MI: roboti-slepkavas vai milzīga iespēja?

Kopš ChatGPT kļuva plaši pieejams, arī mani aizrāva tā spēja radīt sarunas kā cilvēkam ar cilvēku. Mana pirmā saruna sākās ar vienkāršu jautājumu: “Kas ir mākslīgais intelekts?” Un tieši manu acu priekšā ChatGPT sāka rakstīt: “Mākslīgais intelekts ir inteliģentu sistēmu izstrāde, kas spēj veikt uzdevumus un pieņemt lēmumus, kuru izpildei parasti nepieciešams cilvēka intelekts.” Satriecoši!

Pēc tam, protams, es uzdevu jautājumu, kas ir aktuāls ikvienam: “Vai mākslīgais intelekts pārņems pasauli?” Uz to ChatGPT atbildēja: “Nē, ideja par to, ka mākslīgais intelekts ļaunprātīgi vai dominējoši pārņems pasauli, kā tas bieži tiek attēlots zinātniskajā fantastikā, nav pamatota ar pašreizējo izpratni par mākslīgā intelekta tehnoloģijām un to iespējām.”

Labi, izskatās, ka tuvākajā laikā roboti-slepkavas nepārņems pasauli. Vai varbūt tas ir tas, ko ChatGPT vēlas, lai es domāju? To es atstāšu citai diskusijai.

Tā kā mana pārliecība par šo fascinējošo rīku pieauga, es sāku pārbaudīt tā patiesās spējas. Mani kā profesionālu investoru visvairāk interesē, kā es varētu gūt peļņu no MI arvien vairāk pārvaldītās pasaules. Tāpēc, protams, nākamais, ko darīju – aicināju ChatGPT izklāstīt savas domas par finanšu tirgu un iespējamiem ieguldījumu ieteikumiem. Diemžēl saņēmu tikai vispārīgu atbildi, ko es varētu izlasīt kādā ar finansēm saistītā mācību grāmatā, bez konkrētiem ieteikumiem un ar atrunu, ka veiksmīgi ieguldīt ir sarežģīti un ka jums būtu jākonsultējas ar investīciju profesionāli. Varbūt ChatGPT vēl tikai veido savas ieguldījumu pozīcijas un pagaidām nevēlas par to nevienam stāstīt? Es turpināšu jautāt, bet vismaz pagaidām izskatās, ka mans darbs ir drošībā. Tomēr, raugoties nākotnē, esmu pārliecināts, ka MI krasi mainīs to, kā mēs dzīvojam un strādājam.

Sems Altmans – cilvēks, kas stāv aiz OpenAI un līdz ar to arī ChatGPT – nesen ASV Senāta sēdē, runājot par nākotnes MI ietekmi, teica: “Tas ietekmēs darbavietas. Mēs cenšamies par to runāt ļoti skaidri.” Turklāt saskaņā ar Goldman Sachs aplēsēm nepieciešamību pēc 300 miljoniem pilna laika darba vietu pasaulē var samazināt MI izraisīta automatizācija, un kopumā aptuveni divas trešdaļas pašreizējo darba vietu ir pakļautas noteiktai MI automatizācijas ietekmei.

Vai mums būtu jābaidās? Vai arī mums vajadzētu būt sajūsmā?

Es domāju, ka mums vajadzētu būt piesardzīgi sajūsminātiem. Pagātnē katrs jauns mūsu civilizācijas sasniegums ir palielinājis iespējas un efektivitāti, tādējādi paaugstinot dzīves līmeni. Daži piemēri: lauksaimniecība, iespiedmašīna, industriālā revolūcija, elektrība, internets. Tagad šim klubam var uzmanīgi pieskaitīt arī mākslīgo intelektu.

Tāpat kā citas inovācijas, arī MI likvidēs dažas darba vietas, taču radīs citas. Turklāt tas padarīs mūs produktīvākus mūsu pašreizējos amatos, jo automatizēs rutīnas uzdevumus, ļaujot koncentrēties uz sarežģītāku radošu darbu. Jau tagad ir daudz anekdotisku pierādījumu, ka, izmantojot MI lietotnes, cilvēki spēj vienlaikus strādāt vairākos pilna laika darbos. Citiem vārdiem – viņu produktivitāte ir ievērojami palielinājusies.

Tas viss izklausās ļoti daudzsološi! Bet, ja esat investors, iespējams, domājat – kā es varu ieguldīt savu kapitālu, lai gūtu labumu no šīs jaunās tehnoloģijas?

Ja aplūkojam plašu mākslīgā intelekta ekosistēmu, varam izdalīt trīs veidu slāņus: lietojumprogrammas, modeļi un infrastruktūra.

Lietojumprogrammas ir galaprodukti, kas ir vai nu integrēti jau zināmās platformās un produktos, vai arī ir atsevišķas lietotnes, ko cilvēki un organizācijas izmanto, lai liktu lietā jaunās MI iespējas (Microsoft Office 365, Grammarly, GitHub Copilot, Google Assistant).

Modeļi ir algoritmi, kas nodrošina šo lietojumprogrammu darbību. Tās ir smadzenes aiz aizkariem. Modeļi tiek apmācīti, izmantojot milzīgu datu apjomu, un, pamatojoties uz ievadītajiem datiem, tie ģenerē rezultātus, kas cenšas imitēt cilvēka intelektu un radošumu (ChatGPT, Bard, Dall-e).

Infrastruktūra ir visas sistēmas mugurkauls, kurā faktiski notiek visi aprēķini. To var iedalīt mākoņpakalpojumos (Amazon AWS, Google Cloud, Microsoft Azure) un aparatūras dizainēšanā (Nvidia, Intel) un ražošanā (TSMC, ASML).

Kā redzams, investors var spēlēt šo mākslīgā intelekta spēli no vairākiem skatu punktiem. Vairāki labi zināmi uzņēmumi jau ir integrēti šajā ekosistēmā, un tiks radīti vēl daudzi uzņēmumi, kas centīsies gūt labumu no šīs spēcīgās jaunās tendences. Kāpēc es esmu par to tik pārliecināts? Tāpēc, ka tas jau ir noticis iepriekš.

Neraugoties uz cīņu ar pastāvīgi augsto inflāciju, augstajām procentu likmēm, banku bankrotiem, iespējamo ASV recesiju un parāda griestu krīzi, S&P 500 tehnoloģiju indekss, kas mēra ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu sniegumu, šogad ir palielinājies par aptuveni 27 %, kamēr viss S&P 500 indekss ir pieaudzis tikai par deviņiem procentiem. Turklāt, ja no kopējā indeksa izslēdzam tehnoloģiju akcijas, sniegums vēl vairāk samazinās – līdz tikai trim procentiem. Starpība ir ievērojama!

Var droši apgalvot, ka pašlaik ap MI valda ažiotāža un sajūsma. Bet tas viss izskatās kaut kur redzēts – tāda pati tirgus dinamika bija vērojama 90. gadu beigās, kad internets sāka pārņemt pasauli. Tolaik investoru interese par tehnoloģiju uzņēmumiem bija tik liela, ka kapitāls brīvi ieplūda gan lielajās korporācijās, gan jaunuzņēmumos, kuriem nebija nekādas veiksmīgas darbības vēstures. Tas viss bija saistīts ar stāstu un vilinājumu par potenciāli lieliem ienākumiem nākotnē. Ažiotāža bija tik spēcīga, ka būtībā viss, kas jums bija jādara, bija jānorāda .com aiz sava uzņēmuma nosaukuma, un jūs uzreiz kļuvāt par papīra miljonāru. Šāda neilgtspējīga uzvedība galu galā radīja tagad bēdīgi slaveno dotcom burbuli.

Iedomājos, ka būtu labi pajautāt mūsu labajam draugam ChatGPT, cik liela daļa uzņēmumu šī burbuļa laikā faktiski strādāja ar peļņu, un atbilde apstiprināja iepriekš teikto: “Aplēses liecina, ka ievērojama daļa, iespējams, vairāk nekā 70 % uzņēmumu, dotcom burbuļa laikā peļņu neguva. Daudzi no šiem uzņēmumiem paļāvās uz spekulatīviem ieguldījumiem un paredzēja izaugsmi nākotnē, nevis tūlītēju rentabilitāti.”

Mēs visi zinām, kas beigās notika. Burbulis, kā tas notiek vienmēr, plīsa, un tehnoloģiju akciju vērtība samazinājās par vairāk nekā 80 % no to augstākā punkta 2000. gada martā, līdz beidzot sasniedza zemāko līmeni 2002.  gada novembrī.

Aktīvu burbuļi ir neizbēgami. Tā ir finanšu tirgus sastāvdaļa. Laiku pa laikam tie veidojas, kad parādās kaut kas jauns un aizraujošs, un cilvēki zaudē prātu, aizmirstot fundamentālos pamatprincipus, koncentrējoties tikai uz stāstu, ažiotāžu un milzīgas peļņas solījumiem.

Vai atceraties kripto? Visu to lielo interesi, spekulatīvo pirkšanu, jaunuzņēmumus, kas finansē savas idejas caur ICO, un superzvaigznēm līdzīgās personības? Tas viss sasniedza kulmināciju 2021. gada novembrī, kad Bitcoin cena bija ap 56 tūkstošiem dolāru. Arī šis burbulis plīsa tāpat kā visi tā priekšgājēji, un jau pēc gada, 2022. gada novembrī, Bitcoin tirgoja par 15 tūkstošiem dolāru, proti, cena samazinājās par vairāk nekā 70 procentiem.

Atgriežoties šodienā un redzot, ka līdzīgas tendences sāk parādīties MI jomā, ir pamatoti uzdot sev jautājumu – vai mēs atkal neļaujam savai iztēlei aizbēgt no mums? Dažu uzņēmumu, kas ir atbildīgi par tehnoloģiju kompāniju straujo izaugsmi šajā gadā, valuācijas tuvojas ļoti augstam un apšaubāmam līmenim.

Viens no lielākajiem uzvarētājiem šajā MI sacensībā ir Nvidia. Šogad kompānija ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi, akcijas cenai pieaugot par gandrīz 120 procentiem. Tās cenas/peļņas attiecība (P/E ratio) ir 177, bet cenas/apgrozījuma attiecība (P/S ratio) – 29. Aplūkosim to perspektīvā – cenas/apgrozījuma attiecība 29 nozīmē, ka nākamos 29 gadus uzņēmumam dividenžu veidā akcionāriem būtu jāatmaksā 100 % no saviem ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka pārdoto preču izmaksas ir nulle, administratīvie izdevumi – nulle, samaksātie nodokļi – nulle. Ja jums tas šķiet nesaprātīgi, tad pievienojieties klubam! Investori liek lielas likmes uz to, ka MI radītās inovācijas izraisīs vēl nebijušus izaugsmes tempus, lai attaisnotu šīs ārkārtīgi lielās valuācijas.

Neraugoties uz to, manuprāt, gals šim skrējienam vēl nav redzams. Mēs vēl neesam saskārušies ar IPO māniju un posmu, kad uzņēmumi savam nosaukumam klāt pievieno mākslīgais intelekts vai AI, lai radītu sajūsmu. Burbulis pakāpeniski veidojas, bet šis MI trends, šķiet, vēl nebūt nav beidzies, tāpēc tirgum vēl ir daudz vietas, kur skriet, pirms sāksies eventuālā kompāniju cenu pārvērtēšana.

Viens no visu laiku veiksmīgākajiem investoriem Džordžs Soross ir teicis: “Kad es redzu burbuli, es steidzos tajā investēt.” Tā nav absurda stratēģija, un ir cilvēki, kas šādā veidā ir nopelnījuši daudz naudas. Taču sarežģītākais ir saprast, kad no burbuļa izkļūt, pirms tas plīst. Ieguldītājiem, kas investē burbuļos, jābūt godīgiem pret sevi un pietiekami pieticīgiem, lai pajautātu sev: “Vai es zinu, kad būs īstais brīdis, lai sapakotu savas mantas un aizietu, paturot prātā, ka tirgus augšas noteikšana ir ļoti sarežģīta lieta pat labākajiem no labākajiem?”

Mēs dzīvojam ļoti aizraujošā laikā, kad mākslīgais intelekts mainīs un jau maina pasauli, un šajā laikā tiks radītas daudzas lieliskas ieguldījumu iespējas. Taču kā piesardzīgi ieguldītāji atcerēsimies kritiski raudzīties uz valuācijām un ko tās faktiski mums saka, pirms tās kļūst tik nesamērīgas, ka tām zūd jēga gan fiziskajā, gan mākslīgajā sfērā. Jo galu galā, kad burbulis plīsīs, kā tas vienmēr notiek, labāk neatrasties tā nepareizajā pusē.

Jāatceras, ka karstie tehnoloģiju uzņēmumi nav vienīgā spēle pilsētā, kur iespējams gūt lielu ienesīgumu. Tā ir lieliska finanšu tirgu priekšrocība – iespējas ir visur, tikai tās ir rūpīgi jāmeklē. Dažkārt vislabāko peļņu gūst tieši tajās nozarēs, uz kurām neviens neskatās.