Latvijas Davosa - PLEIF
Reizi gadā pasaules politiskās, pilsoniskās sabiedrības un korporatīvā elite pulcējas Šveicē, Davosā, Pasaules ekonomikas forumā (WEF), lai “apspriestu situāciju pasaulē un definētu prioritātes nākamajam gadam”. Pasaules ekonomikas forums ir diezgan savdabīgs klubs. Tajā ir 1200 biedru, un tā misija ir “uzlabot situāciju pasaulē, iesaistot uzņēmējdarbības, politiskos, akadēmiskos un citus sabiedrības līderus, lai veidotu globālās, reģionālās un nozaru darba kārtības”.
WEF apmeklējums maksā no aptuveni 120 000 eiro par personu tiem, kas vēlas augstākā līmeņa piekļuvi. Protams, šajā summā nav iekļauti 60 eiro vērtie Cēzara salāti vai naktsmītnes, kas maksā tūkstošiem par nakti.
Kas padara Davosu tik īpašu? Kāpēc kādam būtu jāmaksā tik daudz naudas, lai klausītos uzrunas un paneļdiskusijas? Atbilde ir – tīklošanās un piekļuve.
Izrādās, ka tīklošanās veicināšana var būt ienesīgs bizness. Pagājušajā gadā WEF ieņēmumi bija 390 miljoni eiro. Tā var šķist liela summa, taču patiesībā ir teju sīknauda, ņemot vērā to, kā izveidotās saiknes ietekmē uzņēmējdarbību un pasaules attīstību.
Mūsu globalizētajā pasaulē starptautiskās saiknes ir nozīmīgas un ietekmīgas, tāpēc pirms desmit gadiem toreizējais Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) prezidents Jānis Kukainis nolēma, ka Latvijai un tās diasporai ir nepieciešams savs forums, kurā tikties un veidot šādas ietekmīgas saiknes. Latvija vēl tikai atkopās no lielās finanšu krīzes ekonomiskajiem un sociālajiem postījumiem, kad PBLA vadība nolēma, ka jādara viss iespējamais, lai piesaistītu investīcijas Latvijai. Foruma mērķis bija izcelt gan Latvijas, gan latviešu diasporas veiksmes stāstus, kā arī pulcēt kopā izglītotus, sociāli aktīvus viedokļu līderus un noteiktu karjeras līmeni sasniegušus cilvēkus, kas ir dedzīgi ieinteresēti Latvijas ekonomikas turpmākajā attīstībā un ilgtspējīgā izaugsmē.
Forumu nosauca par Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) un nolēma to rīkot Dziesmu un deju svētku laikā, jo daudzi ievērojami diasporas pārstāvji būs Rīgā. Šogad aprit desmit gadi kopš pirmā PLEIF, un šogad forums notika 5. jūlijā – arī Dziesmu svētku laikā.
Kā teikts foruma mājaslapā, “PLEIF mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, piesaistīt Latvijai inovācijas, finanšu un zināšanu kapitālu, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai” (vairāk informācijas www.wleif.lv).
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu organizē PBLA un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar ERDA un Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, The Red Jackets un citiem. Šogad pasākumā piedalījās spožas zvaigznes, kas pārstāv Latvijas uzņēmējdarbības un politisko eliti. Tomēr atšķirībā no WEF dalība PLEIF ir bez maksas – tikai jāpiereģistrējas.
Šogad PLEIF apsprieda tēmas, kas nosaka mūsu izaugsmi un labklājību tuvākajā nākotnē. Pasākumā uzstājās gan gan bijušais Latvijas prezidents Egils Levits, gan pašreizējais – Edgars Rinkēvičs, premjerministrs Krišjānis Kariņš, PBLA prezidents Pēteris Blumbergs un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kā arī tādi nozares līderi kā Luminor Bank valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, Mikrotik un Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētājs Džons Tallijs un airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.
Papildus galvenajiem referentiem paneļdiskusijās tika apspriests plašs tēmu loks; visām šīm tēmām ir liela nozīme Latvijas turpmākajā ekonomiskajā attīstībā. Viena no foruma daļām bija veltīta pakalpojumiem – tam, kā starptautiskie investori redz Latviju un kā mēs plānojam piesaistīt jaunas kapitāla un tūristu plūsmas, kā arī tam, kā mēs veidojam 21. gadsimta transporta un sakaru tīklus.
Foruma otra tēma bija cilvēki – kā pašvaldības piesaista uzņēmumus un kā mēs varam veicināt reemigrāciju, kā arī stratēģijas, lai nodrošinātu talantu palikšanu Latvijā un kvalifikācijas celšanu.
Trešā tēma bija inovācija. Mani īpaši aizrāva diskusija ar nosaukumu Latvijas veselības aprūpes un biotehnoloģiju nozares nākotne. Pēc Otrā pasaules kara pirmās paaudzes latviešu bēgļi ārzemēs lielu uzsvaru lika uz izglītību. Rezultātā izauga paaudze, kurā bija ārkārtīgi daudz ļoti veiksmīgu ārstu, no kuriem, iespējams, visspilgtākā personība ir Kristaps Zariņš, Stenforda Universitātes emeritētais profesors, kurš arī piedalījās šajā diskusijā. Pašlaik biomedicīnas jomā piedzīvojam absolūti neticamus tehnoloģiskus sasniegumus, un es nepacietīgi vēlējos uzzināt, kāda loma šai nozarei varētu būt Latvijas nākotnē: gan mūsu veselības aprūpes sistēmas ziņā, gan radot inovācijas, kas varētu būt ļoti pieprasītas starptautiskā mērogā.
Bija arī paneļdiskusija par Latvijas nākotnes enerģētikas politiku, kuru man bija gods vadīt. Pasaule atrodas uz vēsturē lielākās enerģētikas pārejas sliekšņa, un Latvijai ir iespēja izrādīt iniciatīvu, pragmatismu un līderību pārejā uz oglekļa neitralitāti.
Kad tika dibināts PLEIF, daļa no tā mērķa bija, ka mēs sāksim svinēt savus panākumus uzņēmējdarbībā tāpat, kā svinam savu kultūru, un kopīgi strādāsim, lai radītu ekonomiskās iespējas.
Uz Latviju pārcēlos 2008. gadā – tieši tad, kad Latvijas ekonomiku sāka postīt lielā finanšu krīze. Tā satricināja mūsu tautas pašapziņu un izraisīja iedzīvotāju masveida aizplūšanu. Pagāja vairāki gadi, līdz cilvēki man pārstāja jautāt, kāpēc es patiesībā izvēlējos dzīvot Latvijā, ja varēju dzīvot Kanādā. Daudzi talantīgi cilvēki pārcēlās uz ārzemēm, un no cilvēkkapitāla viedokļa mēs vēl joprojām izjūtam šo procesu sekas.
PLEIF nevar atrisināt visas mūsu problēmas vienas dienas laikā, bet tas var turpināt būvēt tiltus un tuvināt latviešus un Latvijas draugus visā pasaulē, izmantojot privātās iniciatīvas un personīgo saikņu spēku. PLEIF mērķis ir rosināt idejas, PLEIF pauž labo gribu un nodomu, PLEIF iedvesmo.
Atšķirībā no WEF Davosā jums nav jāmaksā simtiem tūkstošu, lai to apmeklētu, bet PLEIF ikvienam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un aprunāties ar kādu, kura ieskats un pieredze varētu motivēt, virzīt un, iespējams, mainīt skatījumu uz pasauli. Vienlaikus forumā var satikt nākamo talantīgo Latvijas uzņēmēju, kuram piemīt degsme un spožums, bet kurš meklē kapitālu. Iespēju ir daudz.
PLEIF balstās uz Latvijas un latviešu panākumiem un rosina dažādu pušu sadarbību mūsu valsts nākotnei. Ja WEF lielākoties ir pozēšanas un globālu banalitāšu teātris, tad PLEIF dalībnieki vēlas sadarboties, lai izmantotu tūlītējas iespējas, kas dos labumu Latvijai. Tas ir arī paraugdemonstrējums vienai no galvenajām Latvijas uzņēmējdarbības vides priekšrocībām – personiskām saiknēm un tuvumam. Lai ar ko ikviens vēlas nodarboties, ir ļoti liela varbūtība, ka kāds cits PLEIF dalībnieks zina kādu, ar ko varētu viņu otru iepazīstināt, lai palīdzētu īstenot ikvienas ambīcijas. WEF, iespējams, ir iedvesmojis PLEIF, taču PLEIF ir daudz labāks forums tūlītējai un ilgstošai ietekmei.
XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerts notika Mežaparkā 9. jūlijā. Koncerta nosaukums bija Kopā augšup. Tā arī ir PLEIF iedvesma un misija.