Investora profils mainās - vai regulējums tiek līdzi?
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt gudrāk un būt neatkarīgi, nezaudējot finansiālo stabilitāti. Pasaulē apspriež četru darba dienu nedēļu, pensionēšanos par ietaupīto jau 40 gadu vecumā un tamlīdzīgas tendences. Par to īpaši domā Z paaudze – cilvēki, kas dzimuši deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo sākumā un piedzīvojuši vērienīgu tehnoloģiju attīstību, kā arī baudījuši brīvību un iespējas, ko sniedz interneta laikmets.
Jaunākā paaudze aktīvi seko līdzi aktualitātēm, ir globālajā apritē, daļa izvēlas digitālo nomadu dzīvesveidu un visās dzīves jomās meklē iespējas, kā kļūt neatkarīgākiem, lai vairāk laika varētu veltīt pašizaugsmei. Tāpēc arī viņi vairāk interesējas par dažādām t.s. pasīvo ienākumu iespējām. Dati[1] liecina, ka aptuveni ceturtdaļa Z paaudzes ir īpašnieki kriptovalūtām un 10 % pieder neaizstājamie blokķēžu žetoni jeb NFT (2022 Investopedia Financial Literacy Study). Z paaudze mazāk domā par iederēšanos kādā sabiedrības rāmī, bet vairāk koncentrējas uz to, kas padara viņus laimīgus. Līdz ar to pasīvie ienākumi nav tikai pelnīšana, bet veids, kā nodrošināt sev vēlamo dzīvesveidu.
Gados jaunākiem cilvēkiem attiecības ar naudu balstās pilnībā digitālā pieredzē. Kāpēc jāizmanto skaidra nauda, ja ir mobilais telefons vai viedpulkstenis? Kāpēc ieguldīt tradicionālajos banku risinājumos, ja var ērti ieguldīt licencētās tiešsaistes platformās? Z paaudzei ir arī visstraujāk augošais ienākumu līmenis visā pasaulē. Globāli prognozēts[2], ka viņu ienākumi līdz 2025. gadam sasniegs 17 triljonus dolāru, līdz 2030. gadam – 33 triljonus dolāru, kas veidos ļoti būtiskus 27 % no pasaules ienākumiem, pārsniedzot mileniāļu jeb Y paaudzi (dzimuši 1982.–1994. gadā).
Potenciālajiem investoriem kļūstot izglītotākiem, kā arī pateicoties uzņēmumiem, kas demokratizē procesus, investīciju kultūra uzplaukst. Visbiežāk investēt sāk gados jauni cilvēki, kuri jūtas droši un mācās no pieredzes citās valstīs, kur jau ir pamatīga investīciju kultūra. Vienlaikus ar Z paaudzes arvien aktīvāko iesaisti investīcijās un finanšu tirgos jāpatur prātā, ka tradicionālie investīciju noteikumi izstrādāti pirms zināma laika, bieži vien koncentrējoties uz institucionālajiem investoriem ar ievērojamu kapitālu.
Nereti var novērot, ka pirmie soļi tiek sperti, investējot kriptovalūtā, tomēr, mācoties no pirmajām kļūdām, investori pievēršas stabilākām aktīvu klasēm un rūpīgāk izvēlas pakalpojuma sniedzēju. Tas ir kā izdauzīties pa Mežonīgajiem Rietumiem, gūt pirmo azartu, bet tad pievērsties izsvērtākām ilgtermiņa stratēģijām.
Jāatzīst gan, ka Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) no regulācijas viedokļa vēsturiskā sistēma izveidota lielām finanšu institūcijām, kas strādā ar institucionāliem, profesionāliem investoriem. Daļa šīs sistēmas nav pielāgota salīdzinoši nelieliem finanšu jaunuzņēmumiem, kas piedāvā investīciju iespējas privātiem klientiem. Nav šaubu, ka investoram jābūt informētam par uzņēmumu, kurā investē naudu, tomēr vietā jautājums, piemēram, vai prospekts – liels un sarežģīts dokuments – ir labākais veids, kā informēt investoru? Tas uzliek papildu birokrātisku slogu platformai un uzņēmumam, kas piesaista finansējumu. Mainoties un dažādojoties investoru profilam, jādomā par visatbilstošāko informācijas pasniegšanas veidu.
Savukārt Z paaudze galvenokārt ir privāti investori, kuri lēmumu pieņemšanā izmanto tehnoloģijas. Pāreja uz investīciju demokratizāciju pieprasa regulējuma pārvērtēšanu, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi investīciju iespējām jaunajai investoru paaudzei. Tāpēc, kamēr Z paaudze pārveido investīciju ainavu, regulatoriem būtu jāpielāgojas, nodrošinot, ka noteikumi ir gan atbilstoši, gan efektīvi digitālajā laikmetā.
Tāpat kā daudzās nozarēs, arī finansēs regulācija balstās uz ES pieņemtajiem likumiem, ko atbilstoši pielāgo katrā dalībvalstī. Patlaban ES ir vairāk nekā 150 līdzīga principa investīciju platformu. Platformām Vācijā vai Polijā fokuss ir pamatā uz vietējo tirgu, bet mazākās valstīs – arī Latvijā – ar to pilnvērtīgai izaugsmei nepietiek, tāpēc fokuss ir uz kopējo ES tirgu.
Eiropā platformas patlaban tiek licencētas atbilstoši savam biznesa modelim un redzējumam. Piemēram, Nectaro saņēmusi Ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, kas dod tiesības izsniegt finanšu instrumentus, piemēram, ar kredītiem nodrošinātu vērtspapīrus. Salīdzinot ar citām, piemēram, Eiropas Savienības Kolektīvās finansēšanās pakalpojuma sniedzēja licenci, šo var uzskatīt par stingrāku prasību un regulācijas ziņā, līdz ar to tā sniedz lielāku drošību investoriem.
Protams, lai aktīvi darbotos citu valstu tirgos, licence jāakceptē katrā dalībvalstī (passporting). Kaut arī tā ir normāla prakse valsts līmeņa licencēm, tas ir papildu finansiāls un administratīvs slogs. Piemēram, kaut arī mūsu investora profils ir “izglītots, angliski runājošs cilvēks ap 30”, daudzu valstu normatīvi pieprasa tulkojumu uz vietējo valodu. Tas ne vienmēr ir nepieciešams, bet apgrūtinošs process, un te mēs atgriežamies pie iepriekšējā jautājuma par labāko veidu, kā sniegt investoram nepieciešamo informāciju viņam saprotamā veidā, neradot lieku slodzi uzņēmumam.
Liela daļa platformu ES vēl arvien strādā bez licences vai ir licencēšanas procesā. Tas nenozīmē, ka visas šīs platformas ir neuzticamas. Investori skatās ne tikai uz licencēm, bet arī uz komandu, vēsturi un citiem faktoriem. Tomēr licence investoram atvieglo padziļinātās izpētes (due diligence) procesu, sniedzot vairāk skaidrības un uzticamības. Protams, nav absolūta garantija katras platformas izvēlētajam biznesa modelim. Investoram pašam jāizvērtē sava riska apetīte, pirms sākt sadarbību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju regula ir pirmais solis pareizajā virzienā, tomēr, lai aptvertu visu nozari, nepieciešami papildu soļi, citādi katra valsts ieviesto regulējumu interpretē savā veidā.
Tradicionālo ieguldījumu regulējums, kas lielā daļā gadījumu sākotnēji bija veidots institucionālajiem investoriem, būtu jāpārskata, lai visām paaudzēm nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ieguldījumu iespējām. Tāpēc, Z paaudzei pārveidojot investīciju vidi, regulatoriem būtu jāpielāgojas jaunās investoru paaudzes paradumiem, nodrošinot, ka noteikumi ir gan atbilstoši, gan efektīvi digitālajā laikmetā. Bez inovācijām nozares regulējumā riskējam atsvešināt veselu paaudzi jauno investoru, bez kuru kapitāla cietīs viss sektors. Meklējot vieglāku veidu, kā investēt, viņi var izšķirties par labu nepārbaudītām, nelicencētām platformām, bet, sāpīgi apdedzinoties, var atteikties no investīcijām kā tādām.