Kā ilgtspēju pārvērst pelnītspējā?

Ieguldi šodien – pelni rīt

Runas par ilgtspēju politiskā līmenī aizsākās pirms gadiem divdesmit, kad pamazām radās apjausma, ka cilvēce patērē vairāk resursu, nekā planēta spēj piedāvāt, un jāmaina domāšana, lai nodrošinātu mūsu tālāko eksistenci. Parādījās tāds jēdziens kā ilgtspēja, kas pārdesmit gadu laikā no modīga termina ir kļuvis par daudzšķautņainu uzņēmējdarbības aspektu un ietver krietni vairāk nekā tikai CO2 emisiju samazinājumu. ANO ir izvirzījis 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredz risināt dažādus izaicinājumus – no vides apdraudējumiem līdz cilvēku labbūtībai un nabadzības samazināšanai. Arī tālredzīgam uzņēmējam ir vairāk par vienu ilgtspējas mērķi. Piemēram, mēs, “Eco Baltia” pēc detalizēta  izvērtējuma esam secinājuši, ka ar savu darbību tieši ietekmējam vai varam ietekmēt vismaz 13 no ANO ilgtspējas mērķiem, ko esam integrējuši arī savā Ilgtspējas stratēģijā ar konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, ko regulāri atsekojam.

Viena no biežāk izplatītajām kļūdām ir uzskatīt ilgtspēju par dārgu un resursus tērējošu pasākumu. Strādāt ilgtspējīgi maksā tieši tik, cik maksā plānveidīga, optimizēta pakalpojumu vai produktu ražošana, efektīvi izmantojot pieejamos resursus. Piemēram, 2021.gadā publicētā McKinsey starptautiskā uzņēmēju aptauja rāda, ka kompānijas, kas jau tagad ar ilgtspējas stratēģiju palīdzību ģenerē biznesam vērtību, ilgtspēju neuzlūko kā ārēju prasību, bet iekšēju biznesa nepieciešamību un to definē kā prioritāti arī biznesa stratēģijā, integrējot ar uzņēmuma misiju, mērķiem un vērtībām. Vērtības radītāji daudz aktīvāk sadarbojas ar klientiem un partneriem tieši ilgtspējas jautājumu risināšanā, tiek pielāgots pakalpojumu un produktu grozs, kā arī piegādātāju izvēlē tiek ņemti vērā ilgtspējas kritēriji. Principā ilgtspējas mērķi kļūst par daļu no ikdienas biznesa procesiem. Turklāt to uzņēmumu skaits, kas saka, ka ilgtspēja tuvākajā piecgadē palīdzēs viņiem ģenerēt vērtību biznesam arvien pieaug.

Taču patiesība ir gaužām vienkārša - lai cilvēce spētu izdzīvot, jo tādā vai šādā veidā planēta izdzīvos, mēs nevaram viena kurpju pāra izgatavošanai šodien izmantot trīs nākamo paaudžu resursus. Tāpēc ir vajadzīga plānošana, rēķinoties, kā resursus varam izmantot efektīvāk un atgriezt atpakaļ ekonomikā. To, cik soļus priekšā citiem bija uzņēmumi ar savlaicīgi izstrādātu energoresursu stratēģiju, redzējām, sākoties karam Ukrainā un strauji pieaugot energoresursu cenām.

“Eco Baltia” stratēģiskais uzstādījums ir saražot katru nākamo vienību, patērējot mazāk resursu, nekā ražojot iepriekšējo. Tāpēc pastāvīgi sekojam tehnoloģiju attīstībai, investējam jaunās iekārtās un meklējam atjautīgus risinājumus, lai saglabātu konkurētspēju Eiropas mērogā un nostiprinātu savas pozīcijas. Tāpēc arī lieliski zinām, ka ilgtspējīga darbība šodien varbūt liek vairāk ieguldīt jaunās tehnoloģijās un pieejās, bet ilgtermiņā palīdz ietaupīt izmaksas.

Spilgts piemērs tam ir arī iepakojums. Bieži uzņēmumi izvēlas iepakot lētākos materiālos, nepadomājot, vai šie iepakojumi ir ražoti no otrreizējām izejvielām un vai pēc tam tie būs pārstrādājami. Šodien nopirku lētāk, bet rīt samaksāšu vairāk par noglabāšanu poligonā. Cena nevar būt vienīgais kritērijs, pēc kura vērtējam, kādus partnerus izvēlamies, kādā iepakojumā pakojam savas preces un kādus resursus tērējam. Turklāt, samazinot un efektivizējot, piemēram, transporta iepakojuma apjomu un izmantojot kvalitatīvākus materiālus, kopējās izmaksas, nevis pieaug, bet samazinās.

Vēl viens labs piemērs, kur lielākas investīcijas šodien nozīmē mazākas izmaksas nākotnē, ir saules enerģija. Uzņēmumiem, kas izveido saules parku savā teritorijā vai uz ražotnes jumta, tas nozīmē investēt un varbūt uz laiku atteikties no kādām citām aktivitātēm, toties saules parks kalpos 20–30 gadu, ļaujot uzņēmumam pašam ražot sev nepieciešamo elektrību un ilgtermiņā kļūstot konkurētspējīgākam. Turklāt tas aiztaupa nepieciešamību dedzināt ogles vai cīnīties par gāzes piegādēm – vēja un saules enerģija ļauj kļūt krietni patstāvīgākiem. Protams, jau šodien ES un valstiskā līmenī būtu jārisina jautājumi, kā saules paneļi tiks pārstrādāti pēc to nolietošanas, lai zaļo mērķu ietvarā neesam radījuši jaunu atkritumu kalnu, ar kuru pēc pāris gadiem nezinām, ko iesākt. Katram kokam ir divi gali un diemžēl to pašu var teikt arī par lielu daļu ilgtspējas iniciatīvu, kur vienmēr tāpat ir jāizvērtē ietekme ilgtermiņā.

Ilgtspēja – bezjēdzīga bez cilvēka

Svarīgs aspekts uzņēmuma ilgtspējā ir tas, kā šajā uzņēmumā jūtas cilvēks. Ņemot vērā tendences darba tirgū, kur situācija nākotnē Latvijā un arī lielā daļa citu Rietumeiropas valstu veidojas diezgan skaudra, jau šodien ikvienam darba devējam ir skaidri jāapzinās, ka darbinieku labbūtība un arī produktīvais darba mūža ilgums kļūs arvien aktuālāks un ir vērts tajā investēt jau tagad. Tas ietver gan rūpes par drošu darba vidi un veselību, gan arī to, kādas izaugsmes, attīstības un apmācību iespējas uzņēmums nodrošina. Tas viss kopā atsaucas uz darbinieku produktivitāti, kas ir viens no uzņēmuma rentabilitātes pamatiem.

Statistika rāda, ka jaunam darbiniekam ir vajadzīgi vismaz trīs mēneši, bet reizēm pat gads, iekams viņš savā amata pozīcijā spēj sniegt pozitīvu pienesumu uzņēmumam vidējā darbinieka līmenī. Bieža kadru mainība prasa papildu izmaksas un resursus ne vien darbinieka atlasē, bet arī onboardingā un papildu apmācībās darba sākšanai. Turklāt, lai noalgotu labākos talantus tirgū, ir jābūt attiecīgam piedāvājumam. Tieši tāpēc “Eco Baltia” viens no rādītājiem, kam ik mēnesi sekojam, ir darbinieku mainība un strādājam pie tā, lai šo rādītāju samazinātu. Izaicinājums noteikti ir tieši mazkvalificētāko amatu pozīcijās, kur darbinieku mainība ir augstākā. Ļoti intensīvi investējām dažādās apmācībās un nodrošinām arī individuālu apmācību iespējas atbilstoši konkrētā darbiniekam vajadzībām. Taču skaidrs ir viens, ka laiks, kad darbinieku interesēja tikai atalgojums, ir pagājis – šobrīd būtisks ir arī sociālo labumu grozs un uzņēmuma vērtības un misija, kas darbiniekam kā personībai ir tuvas un saprotamas.

Taču ilgtspējas konceptā noteikti nedrīkst aizmirst arī par klientiem un to lojalitāti – biznesam bez pircēja nav jēgas. Arvien vairāk lielo zīmolu cenšas piesaistīt klientus ilgtermiņā, jo no biznesa perspektīvas daudz vienkāršāk ir pārdot esošam klientam, nekā uzrunāt jaunu. Taču arī lojalitāte prasa pastāvīgas investīcijas. Sekojot cilvēku vēlmei dzīvot videi draudzīgāk, zīmoli piedāvā, piemēram, no pārstrādātiem materiāliem ražotus produktus. Piemēram, “Baltic Brands” ietvaros veiktais pētījums rāda, ka pērn jau 53% iedzīvotāju Baltijā teica, ka viņi atteiksies no zīmola, ja tas pārstāvēs vērtības, kam cilvēks pats nepiekrīt. Šo situāciju var izmantot arī uzņēmumi, veicot sava klienta izpēti un saprotot, kas ir tās vērtības, kas ir svarīgas uzņēmumam un tā klientam. Turklāt bieži zīmoli ir tie, kas palīdz šīs vērtības nest un nostiprināt sabiedrībā. Uzņēmums, kas izvēlas iet ilgtspējas ceļu un skaidri pauž savu nostāju klientiem un partneriem, veido daudz ilglaicīgākas un noturīgākas attiecības starp zīmolu un galapatērētāju, un ilgtermiņā tas nodrošina patērētāja atgriešanos.

Ilgtspēja kļūst par biznesa attīstības stūrakmeni

No nākamā gada lielajiem uzņēmumiem un mazliet vēlāk arī vidējiem un mazajiem būs obligāti jāziņo par savām ilgtspējas politikām un rezultātiem, ko ņems vērā arī bankas, piešķirot finansējumu. Ja iepriekš ieguvumus no ilgtspējīgas darbības izjutām kā klientu balsojumu, izvēloties vai neizvēloties konkrētu produktu, un varbūt kādu nodokļu atvieglojumu, tad tagad daudzu uzņēmumu izaugsme un attīstība būs tieši atkarīga no pieejamā finansējuma, ko savukārt tieši ietekmēs ilgtspējas pasākumi.

Bankām būs svarīgs uzdevums noturēt pareizo līdzsvaru starp arbitra un partnera lomu. Ja kāds projekts neatbilst ilgtspējīga projekta principiem, banku ziņā būs pateikt – šis uzņēmums nav ilgtspējīgi pārvaldīts, tāpēc naudu nedosim, vai arī, – mūsuprāt, ir jāizdara tas un tas, lai šo projektu varētu finansēt. Savukārt uzņēmumiem būs jāziņo par ilgtspējas jomā plānoto un paveikto. Tā nebūtu jāuztver kā apgrūtinoša atskaite, bet lielisks veids, kā gūt pārskatu par uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un līdz ar to – konkurētspēju un iespējām iegūt nepieciešamo banku finansējumu.

ESG ziņojums sastāv no vides, sociālā un pārvaldības aspekta. Un, lai arī daudziem, dzirdot vārdu “ilgtspēja”, joprojām kā pirmie prātā nāk klimata izaicinājumi, tieši pārvaldības aspekts, iespējams, ir vissvarīgākais attiecībās ar bankām, partneriem, piegādātājiem, pašvaldībām, vietējo sabiedrību. Labi pārvaldītam uzņēmumam, piemēram, ir izstrādāta piegādātāju atlases procedūra, kas ļauj ātri izvērtēt, vai piegādātājam nav maksātspējas problēmu, vai tas nav iekļauts kādos sankciju sarakstos, kāda ir tā reputācija, kas varētu ietekmēt sadarbību un uzņēmuma biznesa rezultātus. Progresīvi pārvaldīts uzņēmums, visticamāk, jau kādu laiku strādā pie ilgtspējas stratēģijas, balstoties uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Arvien nozīmīgāka kļūst ilgtspējas vadītāja loma uzņēmumā – tas parasti ir speciālists, kas strādā tiešā direktora pakļautībā, vai valdes loceklis lielajās organizācijās. Tirgū parādās arvien vairāk konsultāciju uzņēmumu, kas palīdz izveidot ilgtspējas stratēģiju un publiskos ziņojumus uzņēmumiem, kam pašiem nav tādas kapacitātes un nepietiek kompetences.

Viens no ilgtspējas pamatprincipiem ir domāt uz priekšu – vismaz tik ilgā laika posmā, cik ilgi uzņēmums grib pastāvēt. Tieši domāšanas veids ir tas, kas ilgtermiņā palīdz uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu, padarot to efektīvāku un samazinot riskus. Ja uzņēmuma darbība tiek organizēta pēc ilgtspējas principiem, samazinot liekas kustības, esmu pārliecināts, ka tas ir veids, kā kļūt rentablākiem gan tagad, gan nākotnē.