Muļķība vai ģenialitāte

Šā gada 11. martā Christie’s izsolē norisinājās patiesi revolucionāri notikumi – par rekordlielu summu, 69,3 miljoniem dolāru, tika izsolīta pilnībā digitāla glezna, ko radījis grafiskais dizainers Maikls Vinkelmans, kurš strādā ar pseidonīmu Beeple. Darbs ar nosaukumu Pirmās 5000 dienas ir kolāža no pieciem tūkstošiem zīmējumu, ko Vinkelmans radījis pēdējo 13 gadu laikā. Izsole notika tiešsaistē un ilga piecpadsmit dienas. Kolāžas sākumcena bija tikai 100 dolāru, bet jau pirmajās divās nedēļās tā izauga līdz desmit miljoniem. Tomēr investoru izšķirīgā cīņa sākās 15 minūtes pirms izsoles beigām, kad par gleznu sacentās desmit cilvēki, bet cenas solis sasniedza 10–15 miljonus dolāru. Uzvarēja investors no Singapūras ar pseidonīmu Metakovan.

Situāciju pikantāku padara fakts, ka atšķirībā no reāliem mākslas darbiem digitālā attēla oriģināls ir identisks ar visām tā kopijām. Jūs varat to atrast un lejupielādēt no daudzām mājaslapām tieši tādā pašā kvalitātē, kādā to saņēma investors Metakovan. Arī paša Christie’s izsoļu nama mājaslapā iespējams apskatīt darbu vissīkākajās detaļās. Kāda tad jēga tērēt miljoniem dolāru par to, kas pieejams bez maksas?

Ar šo jomu nesaistīts cilvēks parasti uzskata, ka viss, kas notiek elektroniskās mākslas pasaulē, ir absurda teātris, un nesaprot, kāpēc būtu jāmaksā par digitālām gleznām. Kā reiz sacīja viens mans klients: “Šis darījums apstiprina divus faktus – mums apkārt ir daudz neprāšu, un viņiem ir daudz naudas.” Tomēr es pacentīšos pārsteigt jūs vēl vairāk – kolāžas Pirmās 5000 dienas pirkuma darījums investoram Metakovan var burtiski dažu mēnešu laikā ienest miljardu dolāru. Lai to labāk izprastu, palūkosimies, kā strādā elektroniskās mākslas tirgus.

Viss šis tirgus ir uzbūvēts uz noslēpumainās abreviatūras NFT, kas atšifrējumā nozīmē non-fungible tokens (unikālie tokeni – žetoni). Analoģijā ar reālo pasauli NFT ir konkrēta objekta īpašumtiesību apliecība. Tas var būt attēls, skaņas vai videoieraksts, teksts vai jebkāds cits objekts reālajā vai virtuālajā pasaulē. Pats īpašumtiesību apliecinājuma fakts tiek reģistrēts blokķēdē, un tas ir pieejams pārbaudei un validācijai jebkuram interesentam. Ikviens cilvēks var augšupielādēt savu radīto mākslas priekšmetu tīklā un izveidot žetonu, kas apliecina īpašumtiesības uz šo priekšmetu. Vēlāk šo žetonu var dāvināt vai pārdot kādā tiešsaistes izsolē. NFT tirgus pagaidām ir salīdzinoši neliels. Pēc portāla cryptoslam.io datiem, kas apkopo informāciju par darījumiem dažādās platformās, kopējais darījumu apjoms ar elektroniskās mākslas objektiem martā bija 330 miljoni dolāru (neņemot vērā iepriekš aprakstīto darījumu Christie’s izsolē). Tomēr, saglabājot pašreizējos izaugsmes tempus, jau apmēram pēc gada šis būs vairāku miljardu dolāru liels tirgus.

Populārākie priekšmeti patlaban ir īsi videoklipi ar labākajiem momentiem basketbolā no NBA Top Shots, kā arī astoņu bitu avatāri no CryptoPunk sērijas. Pirms vairākiem gadiem entuziastu grupa izdeva ierobežotu sēriju pikseļu avatāru un visiem, kas vēlējās, bez maksas izdalīja to žetonus. Tagad maksimālā vērtība vienam no tiem sasniedz 7,8 miljonus dolāru.

Patiesībā NFT nav gluži tāds tirgus, kur cilvēki iegādājas dīvainus attēlus un videoierakstus par miljoniem dolāru. Precīzāk –  ne tikai dīvainu priekšmetu tirgus. Tagad arī populāri mūziķi, aktieri un biznesmeņi tiešsaistē pārdod savus darbus. Piemēram, amerikāņu reperis Snoop Dogg nesen izdeva pirmos žetonus saviem darbiem, jaukto cīņas mākslu atlēts Fransiss Nganū par 580 000 dolāru žetona veidā pārdeva video ar savu cīņu par čempiona titulu. Interesanti, ka šī summa ir lielāka par 500 000 dolāru prēmiju, kuru viņš par uzvaru saņēma no UFC asociācijas.

 Par galvenajiem ieguvējiem no NFT tirgus būtu jākļūst tieši māksliniekiem, rakstniekiem, gleznotājiem – visiem, kas tā vai citādi ir saistīti ar mākslu. Tagad viņiem nav veidu, kā pārdot savu darbu bez starpniekiem, piemēram, bez izdevniecībām, ierakstu kompānijām un gleznu galerijām. NFT ir tieši tāds mehānisms, kas spēj palīdzēt māksliniekiem pašiem pārdot savu mākslu kolekcionāriem un cienītājiem – bez starpniekiem un komisijām.

Vēl kāda elektronisko žetonu priekšrocība ir tā, ka tos ir iespējams dalīt bezgalīgi daudzās daļās, kā arī izdot žetonus par vēl neeksistējošām lietām. Teorētiski tūkstošiem cilvēku var, piemēram, finansēt Džoannas Roulingas topošo grāmatu par Hariju Poteru, ja viņa izlems tādu izdot. Autore saņems visu honorāru, savukārt kolekcionāri un investori – kolektīvas īpašumtiesības uz grāmatu. Žetona īpašnieks var nodot vai pārdot savu daļu par tirgus vērtību.

Apmēram to arī izdarīja kriptokolekcionārs no Singapūras Metakovan. Neilgi pirms gleznas Pirmās 5000 dienas iegādes viņš nopirka vairākas citas dizainera Beeple gleznas par kopējo summu 2,2 miljoni dolāru. 2021. gada janvārī viņš izveidoja virtuālu gleznu galeriju un izdeva šīs kolekcijas žetonus. Žetona sākotnējā cena bija 0,36 dolāri, bet šodien tas tiek tirgots jau par 16 dolāriem. Savu ieguldījumu deva arī pasaules prese, dedzīgi apspriežot elektroniskās gleznas iegādi par astronomisko summu. Tieši šā iemesla dēļ Christie’s izsoles darījums nešķiet nemaz tik neprātīgs – šie 69 miljoni dolāru patiesībā ir cena par visas pasaules sabiedrības uzmanības pievēršanu.

Spriežot pēc visa, gleznu Pirmās 5000 dienas gaida tāds pats liktenis kā iepriekšējos Beeple mākslas darbus. Īpašumtiesības tiks sadalītas tūkstošos žetonu un pārdotas citiem kolekcionāriem. Pēc ekspertu aplēsēm, gleznas kopējā vērtība tad, iespējams, pārsniegs miljardu dolāru, un pirmajiem investoriem tā var nodrošināt aptuveni 1340 % atdevi. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik iespējams nopelnīt akciju tirgū 28 gados.

Virtuālā pasaule ar tās virtuālo naudu, biržām un mākslas priekšmetiem ir kas tāds, ko tradicionālā finanšu pasaule jau ilgu laiku apzināti ignorē. Vēl pirms dažiem gadiem tas viss nešķita nekas vairāk par izklaidi skolēniem un studentiem, un nekādā gadījumā jau ne drauds finanšu institūcijām. Tomēr šodien Bitcoin kapitalizācija sasniedz 1,1 triljonu dolāru, kas ir līdzvērtīgi Krievijas iekšzemes kopproduktam 2019. gadā (1,7 triljoni). Virtuālās pasaules izaugsmes tempi ik gadu sasniedz jaunus rekordus.

Šķiet, ka finanšu organizācijām tomēr nāksies pārkārtoties un adaptēties jaunajai realitātei. Veiksmīgākie būs tie, kuri gleznas iegādē par 69 miljoniem spēs saskatīt nevis neprātu, bet ģeniālu investīciju gājienu.