Ilgtspējas jautājumi jāskata daudz plašākā mērogā

Pozitīvas pārmaiņas nav iespējams panākt bez inovatīvām tehnoloģijām, risinājumiem un idejām, lai spētu samazināt neatjaunojamās enerģijas un ūdens patēriņu, CO2 apjomu, kā arī veicinātu zero waste (nulles atkritumu) principu ieviešanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Arī biznesa vidē ir redzami vairāki piemēri. Bentley paziņojis plānus luksus klases automašīnu jomā, ka līdz 2026. gadam uzņēmuma ražotie spēkrakti būs elektroauto vai hibrīdi. Savukārt Ralfs Lorēns pārveido modi personīgā pieredzē. Izmantojot digitālo pielāgošanas platformu, klients var izveidot unikālu jakas stilu, kas pēc tam tiek izgatavots tieši atbilstoši izmēram un specifikācijai. Tādējādi ir iespējams samazināt atkritumu daudzumu, un labāk apmierināt klienta vēlmes. Uzņēmums ir ieviesis digitālo ID programmu – apģērbi tiek ražoti ar unikālu identifikatoru, tādējādi klients var skenēt QR kodu, kas garantē produkta autentiskumu un sniedz lielāku un labāku pārredzamību piegādes ķēdē. Sagaidāms, ka nākotnē daļa klientu kļūs aizvien prasīgāki, jo vēlēsies būt lietas kursā ne tikai par produkta cenu, bet tā izcelsmi, ražošanas apstākļiem utt.. Nesen veiktajā Accenture pētījumā, kas veikts Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā, Ķīnā un ASV, tika secināts, ka aptuveni divas trešdaļas autovadītāju domā par ilgtspēju, kā arī daļa no viņiem būtu gatavi maksāt augstāku cenu par spēkratu. Turklāt ilgtspējas vārdā daļa autovadītāju būtu gatavi iegādāties mašīnu ar mazāk pievilcīgu vai mazāk funkcionālu dizainu, zemāku jaudu.

Tomēr ilgtspējas jautājumi nav risinājumi, domājot tikai par to, kā praktiski samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Šī tēma ir jāaplūko daudz plašāk, iekļaujot labo praksi daudzās jomās, lai veicinātu ilgtspējīgus uzņēmumus, kas sniedz ilgstošu vērtību klientiem, sadarbības partneriem un plašākām kopienām, vienlaikus rūpējoties par uzņēmuma darbiniekiem. Accenture kopā ar Pasaules Ekonomikas forumu ir izstrādājis ilgtspējas DNS, kas ietver pārvaldības prakses un procesu kopumu, lai uzņēmumos un organizācijās veicinātu cilvēku uzvedības izmaiņas trīs veidos – cilvēku saziņā, kolektīvajā inteliģencē un visu līmeņu atbildībā. Protams, neiztikt bez tehnoloģiju un inovāciju izmantošanas, lai tās tiktu pielietotas dažādu problēmu risināšanā, vienlaikus neradot negatīvu ietekmi uz vidi. Tehnoloģijas nodrošina plašāk pieejamus medicīnas pakalpojumus. Telemedicīna sniedz iespēju ārstam aptvert daudz plašāku pacientu loku, sniedzot konsultācijas, neatkarīgi no cilvēka atrašanās vietas. Tālmācības izglītības risinājumi ļauj ikvienam iegūt zināšanas pamatizglītībā, zīmju valodas digitālie risinājumi veicina iekļaujošas sabiedrības servisus. Uzņēmumos vairākos biznesa posmos ir nepieciešams analizēt datus, ietekmi un riskus, gan izstrādājot piedāvājumus klientiem, gan rūpējoties par uzņēmuma un nozares ekosistēmu. Tāpat lielam fokusam ir jābūt uz darbiniekiem, lai cilvēki dažādās apmācībās tiktu sagatavoti nākotnes darbam, neaizmirstot par ētikas kursiem. Mūsdienās uzņēmumiem ir jārāda piemērs citiem tirgus dalībniekiem dažādības un iekļautības jautājumos, sekmējot darbiniekos mentālu un psiholoģisku noturību. Fokusam uz ilgtspēju ir jābūt redzamam visās uzņēmuma vai organizācijas aktivitātēs, kā arī uzņēmuma kultūrai kopumā ir jābūt konsultatīvai un uzklausošai. Interesanti, ka uzņēmuma un Pasaules Ekonomikas foruma izveidotajā indeksā, kurā tika vērtēti teju 4000 uzņēmumu no ilgtspējas viedoļa, uzņēmumi un organizācijas, kas indeksā ieņēma augstākas pozīcijas uzrādīja labāku sniegumu finanšu jomā. Proti, uzņēmumi un organizācijas ar spēcīgāku ilgtspējas DNS uzrādīja vidēji  21% pieaugumu EBITDA jomā.

Nākotnē, domājot par ilgtspēju, liels akcents būs arī aprites ekonomikai. Piemēram, atkritumu pārstrādes nozarē tiek ieviestas šķirošanas tehnoloģijas, kas apvienotas ar mākslīgā intelekta redzes sistēmām, lai identificētu, šķirotu un organizētu vēlamo atkritumu plūsmu. Tehnoloģijas ir iespējams ieviest pāris dienu laikā, tādējādi optimizējot otrreizējās pārstrādes procesu un attīrot atkritumus atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Elektroierīču ražotāji saglabā lietotos produktus, lai tos pārdotu otrreizējā tirgū pēc pārstrādes vai atjaunošanas. Tiek ieviesti moduļu viedtelefoni, kas lietotājam atvieglo detaļu nomaiņu vai remontu, arvien biežāk ražotāji jaunajiem modeļiem nepievieno austiņas un lādētājus. Zinātnē uzņēmumi izmanto un pēta veidus, kā izmantot tehnoloģijas un dzīvus organismus, lai mazinātu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi.

Tie ir tikai daži piemēri, jo nākamo gadu laikā uzņēmumi saskarsies ar izaicinājumiem, ko rada rūpes par vidi, kā arī ar dažādām un mainīgām klientu vēlmēm, ģeopolitikas izaicinājumiem, tāpēc neviens uzņēmums nevarēs pastāvēt vienatnē, bet vairāk sadarbosies ar zinātniekiem un pētniecības institūtiem, kas vairāk rezultēsies praktiskā sadarbībā. Ilgtspējas un videi draudzīgam domāšanas veidam ir jāsākas organizāciju un sabiedrību kultūrās. Uzņēmumos fokusam uz ilgtspēju ir jabūt redzamam visos biznesa procesos, pieejās un nodaļās, t.s. neaizmirstot par biznesa braucieniem, biroju vidi, datortehniku utt.. Šobrīd katram uzņēmumam būtu kritiski jānovērtē, kurās jomās ilgtspējības prakses tiek pielietotas, bet kurās ir nepieciešami uzlabojumi. Uzņēmumos būtu nepieciešams definēt galvenos pasākumus, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus, kā arī izstrādātu ceļvedi mērķu sasniegšanai, nosakot arī KPI, lai novērtētu panākumus. Lai arī šobrīd ilgtspējas jautājumi ir daudzu uzņēmumu dienaskārtībās, tomēr ir jāstrādā pie tā, lai labie nodomi nepaliek tikai papīra vai ideju formātā, bet tiem ir jākļūst par ikdienas praksi jebkurā sfērā.