Kas notiek pasaules ekonomikā?

Dabasgāze pašlaik ir dārgākā pēdējos septiņos gados, turklāt pie horizonta pagaidām nav redzamas nekādas korekcijas uz leju.

Kopumā šo nevarētu nosaukt par pozitīvu ziņu pasaules ekonomikai, īpaši laikā, kad piegādes ķēdes jau tā ir saspringtas un dažu tranzīta ostu termināļu noslodze ir augstākā pēdējos desmit gados. Arvien pieaugošie rēķini patērētājiem un uzņēmumiem draud gan palielināt inflāciju, gan palēnināt pieprasījumu jeb, lietojot akadēmisko terminu, aizvest mūs stagflācijā. Vienkāršā valodā runājot, stagflācija ir ekonomikas stagnācija jeb lēna ekonomiskās krīzes forma un kopumā ir vērtējama ar negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Par stagflācijas jeb septiņdesmito gadu krīzes atgriešanos jau sāk runāt virkne prominentu ekonomistu un akadēmiķu. Arī žurnāls The Economist šā gada 9. oktobra numurā apskatījis stagflācijas riskus, norādot uz aizvien pieaugošo inflāciju un ekonomisko aktivitāšu sarukumu. Žurnāls The Financial Times 30. septembra numurā min līdzīgus faktus un salīdzinājumus ar naftas šoka izraisīto krīzi septiņdesmitajos gados, turklāt vēl ir krietni par agru pasludināt uzvaru pār Covid-19 vīrusu.

Šāda kombinācija, kad joprojām ir aktīva pandēmija ar mums nezināmiem potenciālajiem attīstības scenārijiem, ir milzīgi valstu parādi, lai tiktu galā ar tās izraisītajiem izaicinājumiem ekonomikā, un enerģijas izejvielu cenu kāpums, kas savukārt noved pie pārtikas un visu ikdienas preču cenu palielināšanās, pasaules vēsturē īsti nav jaunums. Vienīgā būtiskā atšķirība – valstis patlaban jau ir uzņēmušās tik lielas parādsaistības, ka turpmāka aizņemšanās varētu būt apgrūtināta.

Skaidrs, ka centrālo banku loma pieaugs, un paredzams, ka aizņemties tik lētu naudu vairs nebūs iespējams, turklāt ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam jau tiek samazinātas par 0,1 % šogad – līdz 5,7 % – un par 0,2 % nākamajā gadā – līdz 4,5 procentiem (pēc Oxford Economics oktobra ziņojuma par globālās ekonomikas attīstību). Savukārt Financial Times prognozē, ka inflācijas un pieaugošo izmaksu kāpums patērētājiem vēl tikai parādīs savu atdevi un krietni iestiepsies arī 2022. gadā. Tātad lielākās ieguvējas būs valstis ar spēcīgu fiskālo disciplīnu, jo ekonomikas izaugsmes tempi samazināsies, kas savukārt atsauksies uz valstu budžeta izdevumu sadaļu.

Kā tas ietekmē Latvijas ekonomiku? Saprotams, ka Latvija nav vientuļa sala, un notiekošais pasaules lielāko valstu ekonomikā mūs ietekmēs vistiešākajā mērā. Paskatoties, kas notiek šodien, kad viena no problēmām ir nevis nauda un finansējuma pieejamība, bet produktu pietiekamība jeb to neesamība un gaidīšana kaut kad nākotnē, eventuāli domas par inflāciju, stagflāciju vai krīzi ekonomikā atliekam otrajā plānā. Bet ja piepildās vadošo pasaules ekonomistu prognozes un brīdinājumi, tad mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar nākamā gada budžeta tēriņu sadaļu, it sevišķi ar ekonomikas prognozes tendencēm, jo tās var neparādīt plānoto.

Viens no patlaban lielākajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikā ir iekšēja rakstura, un tas ir – pēc iespējas ātrāk sasniegt lielāku vakcinācijas aptveri, lai normalizētu situāciju slimnīcās un valsts līdzekļi nebūtu jātērē ekonomikas uzturēšanai. Uz šā raksta sagatavošanas laiku (oktobra otrā nedēļa) tie ir 180 miljoni eiro mēnesī – pietiekami nozīmīga summa, ko varētu ieguldīt attīstībā, jo galu galā mūsu visu interesēs ir virzīties uz priekšu, nevis stāvēt uz vietas un diskutēt faktiski par pagātni. Ieviešot mājsēdi vai lielākus ierobežojumus, saprotams, ka izmaksu sadaļa no valsts budžeta līdzekļiem kompensāciju veidā uzņēmējiem un sociālajam spilvenam krietni pārsniegs šos 180 miljonus eiro mēnesī, tā ka pavisam noteikti sabiedrības interesēs ir iespējami ātrāk tikt galā ar vīrusu, jo tas ir mūsu valsts un mūsu bērnu nākotnes labklājības jautājums.