Kapitāla piesaistes perspektīvas Latvijā
Klāvs Vasks
Mūkusalas biznesa centra līdzīpašnieks
Nav šaubu, ka kapitāla piesaiste ir uzņēmējdarbības pamats. Saimnieciskās darbības sākšana, uzņēmuma paplašināšana un inovāciju veicināšana ir darbības, ko bez kapitāla piesaistes vai palielināšanas veikt nav iespējams, nemaz nerunājot par drošības spilvena veidošanu ekonomisko izaicinājumu laikiem. Par to, kādi kapitāla piesaistes instrumenti ir pieejami Latvijas uzņēmējiem, kādas perspektīvas biržai kā kapitāla piesaistes instrumentam ir vietējā tirgū un kāpēc ir svarīgi palielināt sabiedrības interesi par investīcijām.
Tas, kādas kapitāla piesaistes stratēģijas ir piemērotas konkrētajam uzņēmumam, ir atkarīgs gan no nozares, kuru tas pārstāv, gan izmēra un attīstības stadijas. Kā saka Klāvs Vasks, ļoti svarīga ir arī uzņēmuma “brieduma stadija”. “Vislētākais veids, kā piesaistīt kapitālu uzņēmuma izaugsmei, proti, bankas kredīts, ne vienmēr ir pieejams jauniem uzņēmumiem, jo jebkurš kreditors vispirms izvērtēs, ko konkrētais uzņēmums var piedāvāt kā nodrošinājumu aizdevumam. Līdz ar to šis kapitāla piesaistes veids un vai tā alternatīva – parāda vērtspapīri – var tikt izmantota kā kapitāla piesaistes instrumenti tikai tad, ja uzņēmumam ir pietiekami liels pašu kapitāls.”
Runājot par uzņēmumu sākuma stadiju un pašu kapitāla piesaistes instrumentiem, varianti ir vairāki: tā sauktie biznesa eņģeļi jeb privātie investori – gan privātpersonas, gan specializēti uzņēmumi –, kā arī agrīnās stadijas riska kapitāla fondi, kas parasti investē konkrētās nozarēs ar mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu, mēģinot atrast nākamos veiksmes stāstus jau visagrīnākajā izaugsmes stadijā. Tāpat populārs kapitāla piesaistes veids ir pūļa finansējums, īpaši jaunuzņēmumiem.
“ASV un Eiropā ļoti izplatīti ir riska kapitāla fondi, kuri katrs specializējas savā jomā. Ir fondi, kas investē tikai biotehnoloģijās, ir tādi, kas investē tikai ar kosmosu saistītos tehnoloģiskajos risinājumos, un tamlīdzīgi, tāpēc uzņēmējiem iespēja saņemt piedāvājumu ir daudz lielāka nekā mūsu vietējā tirgū.” Kā stāsta finansists, Latvija kapitāla piesaistes ziņā izceļas arī uz pārējo Baltijas valstu fona. Piemēram, Igaunijā pūļa finansēšanas kultūra pastāv jau vismaz divdesmit gadu, un tā rezultātā radušies jau desmit tā sauktie vienradži – jaunuzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru. Pirmais bija Skype, vēlāk sekoja Playtech, Wise, Bolt un citi. “Kad tik lieli uzņēmumi tiek pārdoti, cilvēki, kas tajos ir līdzdarbojušies, paši kļūst par investoriem jauno tehnoloģiju jomā, bet tas ir īpaši tipiski tieši tehnoloģiju nozarē, jo šo uzņēmumu bilances nav pietiekamā līmenī, lai piesaistītu kapitālu ar bankas kredītiem vai parāda vērtspapīriem,” stāsta Klāvs Vasks.
Baltijā īpaši izplatīti ir arī tā sauktie biznesa inkubatori, ar kuru palīdzību uzņēmumi var saņemt nelielu sākotnēju finansējumu, ko papildina mentorings. Uzņēmumam attīstoties un palielinoties pašu kapitālam, ar laiku paveras citi finansējuma piesaistes veidi, katrs no tiem ar saviem plusiem un mīnusiem.
Uzņēmumiem, kuri ir auguši un attīstījušies ar privāto kapitālu, viens no nākamajiem attīstības un kapitāla piesaistes soļiem ir sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) – tā sauktā iziešana akciju tirgū. “Šis kapitāla piesaistes veids ļoti labi strādā Eiropas un ASV kontekstā, taču Latvijā šādu piemēru ir diezgan maz,” saka Klāvs Vasks. Kā vienu no nesenākajiem piemēriem viņš min Alūksnes putnu fermu, kas sākotnējā publiskā piedāvājuma procesā piesaistīja 107 % no sava investīciju mērķa – 5,6 miljonus eiro. “Protams, ka valstīs ar daudz lielāku iekšzemes kopproduktu, kur investēšanas kultūra ir augstāka un cilvēki netur naudu zeķē, bet gan bankā, šie publiskie finansējumi un kapitāla piesaistes instrumenti strādā labāk. Tā noteikti arī ir atbilde uz jautājumu, ar ko Latvija atšķiras no citām Eiropas valstīm.”
Viena no nozarēm, kurā kapitāla piesaistei ir vislielākās iespējas, ir nekustamais īpašums. “Šī nozare ir saprotama katram vidējam latvietim, ir puslīdz garantēta dividenžu iespēja vai kapitāla vērtības pieauguma iespēja. Investoriem patīk arī nozares, kas saistītas ar publisku vai daļēji publisku pakalpojumu sniegšanu, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, elektrības vai siltuma ražošana. Tie ir biznesi ar unikālu nišu, jau esoša klientu bāze un paredzama naudas plūsma,” stāsta finansists, kā piemērus minot Clean R un Eco Baltia. “Tāpat Latvijā vieni no visaktīvākajiem emitentiem vērtspapīru segmentā ir ātro un patēriņa kredītu uzņēmumi, taču es domāju, ka uzsvars valstiskā līmenī ir padarīt kapitāla tirgu pievilcīgāku, ar mazākām ieejas barjerām, lai arī vidējie un mazie uzņēmumi varētu piesaistīt kapitālu. Vēsturiski to ir izdarījuši, piemēram, Madara Cosmetics un Virši-A, taču šo uzņēmumu skaitam katru gadu ir jābūt mērāmam vismaz desmitos, lai mēs varētu runāt par to, ka kapitāltirgus ir brieduma stadijā.”
Lai gan sākotnējais publiskais piedāvājums varētu šķist labs instruments, ar kuru sasniegt uzņēmuma kapitāla piesaistes mērķi, pastāv vairākas barjeras, kas uzņēmējiem varētu liegt izmantot šādu iespēju. Pirmkārt, daži uzņēmēji ne līdz galam saprot, kā tas strādā, kā potenciālie akcionāri ietekmēs lēmumu pieņemšanu uzņēmumā. Taču jāsaprot – ja visu publiski piedāvāto daļu nenopērk viens stratēģisks investors, jaunie akcionāri bieži vien ir pasīvi.
Viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana ir dārgs process. Jāiztērē vismaz pusmiljons eiro, lai samaksātu investīciju bankai, kas palīdz piedāvājumu noorganizēt, ir jāsamaksā juristiem, pēc tam depozitārijiem un biržai. Tā ir vesela virkne fiksētu izmaksu, un uzņēmumam var nākties vispirms samaksāt divas trešdaļas no iespējamā finansējuma, pirms saņemt kaut vienu eiro no investoriem. Turklāt, ja investori nenotic uzņēmuma stāstam, produktam vai akciju cenai, nepieciešamo summu var arī nesavākt.
Liela nozīme ir arī tam, vai uzņēmums ir pazīstams ne tikai Latvijā. Es domāju, ja airBaltic turpinās iesākto ar savu plānoto sākotnējo publisko piedāvājumu, kas paredzēts 2024. gadā, tam ir liela iespēja veiksmīgi iziet akciju tirgū, jo tas ir viens no tikai dažiem vietējiem zīmoliem, kas ir pazīstams ārpus Latvijas. Zīmola atpazīstamība ir ļoti svarīga, jo investorus interesē skaļi vārdi, kuros var ieguldīt.
Pat uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas tikai Latvijas tirgū, būtu iespēja veiksmīgi startēt akciju tirgū, ja sabiedrības interese par investēšanu akcijās būtu lielāka nekā pašlaik. 2021. gadā kopējais bankas noguldījumu apjoms Latvijā bija vairāk nekā 18 miljardi eiro, kas, parāda, ka biržai kā kapitāla piesaistes veidam mūsu valstī ir ļoti liels potenciāls. Ja pat 10, 15 vai 20 % no šiem līdzekļiem cilvēki investētu akcijās vai preču zīmēs, kuras mēs visi pazīstam, tas veicinātu pozitīvu piesaisti uzņēmumiem. Bet, lai to panāktu, ir jābūt infrastruktūrai, lai šos 100 vai 500 eiro varētu viegli ieguldīt. Šai procedūrai ir jābūt vieglai un saprotamai, bez lieku papīru aizpildīšanas un investīciju kontu atvēršanas.