Ko nozīme ilgtspējīgs mājoklis?

Ilgtspējības pamatā ir vides, ekonomisko un sociālo jautājumu sabalansēšana, nodrošinot līdzsvarotu attīstību. Mājokļu būvniecības sektorā esam pieraduši uzskatīt, ka ilgtspējīgs mājoklis ir tāds, kura izejmateriālu ieguves, būvniecības un ekspluatācijas process atstāj mazāko iespējamo ietekmi uz vidi, proti, atbildīga attieksme pret resursu izmantošanu, optimizējot enerģijas un ūdens patēriņu. Mēs pat esam iemācījušies aprēķināt cilvēka ietekmi uz vidi, ekoloģiskās pēdas un oglekļa pēdas nospiedumu izsakot ciparos.

Taču ir svarīgi atcerēties, ka arī mēs paši kā dzīvas būtnes esam resurss, dabas sastāvdaļa. Mēs varam domāt un rēķināt, un uzbūvēt ciparos ilgtspējīgāko māju, bet jautājums, kādu fizioloģisku un psiholoģisku ietekmi šī māja atstās uz tās iemītnieku – cilvēku? Vai siltums, ko iegūsim, izvēloties mazus logus, atsvērs saules gaismas trūkuma ietekmi? Vai toksiskā stikla vate, ar ko siltināsim koka dēļu ēku, atsvērs šīs vates riskanto ietekmi uz celtnieku un mājas iemītnieku elpceļu veselību?

Patiešām ilgtspējīga māja nodrošina minimālu ietekmi uz vidi un pozitīvu fizioloģisko un psiholoģisko ietekmi uz tās iemītniekiem un celtniekiem. Ne tikai labāka iekštelpu gaisa kvalitāte, ventilācija, siltumizolācija un citi ar paaugstinātu ēkas energoefektivitāti, atjaunīgiem un dabīgiem resursiem saistīti aspekti nosaka būves ilgtspēju, bet arī mājokļa iekļaušanās vidē, pārdomāti apsaimniekošanas risinājumi un mierīga sirdsapziņa, ka dzīves telpa ir veidota kompetenti, videi draudzīgā veidā, saglabājot resursus un veselīgu vidi arī nākamajām paaudzēm.

Lai gan ilgtspējīga būvniecība ir salīdzinoši jauns būvniecības virziens, atsevišķi tās elementi celtniecībā izmantoti arī vēsturiskajā apbūvē. Mūsdienu ilgtspējīgā būvniecība iekļauj gadsimtu gaitā pārbaudītas zināšanas un jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, rodot līdzsvaru starp tradīcijām un inovācijām.

Spilgts tradīciju un inovāciju sinerģijas piemērs ir pašlaik pasaulē viens no pieprasītākajiem un atzītākajiem zaļās būvniecības risinājumiem – CLT koka paneļu mājas. CLT (cross laminated timber) ir krusteniski līmēta masīvkoka paneļi, no kuriem būvētās mājas apvieno vēsturiskās guļbūves ekoloģiskumu un tehnoloģiju radīto inovāciju priekšrocības.

Kaut gan koka paneļu tehnoloģija tika izgudrota jau deviņdesmito gadu sākumā, tās priekšrocību patiesā nozīme tiek novērtēta tieši patlaban,  ekonomisko izaicinājumu un ilgtspējas politikas ieviešanas laikā, jo no CLT koka paneļiem būvētas ēkas atbilst augstākajiem standartiem visās drošības un ilgtspējas kategorijās – no ekoloģiskuma līdz ugunsdrošībai. CLT koka paneļi, kas tiek dēvēti arī par ekoloģisku dzelzsbetona alternatīvu, tiek uzskatīti par nākotnes būvniecības materiālu numur viens pasaulē. Un ne velti.

Salīdzinot ar tērauda un betona konstrukcijām, CLT ir zemas ietekmes materiāls ar mazu oglekļa pēdas nospiedumu. Tam ir augsti ugunsdrošības rādītāji, jo blīva koksne uzkarst daudz lēnāk nekā metāls vai betons un deg kontrolējamā ātrumā. Arī CLT piemītošā seismiskā stabilitāte ir būtisks faktors daudzos pasaules reģionos. CLT ir pilnībā reģenerējams un atkārtoti izmantojams materiāls. Un visbeidzot – tas ir estētiski skaists un emocionāli patīkams materiāls, kas, domājot par jauna mājokļa būvniecību, cilvēkam ir ļoti svarīgs faktors.

Skandināvijā CLT koka paneļu māju būvniecība patlaban piedzīvo jau pārliecinoši aktīvu sākumfāzi. Latvijā pirmo CLT māju, ko izstrādā Bono House, ievērojot ne tikai ilgtspējīgus un ekoloģiskus risinājumus sadarbībā ar universitātēm un zinātnes institūtiem, bet arī holistisku pieeju mājokļa veidošanai kopumā, varēs apskatīt jau šovasar Garkalnes novada Sunīšos.