Mākslīgais intelekts – pārskatāmā nākotnē

Prognozēt kādas nozares attīstību piecu un desmit gadu termiņam ir nepateicīgs uzdevums, jo tehnoloģiju, biznesa tendenču un klientu uzvedības izmaiņas ir ļoti straujas. Tomēr tieši tehnoloģiju izmantošana ir virziens, kurā dosies ikviena nozare, un apdrošināšana nav izņēmums. Palūkosimies nākotnē – kas varētu mainīties Latvijas apdrošināšanas tirgū tuvākajos gados?

Losandželosā bāzētais  uzņēmums ZestFinance vēl 2017. gadā prezentēja automatizētu sistēmu ZAML, kas, izmantojot algoritmu un par klientu pieejamos datus, spēj izvērtēt kredītrisku, pilnībā izslēdzot menedžeru subjektīvo viedokli. Īpaši ērti to izmantot, piemēram, piešķirot kredītkartes. Līdzīga nākotne sagaida arī apdrošināšanas tirgu – savākto datu būs pietiekami daudz, lai aprēķinātu gan apdrošināšanas iemaksas, gan atlīdzības, gan arī izvērtētu riskus.

Piecu gadu nākotnē arvien mazāk manuāla darba būs arī klientiem, lai iesniegtu atlīdzības pieteikumu. Mākslīgais intelekts klientu apkalpošanā un gadījumu analīzē jau šobrīd izskatās pēc pašsaprotamas tendences, kurai loģiski būtu pievienot arī datu bāzu savietojamību ar valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, e-veselību un tamlīdzīgi. Latvijā pagaidām ir maz veiksmīgu e-pārvaldes piemēru – daudzi nozīmīgi projekti, kas ļautu straujāk soļot uz priekšu, strādā slikti un neērti, tomēr, saglabājot optimismu, var prognozēt, ka desmit gadu laikā fotogrāfija no satiksmes negadījuma vietas būs vienīgā informācija, kas klientam jāsniedz apdrošinātājam. Visu pārējo varēs automatizēti izdarīt apdrošinātājs, iegūstot papildinformāciju no saistītām datu bāzēm. Zinātnieki no Lapetus jau izstrādājuši iespēju automātiski piedāvāt dzīvības apdrošināšanu, izmantojot tikai atsūtītu selfiju. Sistēma, analizējot sejas, nosaka, cilvēku dzīvesstila īpatnības – līdz pat smēķēšanas paradumiem – un spēj noteikt iespējamos riskus.

Tehnoloģiju attīstība ir laba lieta, tomēr radīs īstu izaicinājumu pašiem apdrošinātājiem. Jau tagad 76 % apdrošināšanas sabiedrību vadītāju pasaulē atzīst, ka viņu darbinieki ir labāk izglītoti digitālajā jomā nekā pašas organizācijas, un nu šiem speciālistiem ir jāgaida, kad uzņēmums attīstīsies, liecina Accenture Technology Vision for Insurance 2019 pētījums.

Apdrošināšanā atspoguļosies arī open banking princips. Tā kā šī ir stingri regulēta un uzraudzīta biznesa joma, daudz jaunu spēlētāju tirgū diez vai radīsies, drīzāk to skaits samazināsies. Bet saskarsmē ar klientiem arvien lielāka loma būs dažādām insurtech, ko apdrošinātāji mēģinās izķert un pārpirkt, bet daļa no tām noteikti paliks neatkarīgas un pamatīgi mainīs apdrošināšanas procesus. Riska nesēji – sistēmas mugurkauls – tomēr paliks tie paši klasiskie apdrošinātāji, piemēram, dzīvības apdrošināšana. Tendences liecina, ka Latvijas tirgum varētu būt pievērsušies kādi specializēti Eiropas apdrošinātāji. Jau tagad ir redzams, ka apdrošinātājs ar vietējo kapitālu Latvijā ir palicis tikai viens.

Korporatīvos klientus pārmaiņas skars mazāk, tomēr brokeri, kas apkalpo arī fiziskās personas, praktiski strādās tikai ar IT rīkiem. Iemesls – dzīvam cilvēkam apkalpot fizisku personu tradicionālajā veidā būs par dārgu. Noteikti piedzīvosim plašāku apdrošināšanas polišu segumu, tomēr produkti arvien vairāk tiks pielāgoti konkrēta klienta vajadzībām, īpaši, palielinoties arī ar kiberriskiem saistīto produktu daudzumam. Līdz ar tehnoloģiju attīstību būs iespēja apdrošināt gandrīz jebko. Starp citu, runājot par kiberriskiem, jāatzīst, ka mākslīgais intelekts un automatizēti procesi dos labumu arī pašiem apdrošinātājiem – pasargās no izkrāpšanas mēģinājumiem. Piemēram, Shift Technology mākslīgajā intelektā bāzētā sistēma jau šogad automātiski apstrādās 200 miljonu pieteikumu, pārbaudot, vai tie nesatur krāpniecības elementus.