Vai dolāra kāpums turpināsies un sagaidīsim paritāti pret eiro?

ASV prezidenta Donalda Trampa aktīvā retorika par stipru dolāru kā ekonomikas attīstību neveicinošu un eksportu kavējošu faktoru, pie kā vainojamas negodprātīgu centrālo banku valūtu intervences, Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības kritizēšana par tās monetāro politiku, kā arī nerimstošie tirdzniecības kari, kuros ASV ir gan iniciatore, gan līdere, –nekas no tā līdz šim nav vainagojies ar panākumiem un spējis ietekmēt vai mainīt dolāra uzņemto nostiprināšanās kursu.

Dolāra vērtības kāpums nav pārsteigums, ja ņem vērā trīs galvenos faktorus, kas nosaka šo tendenci un veicina ārvalstu kapitāla ieplūšanu dolāros denominētajos aktīvos. Tie ir teicami un noturīgi makroekonomiskie un korporatīvie rādītāji, kas uz kopējā fona ievērojami apsteidz citu valstu ekonomiskos un korporatīvos rādītājus, fondu tirgus performance, kā arī vienas no augstākajām procentu likmēm attīstības tirgos, kas piesaista kapitāla ieplūšanu ASV emitētajos fiksēta ienākuma vērtspapīros.

Eiropas un jaunattīstības valstīs strukturālām ekonomiskām un sociālām problēmām klāt nāk vēl kāds ne mazāk aktuāls jautājums – nacionālo valūtu nostiprināšanās attiecībā pret dolāru, kas pamatīgi iespaido ekonomiku pieaugumu un atveseļošanos. Tomēr spēcīgs dolārs daudziem ir un paliek viens no globālās ekonomikas sakārtotības fundamentālajiem rādītājiem, kas lejupslīdes gadījumā varētu ietekmēt to uzkrājumu un investīciju vērtību, kas izteikta dolāros.

Spēcīgs dolārs pakļauj FRS politiskiem uzbrukumiem un publiskai kritikai, graujot tās tēlu, neatkarību un uzticību Trampa saukļa “Padarīsim Ameriku atkal varenu!” rezultātā. Konkurences apstākļu līdzsvarošana ir viena no ASV ārpolitikas nedaudzajām prioritātēm, īpaši jau attiecībā uz Ķīnu, bet tā aktīvi tiek realizēta arī pret citām valstīm. Arī politiskā noskaņa ASV vadīto tirdzniecības karu sakarā ir ar pietiekami lielu rezonansi un sabiedrībā plaši atbalstīta. Ne visi ir vienisprātis par ASV metodēm, bet vairākums tos atbalsta un ir vienoti, cenšoties panākt izdevīgākus tirdzniecības nosacījumus.

Neapšaubāmi, spēcīgs dolārs destabilizē jaunattīstības valstu ekonomikas, kuras savu valsts parādu ir finansējušas, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos ASV dolāros. Savukārt lielākā daļa ieņēmumu, kas tiek gūti, lai apkalpotu valsts parādu procentu un aizņēmuma pamatsummas atmaksu, formējas citā valūtā, kas attiecībā pret dolāru ir pavājinājusies vai turpina strauji zaudēt vērtību.

Attīstīto valstu procentu likmes runā pašas par sevi: ASV dolāra “overnight” LIBOR likme 1,83 %; eiro “overnight” LIBOR likme 0,57 %; Lielbritānijas mārciņas “overnight” LIBOR likme 0,66 %; Šveices franku “overnight” LIBOR likme -0,80%; Japānas jenas “overnight” LIBOR likme -0,084 %, Kanādas dolāra “overnight” LIBOR likme 1,04 %. Kā redzams, ASV dolāram ir augstākais ienesīguma līmenis. Līdz ar to, vērtējot no investīciju ienesīguma skatpunkta, dolārs ir un paliek absolūtais līderis, un tas savukārt veicina investīciju pieplūdumu dolāros denominētajiem aktīviem.

Jāatgādina, ka divas trešdaļas pasaulē emitēto vērtspapīru un valūtas rezervju ir tieši denominētas dolāros, un tas nozīmē, ka ekonomiskie notikumi ASV ir galvenais monetārās politikas virzītājspēks un izaicinājums citām globālajām ekonomikām, sevišķi jaunattīstības valstu tirgiem. Salīdzinājumam – eiro valūtas rezerves veido vien 20 %. Skaidrs, ka ASV administrācija dolāra dominanci izmanto kā efektīvu ieroci, veidojot savu ārpolitikas doktrīnu gan militārajā, gan arī ekonomikas un finanšu jomā.

 

Centrālo banku intervences

Dolāra dominance un politiskie riski liek pārvērtēt dolāra īpatsvaru arī centrālo banku ārvalstu valūtu rezervēs, kurās ASV valūtas līderība nav noliedzama. Centrālo banku valūtu rezervju struktūrā īpatsvaru arvien agresīvāk sāk kāpināt Ķīnas nacionālā valūta juaņa, Japānas jena un sterliņu mārciņa, pat neraugoties uz breksita radīto turbulenci un neskaidrajām nākotnes vīzijām.

Arī politisku apsvērumu dēļ var runāt par centrālo banku rezervju alokācijas stratēģijas kursa maiņu attiecībā uz ieguldījumiem ASV dolāru aktīvos. Tas ir kā sava veida balsojums pret ASV valdības īstenoto agresīvo un netipisko formātu jautājumu risināšanā. Vēl jo vairāk to pastiprina runas par Baltā nama vēlmi aplikt ar nodokli ārvalstu investīcijas aktīvos, tādējādi ierobežojot piekļuvi ASV kapitāla tirgiem.

Jau tagad centrālo banku vadītāju darba kārtībā ir koordinētas centrālo banku politikas un darbības apspriešana. Pēdējā desmitgadē, kurā vadošā loma ir globalizācijai un kapitāla pārvietošanās ātrumam, klasiskie monetārās politikas vadības instrumenti un elementi ir novecojuši, kļuvuši neefektīvi un ievērojami mainījušies. Lokālās krīzes, kas bieži vien pāraug globālās, prasa koordinētu, vienotu rīcību to ātrai un efektīvai risināšanai. Eiropa kārtējo reizi atrodas ekonomikas lejupslīdes priekšvakarā, kas, iespējams, var sākties jau nākamgad, ņemot vērā monetārās politikas arsenāla un kapacitātes jaudu izsīkumu no Eiropas centrālās bankas puses. Anglijas centrālās bankas vadītājs Marks Karnejs kā vienu no alternatīviem risinājumiem dolāra ietekmes samazināšanai pat ierosinājis neatkarīgas virtuālās valūtas ieviešanu, kuras aprite tiktu atbilstoši uzraudzīta un kontrolēta.

 

Ķīna, Krievija, tirdzniecības karš un sankcijas

Arī Krievija pēdējos piecus gadus kopš Krimas aneksijas un daļējas ekonomiskās blokādes aktīvi darbojas, lai reducētu “dolarizēto” ekonomiku un samazinātu dolāra būtisko ietekmi uz valsts tautsaimniecību. Tā arvien mērķtiecīgāk pārorientē norēķinus par eksporta darījumiem citās valūtās (eksportā uz ES valstīm un Ķīnu kā norēķinu valūtu aizvien biežāk izmantojot eiro, savukārt eksportam Indijas virzienā – rubļus), maksimāli cenšoties apiet ASV kontrolēto un vadīto globālo finanšu sistēmu. Piemēram, Krievijas enerģētikas nozares giganti “Rosneftj” un “Gazprom” izejvielu (jēlnaftas, dabasgāzes) izsoles eksporta tirgum organizē eiro un rubļos.

Kopš sankciju mehānisma iedarbināšanas Krievija jau ilgāku laiku aktīvi strādā pie procesiem, kas ļautu tai samazināt atkarību no ASV ekonomiskajām iniciatīvām. Starptautiskajā finanšu tirgū tā jau tagad emitē valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus (obligācijas), kas denominēti eiro un rubļu valūtās. Krievijas centrālā banka nepilnu divu gadu laikā ir ievērojami, desmit reižu, samazinājusi tās īpašumā esošo ASV valsts parāda vērtspapīru portfeli – no 95 miljardiem līdz septiņiem miljardiem ASV dolāru.

Jāatzīmē arī Eiropas Savienības lielvalstu līderu pēdējā laika izteikumi par politisko un biznesa saišu atjaunošanu ar Krieviju. Uz kopējā tirdzniecības karu fona tas varētu būt spēcīgs signāls kapitāla tirgum un dolāram kā rezerves valūtas līderim perspektīvā. Ekonomiskās krīzes un sankcijas (protekcionisma pasākumi) ir cikliskas un pārejošas. Eiropas ekonomika patlaban nav tādā situācijā, lai nedomātu par risinājumu meklējumiem un pārliecinātu tās politisko elektorātu par pretējo.

Migrācijas politika, politiskā krīze Itālijā un Spānijā, ģeopolitiskie konflikti, breksits, arvien pieaugošā spriedze Honkongā, tirdzniecības kari, starptautiskā konkurence, regulācijas un uzraudzības spiediens – tas viss ietekmē valstu ekonomikas un naudas plūsmu, līdz ar to Krievijas tirdzniecības embargo ir tikai laika jautājums, kas, neapšaubāmi, nesīs izmaiņas arī norēķinu valūtas jomā.  

Arī Ķīnas nacionālā valūta juaņa, tirdzniecības karu un jauno tirdzniecības tarifu ietekmēta, augustā piedzīvoja vienu no straujākajiem vērtības kritumiem viena mēneša laikā kopš 1994. gada. Prognozējams, ka juaņa ASV tirdzniecības sankciju dēļ arī turpmāk piedzīvos kritumu, un tas turpināsies līdz brīdim, kamēr netiks panākts alternatīvs risinājums Ķīnas eksporta plūsmu pārorientēšanai.

Vašingtona savos oficiālajos paziņojumos nosoda Ķīnas Tautas bankas aktivitātes valūtas tirgū, nosaucot to par manipulatori. Daži aprēķini norāda, ka juaņas kursa samazinājums par 10 % attiecībā pret dolāru stimulē Ķīnas ekonomikas kāpumu par 0,2 %, daļēji kompensējot prognozēto ekonomikas lejupslīdi. Trampa ekonomikas protekcionisma programmā tiek prognozēts arī turpmāk paaugstināt noteiktu preču grupu importa tarifus attiecīgi no 10 % līdz 15 % un no 25% līdz 30 %. Tas zināmā mērā pamato Ķīnas aktīvo dalību valūtu tirgū, kas palīdz mazināt ASV radītās negatīvās ekonomiskās sekas tirdzniecības tarifu paaugstināšanas rezultātā. Ņemot vērā aizvien pieaugošo saspīlējuma starpvalstu attiecībās, tirdzniecības karam eskalējoties abpus okeānam, juaņas kursa drīza maiņa un nostiprināšanās attiecībā pret dolāru ir maz ticama.

Saistībā ar ASV dolāra dominēšanu kļūst aizvien interesantāk sekot līdzi zelta cenām dārgmetālu tirgū. Dzeltenais metāls piedzīvo pastiprinātu interesi un lielu pieprasījumu. Piemēram, 2019. gadā tā cena sasniedza augstāko līmeni kopš 2013. gada, un patlaban ir novērojams lielākais zelta pieprasījums no centrālo banku puses kopš Bretonvudas sistēmas laikiem. Ļoti aktīvi savas zelta rezerves papildina Krievija, Ķīna, Indija, Turcija un Kazahstāna. Piemēram, Ķīna šogad ir papildinājusi savas zelta rezerves par gandrīz 100 tonnām.

Rezumējot – maz ticams, ka tuvāko pāris gadu laikā dolāra valdīšanas ēra un kursa virzība varētu mainīties, tomēr ilgākā perspektīvā, 10–15 gados, šāda iespējamība ir salīdzinoši liela un pietiekami argumentēta. Tuvākajā laikā nenoteiktība ap ASV prezidenta impīčmentu, ASV prezidenta vēlēšanas 2020. gadā, breksits, tirdzniecības kari un ar to saistītā globālās ekonomikas aktivitātes un starptautiskās tirdzniecības palēnināšanās, centrālo banku valūtu intervenču pastiprināšanās arī turpmāk noteiks galvenās tendences valūtu tirgū, kur ASV dolāra statuss un nozīme – “safe heaven” jeb drošības sala – tikai pastiprināsies. Investoru pašreizējais noskaņojums liecina, ka globālās ekonomikas pavājināšanās apstākļos vienīgi ASV ekonomika ir spējīga uzturēt stabilu kāpumu.