Meklējot efektivitātes zelta griezumu
Vineta Sprugaine
LVRTC Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Efektivitāte ekonomikā ir pakāpe, kādā tiek sasniegts vēlamais rezultāts salīdzinājumā ar tā sasniegšanai patērētajiem resursiem. Pērn vārds efektivitāte kļuva arī par vienu no visbiežāk locītajiem vārdiem gan apkures rēķinu, gan darbaspēka izmaksu, gan jebkuru resursu sadārdzinājuma un atkarību kontekstā. Katrs mēģināja šo pakāpi palielināt ar jebkādiem līdzekļiem, tostarp samazinot nepieciešamos resursus un pat nosakot obligātās attālinātā darba dienas, lai biroji nebūtu jāapkurina. Bet ko darīt, ja samazināt nav iespējams?
Ja abstrahējamies no ārējiem resursiem un paraugāmies paši uz sevi, enerģijas patēriņa ziņā cilvēks nebūt nav efektīvākā dzīvā būtne. Tā ir medūza! Kur slēpjas triks? Medūza savu enerģijas izmantošanas efektivitāti panāk ar tā saucamo otro vilni – tā saraujas un virzās uz priekšu, bet pēc tam atslābinās. Tas rada sekundāru virpuļa gredzenu, kas nodrošina, ka 30 % ceļa medūza paveic bez savas enerģijas patēriņa. Kādu mācību no šī varam paņemt, ja mums, cilvēkiem, nav iespēja radīt otro vilni pirmās kustības laikā? IKT valodā tas nozīmētu – resursu koplietošana un ilgtspējīga pirmās kustības laikā radīto risinājumu izmantošana varētu kļūt par katra uzņēmuma otro vilni un bezmaksas enerģiju 30 % un vēl garākām distancēm.
Lielisks piemērs tam ir eParaksts. Pirmo reizi Latvijā tas tika radīts 2006. gadā kā valstsvīriem un lielu uzņēmumu vadītājiem piemērots e-parakstīšanas risinājums. Lai cik digitāli toreiz vēlējāmies kļūt, dokumentu parakstīšana bija vienīgā funkcija, kurai bija praktiskais pielietojums, turklāt tā izmantošana bija visai dārga. Nākamos piecus gadus iedzīvotāji tā īsti neizprata eParaksta noderīgumu, jo kāpēc gan būtu jāizprot rīks, kam viņu dzīvē nav pielietojuma. Lietotāju pulks auga salīdzinoši lēni, riņķojot apburtajā piedāvājuma un pieprasījuma lokā, kurā nebija ne vienas, ne otras komponentes. Tikmēr kaimiņos eID karte un eParaksts jau bija obligāti katra iedzīvotāja rīki ar pielietojumu privātajā un valsts sektorā.
Situācija ir mainījusies. eParaksts jau ceturto gadu komersantiem, informācijas sistēmu izstrādātājiem un katram iedzīvotājam ir pieejams bez maksas un neierobežotā daudzumā. Dokumentu parakstīšana vairs nebūt nav nozīmīgākā eParaksta rīku – eID kartes un lietotnes eParaksts mobile – funkcija. Par tādu kļūst e-Identitātes apliecināšanas iespēja, kuras attīstību stingri diktē arī EIDAS regula (ES Regula Nr. 910/2014), jo starptautiski atzītai digitālajai identitātei vismaz visā Eiropas Savienībā jādarbojas pēc vienotiem nosacījumiem. Latvija šādu akreditāciju saņēma jau pirms četriem gadiem, kļūstot par pirmo valsti, kas pilnībā mobilam e-Identitātes risinājumam saņēmusi augstāko kvalifikāciju (Level of assurance – high). Tuvākajos gados tikpat pieprasīta kļūs arī maksājumu apstiprināšana ar eParaksts mobile. Šī funkcija tikai šopavasar papildināja divas iepriekšējās.
Aptuveni miljonam eID karšu lietotāju ir pieejams eParaksts, bet mobilo lietotni piecos gados sākušas lietot 270 000 personas. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju ir vismaz vienreiz izmantojuši eParakstu, un lielai daļai lietotāju tas kļuvis par sadzīvisku darījuma veikšanas rīku – gan privātā, gan biznesa vidē.
To būtiski stimulē arī normatīvo aktu izmaiņas, kas eParaksta rīkiem paredz tādas pašas pilnvaras kā personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē, jo digitālās vides drošības nosacījumi nedrīkst būt vājāki nekā klātienes saziņā. Ja noteiktu akcizēto preču pārdevējam ir pienākums pārliecināties par personas vecuma atbilstību pirkumam, tad digitāli šis nosacījums ir tikpat stingri pildāms, un jau kopš 2019. gada tiešsaistes tirdzniecībā pārdevēja pienākums ir pārbaudīt virtuālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Citi autentifikācijas rīki digitālajā pasaulē pagaidām nav saņēmuši pases un eID kartes juridiskajam spēkam pielīdzināmu statusu.
2023. gada 1. februārī spēkā stājās fizisku personu elektroniskās identifikācijas likums, kas paredz, ka komersantiem, kuri nodrošina e-pakalpojumus un veic klientu identifikāciju, ir obligāti jānodrošina šī iespēja arī ar eID karti vai eParaksts mobile. Šis lēmums novērš diskriminējošo situāciju, ka iedzīvotājiem, kuriem nav privāto komersantu izsniegto autentifikācijas rīki, tiek liegta piekļuve saistošiem un pat būtiskiem komersantu e-pakalpojumiem, līdz ar to tiek ierobežota digitālās plaisas veidošanos sabiedrībā.
Un pamatoti var apgalvot, ka eParaksts identitātes apliecināšana ir pieejamākais personas identificēšanās veids, jo jau vairāk nekā 400 sistēmās, interneta vietnēs un portālos šī iespēja ir nodrošināta, un skaits turpina augt.
Kāds tam sakars ar medūzas efektivitāti? Valsts komersantiem nodrošina eParaksta rīku un visu funkciju integrācijai nepieciešmo tehnoloģisko risinājumu, turklāt ikvienam komersantam vai organizacijai tā pieejama bez maksas. Bezmaksas integrācija un bezmaksas turpmāka lietošana padara šo piedāvājumu par medūzas “otro vilni”, turklāt par pirmo vilni arī nav jāuztraucas – risinājums no valsts puses ir radīts un uzturēts. Ņem, integrē un pēc tam izmanto iegūto resursu klientu apkalpošanas un citu biznesa procesu digitalizācijai.
Viens no ieguvumiem, ko pamanīsiet uzreiz – organizācijas IT atbildīgajam nebūs jāraizējas ne par klientu, ne darbinieku identifikāciju, identifikācijas līdzekļu izsniegšanu vai piemirstu paroļu atjaunināšanu. Otrs būtiskākais ieguvums – ar vienu integrāciju komersants var iespējot gan dokumentu parakstīšanu savās sistēmās un portālos, vecuma sliekšņa noteikšanu, ko var izmantot ne tikai akcizēto preču tirdzniecībai, bet īpašu atlaižu vai pakalpojumu piešķiršanai, kā arī identitātes apliecināšanu iekšējai un ārējai saziņai. Trešais ieguvums – tiesiskā noteiktība, kas ļaus komersantam, kurš organizē savu darbību tiešsaistē bez bažām risināt strīdus, ja tādi radīsies, tiesā, jo persona būs apliecinājusi savu identitāti un parakstījusi dokumentus ar pašrocīgu parakstu. Nereti tieši tiesiskā noteiktība ir iemesls, kāpēc komersanti ievieš eParaksta rīkus, jo atsakoties no klātienes biznesa procesiem vai arī papildinot tos ar digitālizācijas elementiem, tieši daudz būtiskāki kļūst tiesiskie jautājumi, jo jārūpējas ir ne vien par finanšu aizsardzību, bet arī patērētāja tiesībām, personas datu pārvaldību un visbeidzot – skaidru un nepārpotamu darījuma gaitu.
Laikā, kad visi bažījamies par kiberdrošību gan korporatīvā, gan individuālā līmenī, daudziem izšķirošo lēmumu par eParaksta ieviešanu kļuva tieši drošības aspekts. eParaksts visvienkāršākajā veidā ļauj mums pasargāties, piemēram, no pārtvertiem un izmainītiem rēķiniem. Krāpnieki neparakstīs dokumentus ar savu pašrocīgu (pat elektronisku) parakstu. Interesanti, ka nereti komersanti “kautrējās” un neierosina saviem partneriem un klientiem visu dokumentu, tostarp rēķinu apriti organizēt ar eParakstu,lai gan abām pusēm tieši šis aspkekts ļautu nodrošināt primāro aizsardzību pret viltotiem vai izmanītiem dokumentiem.
Kopumā tie pat ir vairāk nekā 30% no visa darāmā, ko komersants, kurš meklē efektivitātes uzlabošanu, iegūst, integrējot eParaksta risinājumu. Neieviešot centralizētus un digitālizētus risinājumus, visi uzskatīti aspekti tiek risināti visbiežāk tomēr tērējot savu enerģiju, bieži ari finanses, kamēr valsts radītā e-Identitātes un eParaksta tehnoloģiskā platforma ir “otrais vilnis”, kas ļauj efektīvāk izmantot savus resursus digitālās transformācijas nemitīgo izaicinājumu džungļos.
P.S. Dzīvnieku karaļa lauvas medību rezultativitātes procents ir piecas reizes zemāks nekā daudz mazāk simpātiskajam hiēnsunim. Turklāt lauvu medību veiksmes rādītājs ir tieši atkarīgs no tā, vai lauva medī vienatnē vai barā, bet, pat medījot kolektīvi, karalis lauva sasniedz tikai 30 % rādītāju. Nereti, žonglējot ar resursu un efektivitātes bumbiņām, mēs aizvien tiecamies izskatīties kā karaļi lauvas, taču patiesībā būtu jāuztraucas, ja neesam tik rezultatīvi kā hiēnsuņi vai neizmantojam medūzas trikus.