Nākotnes iespēju indikators - kokrūpniecība

Jebkuram viedoklim ir pamatojums. Skatpunkta specifika un mērogs ir neitrālākie no tiem. Faktoloģiski Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā – meži klāj aptuveni pusi valsts teritorijas. Skandināviskā dizaina krēsls, uz kura sēžam vietējā ēstuvē, patiešām ir ražots Ķīnā no koksnes, kas, iespējams, iegūta Vidzemē.

Fakts ir tāds, ka koksne un tās izstrādājumi pērn eksportēti par 3,6 miljardiem eiro, un fakts ir arī tas, ka gandrīz visi Latvijas meži ir cilvēka veidoti. Faktu ir daudz, un katrs var atrast sev derīgos. Pirms piekrist kādam uzskatam par kokrūpniecības un mežsaimniecības ietekmi, ir svarīgi apzināties, par kādu ietekmes zonu – ekonomiku, vidi vai sociālajām interesēm – ir runa un kādā mērogā. Piemēram, pasaules mērogā lietusmežu teritorijas tiek pārvērstas lauksaimniecības zemēs, taču Eiropā notiek pretēji procesi – lauksaimniecības zemes tiek transformētas mežu teritorijās. Turklāt nākas secināt, ka, kaut arī Latvija ir ar mežiem bagāta valsts, sabiedrībā kopumā joprojām valda neizpratne par meža aprites ciklu jeb to, kā saimniekošana mežā pilda tā attīstības funkciju. Cikliskuma un sinerģijas princips ir klātesošs arī kokrūpniecībā. Monitorēta koksnes iegūšana rada vietu nākamās paaudzes iespējamībai – tas ir jauna meža sākums.

Saimniekošanas process paredz arī līdz šim neapzinātu ietekmju atklāšanu, kas dod iespēju radīt risinājumus. Starpdisciplināru dialogu formātā agrāk vai vēlāk top jauni normatīvi, jauna politika. Eiropas Savienības zaļais kurss, kas apkopo politikas iniciatīvas klimata neitralitātes un ilgtspējas veicināšanai, ir tikai viens no redzamākajiem piemēriem. Arī biotopu izveide un aizsardzība ir meža ilgtermiņa apsaimniekošanas rezultāts.

Raugoties no kokrūpniecības biznesa virtuves puses, atrašanās nepārtrauktā viedokļu sadursmju zonā nozares dalībniekos ir radījusi zināmu rezistenci. No vienas puses, tas, iespējams, kavē sabiedrības kopējo izglītošanas tempu par mežsaimniekošanas attīstošo, nevis terminējošo ietekmi. No otras puses, šajos globālo pārmaiņu laikos, kad kokrūpniecības nozare no biznesa viedokļa piedzīvo amerikāņu kalniņu sindromu ar neprognozētiem cenu kāpumiem un kritumiem, atbildīgas saimniekošanas iniciēšana pieprasa absolūtu fokusu.

Pandēmija, karš, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, neprognozēti augstā inflācija – katrs no šiem faktoriem ir ieviesis savas korekcijas kokrūpniecības biznesā. Trīs gadu laikā esam saskārušies ar rekordiem vienas skalas dažādās pusēs –  sabiedrības panikas izraisītu cenu kāpumu, sekojošo cenu kritumu un pašreizējo tirgus stagnāciju. Kā jebkurš nopietns pārbaudījums, arī šis pārmaiņu laiks ir veicinājis dabīgo atlasi, atalgojot tos, kas spējuši pielāgoties. Drosmīgas investīcijas un izaicinoši strukturēts komandas darbs ir galvenie faktori, kas ļāva krīzes laiku izmantot kā iespēju. Ja 2019. gadā mūsu uzņēmums nodarbojās tikai ar mežsaimniecību un mežizstrādi, tad šogad tas ir pieteicis sevi kā kokrūpniecības uzņēmumu grupu, saimniekojot katrā meža cikla ķēdes posmā – no mežizstrādes un meža stādīšanas līdz visu veidu kokmateriālu tirdzniecībai un masīvkoka paneļu māju ražošanai.

Aptverot katru meža cikla ķēdes posmu, mēs kļūstam līdzīgi vienotai ekosistēmai, kurā spējam analizēt, regulēt un plānot koksnes plūsmu, nosakot tempu, apjomu un prognozes katrā sektorā. Kamēr lielākā daļa biznesa sektoru ir recesijas stāvoklī, mums ir iespēja attīstīt jaunus virzienus, kā arī tos, kuru tirgus prognozes ir stabilas. Pagājušajā gadā, veicot vērienīgas investīcijas un attīstot sadarbību ar zinātnes un izglītības iestādēm, sākām energoefektīvu un biofīlu CLT paneļu māju projektēšanu un būvniecību.

Krīze koksnes industrijā ir kā dabīgs pašregulācijas process, kas piekoriģē kursu ilgtspējīgākas saimniekošanas virzienā. Koksne ir un būs viens no zaļākajiem un daudzfunkcionalākajiem resursiem pasaulē, un Latvija ir šī resursa turētāja. Ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus CO2 samazināšanā un zaļā kursa iniciatīvu, pieprasījums pēc koksnes pasaulē pieaug, jautājums – kādā veidolā un uz kādiem noteikumiem. Investīciju plūsmu jaunu koksnes produktu ražošanā varētu pielīdzināt sniega bumbai.

Francijā apstiprinātā regula, kas paredz sabiedrisko ēku būvniecību no koka, Zviedrijas un Somijas koka būvniecības ciematu izveide, enerģijas ražotājiem izvirzītās prasības bioenerģijas īpatsvara palielināšanai līdz 2030. gadam un ķīmijas un farmakoloģijas industrijas interese par koksni kā ilgtspējīgu izejmateriālu ir tikai daži piemēri, kas apliecina – pieprasījums pēc atjaunīgā resursa produktiem jau šodien ir realitāte. Tradicionālajiem koksnes noieta tirgiem būvniecībā un enerģētikā strauji pievienojas jauni spēlētāji.

Pārvaldot katru meža cikla ķēdes posmu un materiālu tirdzniecību attīstot līdz produktu ražošanai, mūsu uzņēmums iegūst priekšrocības, kas paceļ biznesu un nozari jaunā līmenī. Šeit sākas darbs ar pievienoto vērtību un informāciju. Daloties zināšanās, tiek ne tikai regulēts sava biznesa atbildīgs ienesīgums, bet arī veicināta zināšanās balstītu progresīvu lēmumu pieņemšana daudzu Latvijas mazo pakalpojumu sniedzēju saimniecībās, kas ir nozares sadarbības partneri. Kļūstot par ekosistēmas pilnvērtīgu dalībnieku un piedaloties meža nozares kultūras veidošanā, mēs tiekam pamanīti un respektēti arī globāli, jo neatkarīgi no atšķirīgajām mentalitātēm izprotam Eiropas kopējo domāšanu. Tas ir bijis ļoti svarīgi, lai iemantotu lojālus klientu 28 valstīs.

Kad visi zobrati griežas vienotā sistēmā, pašregulācija kļūst organiska. Produkcijas plūsma kļūst likvīda, un biznesa ietekme uz vidi, ekonomiku un cilvēci kopumā pilnveidojas atbildīgas un ilgtspējīgas saimniekošanas virzienā.