, bet tiesa iesniegtos pierādījumus noraidīja kā nepietiekamus, lai atzītu aktīvu likumīgo izcelsmi. Tiesvedības gaitā iesniedzēja Bozadžijeva apstrīdēja konfiskācijas pieteikumu, norādot, ka aktīvi ir iegūti likumīgi un ka iestādei ir pienākums pierādīt jebkādu aktīvu nelikumīgu izcelsmi. Tiesvedības gaitā netika gūti pierādījumi tam, ka konfiscētajiem aktīviem ir saikne ar kādu noziedzīgu nodarījumu.

Par pietiekamu pamatu aktīvu konfiskācijai tiesa uzskatīja apstākli, ka pārbaudāmajā periodā iesniedzējas un viņas vīra likumīgie ienākumi bija mazāki par izdevumiem, proti, ienākumi bija 32 000 eiro, izdevumi – vairāk nekā 344 360 eiro. Tādējādi tiesa, konstatējot neatbilstību starp likumīgajiem ienākumiem un izdevumiem 348 400 eiro apmērā, atzina, ka ir izpildījies priekšnoteikums aktīvu konfiskācijai.

Savukārt uz iesniedzējas iebildumiem par to, ka nav konstatēta saikne starp noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņa būtu notiesāta, un konfiscētajiem aktīviem, tiesa norādīja, ka šāda saikne nav nepieciešama, secinājumu pamatojot ar 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likumu, kurš kā priekšnoteikumu aktīvu konfiskācijai neizvirza noziedzīga nodarījuma konstatācijas sasaisti ar nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem.

ECT atziņas par Direktīvas 2014/42 integrēšanu nacionālajos tiesību aktos

ECT spriedumā analizēta Direktīvas 2014/42 ratifikācija Bulgārijas Republikas tiesiskajā regulējumā un norādīts, ka 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likums bija spēkā līdz 2018. gadam, kad, to atceļot, pieņemts Likums par cīņu pret korupciju un nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanu, kurā iekļauta minētā direktīva. ECT ir atsaukusies uz Eiropas Savienības tiesas 2021  gada 28. oktobrī pieņemto prejudiciālo nolēmumu lietā Nr. C 319/19 par 2018. gada Likumu par cīņu pret korupciju un nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanu (kas aizstāja 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likumu, būtībā paredzot to pašu konfiskācijas mehānismu), kurā izskaidrots, ka Direktīva 2014/42 nereglamentē nelikumīgu darbību rezultātā iegūto līdzekļu un ienākumu konfiskāciju, ko dalībvalsts tiesa piespriedusi saistībā ar tiesvedību, kas neattiecas uz viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu konstatēšanu.

ECT ir norādījusi, ka izskatāmajos gadījumos izmeklēšanas iestāde ir sākusi tiesvedību par mantu, kas izmeklēšanas iestādes ieskatā ir nelikumīgi iegūta, neatkarīgi no ierosinātā pamata kriminālprocesa un tā tiesvedības iznākuma, vispār nerunājot par iespējamo kādas personas notiesāšanu un tās saistību ar mantu, kuru paredzēts atzīt par noziedzīgi iegūtu. ECT ir uzsvērusi, ka šādos apstākļos nav tiesiska pamata piemērot Direktīvas 2014/42 nosacījumus, jo tās piemērošanas pamatā nevar būt apstāklis, kad pamata krimināllietā nav pierādīta saistība ar noziedzīgi iegūtu mantu. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai būtu jābūt kā predikatīva noziedzīga nodarījuma turpinājumam, nevis atrautai no tā.

ECT konstatē Konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpumu

Izskatot iesniegumus Nr. 265/17 un Nr. 26473/18, ECT atzīst par pamatotu nacionālo tiesu secinājumu, ka iesniedzēji nav pierādījuši pietiekamu likumīgu ienākumu esamību. Tomēr vienlaikus ECT spriedumā norāda, ka šāds nacionālo tiesu secinājums pats par sevi nav pietiekams, lai attaisnotu iesniedzēju mantas konfiskāciju. ECT secina – lai konfiskāciju uzskatītu par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam, valsts iestādēm bija papildus jāsniedz ziņas par noziedzīgajiem vai administratīvajiem nodarījumiem, kuru rezultātā, iespējams, iegūti strīdus aktīvi, kā arī jāpierāda saikne starp jebkuru šādu darbību un strīdus aktīviem. Tā kā izskatāmajos gadījumos netika konstatēta saikne starp noziedzīgu nodarījumu un konfiscēto mantu, ECT atzīst, ka nacionālā tiesa, atzīstot šādu mantu par noziedzīgi iegūtu un to konfiscējot, pieļāvusi Konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpumu.

ECT sprieduma ietekme uz noziedzīgi iegūtu mantu Latvijā

Kā jau norādīts, ECT spriedums dod būtiskus norādījumus Direktīvas 2014/42 piemērošanā, paužot atziņu, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu.

Jākonstatē predikatīvs noziedzīgs nodarījums

Manuprāt, no ECT sprieduma ir nepārprotami secināms, ka nav pieļaujama situācija, kad par noziedzīgi iegūtu tiek atzīta un konfiscēta manta, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav pierādīta, tas ir,  manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un tiek konfiscēta, nekonstatējot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kura rezultātā noziedzīgā manta radusies. No ECT sprieduma secināms, ka Direktīva 2014/42 nereglamentē mantas konfiskāciju, ja nav iespējams pierādīt tās saistību ar noziedzīgu nodarījumu. Šāda nostāja arī atbilst Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 4. rekomendācijā Konfiskācija un pagaidu pasākumi ietvertajam valstij uzliktajam pienākumam legalizācijas procesā konstatēt predikatīvo nodarījumu, sākotnēji noskaidrojot un pierādot, tieši kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā līdzekļi ir iegūti, kas savukārt dod pamatu atzīt tos par noziedzīgi iegūtiem, pretējā gadījumā neuzsākot kriminālprocesu.

Tāpat būtisks ir apstāklis, ka ECT spriedumā aprakstīto iesniegumu faktiskie apstākļi ietvēra pierādījumus par noziedzīgu nodarījumu esamību, taču norādīja, ka ir jāpierāda ne tikai noziedzīga nodarījuma esamība, bet arī savstarpēja saistība starp noziedzīgu nodarījumu un konfiscējamo mantu, un šādu apstākļu pierādīšana gulstas uz izmeklēšanas iestādi un tiesu. Nav tiesiski mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja persona agrāk notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kuram nav pierādīta saistība ar konfiscējamo mantu. Tāpat nav tiesiski mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja pierādījumu kopums nedod pamatu atzīt, ka mantas īpašnieks ir saistīts ar kādu noziedzīgu nodarījumu kriminālprocesā, kurā vēl nav rezultāta.

Pierādījumu par mantas likumīgo izcelsmi neesamība vien nevar būt par pamatu mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu

No ECT sprieduma izriet – tikai apstāklis, ka persona nespēj pierādīt mantas likumīgo izcelsmi, nedod pamatu atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu, balstoties uz varbūtības pamata un nekonstatējot saistību ar noziedzīgu nodarījumu. Šāda pieeja ir pretēja starptautiskiem tiesību principiem un cilvēktiesībām. Ja persona nespēj pierādīt mantas likumīgo izcelsmi un nacionālā tiesa šādu mantu konfiscē, nepierādot, ka tā personas rīcībā nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā, nacionālā tiesa pārkāpj personas tiesības uz īpašumu.

Veidojama jauna procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošanas kārtība

Tomēr no ECT spriedumā paustajām atziņām ir secināms, ka Latvijas tiesu sistēma un tiesību sargājošās institūcijas, izskatot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, Direktīvu 2014/42 piemēro neatbilstoši, jo arī Latvijā pamatā manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta bez notiesājoša sprieduma krimināllietā. Likumsakarīgs secinājums, ka, procesu par noziedzīgi iegūtu mantu turpinot izskatīt vecajā kārtībā, tas ir, atbilstoši līdzšinējai praksei, arī Latvija pieļaus ne vienu vien personas tiesību uz īpašumu pārkāpumu, kas savukārt arī turpmāk radīs pamatu personai vērsties ECT.

Apstākļos, kad, vadoties no ECT spriedumā izdarītajiem secinājumiem, Latvijai nu jau ir zināma ECT nostāja, kāds mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu un šādas mantas konfiskācijas process ir uzskatāms par tiesisku un atbilstošu personas pamattiesībām un kādi ir priekšnoteikumi mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un šādas mantas konfiskācijai, ECT spriedums jau tagad dod pamatu būtiski mainīt praksē piemērojamo kārtību, kādā manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta. Manuprāt, ECT spriedumā paustās atziņas ir ne tikai iestrādājamas nacionālajos tiesību aktos, bet šīs atziņas jau uz šo brīdi rada tiesisku pamatu ierosināto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanai atbilstoši ECT spriedumā nodibinātajam. Savukārt personai, kuras manta jau atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā, ECT spriedumā paustās atziņas dod iespēju mēģināt panākt savu tiesību un likumisko interešu aizsardzību tiesā Kriminālprocesa likuma 655. panta kārtībā.