Kam sankciju un ārzonu kontrole ir visaktuālākā?

Par spīti informācijas straujajai kustībai mūsdienu realitātē, pastāvīgām izmaiņām sankcijām pakļauto personu sarakstos, kā arī vienota sankciju saraksta trūkumam, sankciju kontroles pasākumi nav abstrakts mehānisms. Un arī Latvijā katram uzņēmumam ir pienākums ievērot stingrus un konkrētus sankciju ierobežojumus, kā arī rīkoties atbilstoši un nekavējoties – pārtraukt sadarbību ar sankcijām pakļautām personām un izvērtēt vairākus ar veicamo uzņēmējdarbību saistītus sankciju riskus. Turklāt vienlaikus jāņem vērā vairāki aktuāli sankciju režīmi, tostarp Latvijas nacionālās sankcijas, ANO sankcijas, Eiropas Savienības sankcijas un ASV OFAC sankcijas. Sankciju regulējums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot starptautiskās un nacionālās sankcijas. Pretējā gadījumā ir iespējamas daudzas un dažādas nepatīkamas sekas – no kriminālatbildības līdz sekundāro sankciju noteikšanai pret pārkāpēju.

Ir dažādi sankciju režīmi, un katram no tiem ir aizvien pieaugošs prasību apjoms. Piemēram, Eiropas Savienība līdz šim jau ir ieviesusi 11 sankciju paketes pret Krieviju, un tās, visticamāk, vēl nav visas. Turklāt pastāv ne tikai individuālās sankcijas (pret konkrētām personām, kas tiek iekļautas sarakstos), bet arī sektorālās – attiecībā uz konkrētām nozarēm vai precēm un pakalpojumiem. Viss šis kopums nemitīgi pieaug, palielinot administratīvo spiedienu uz biznesu, un vēl jo vairāk tas skar mazo un vidējo uzņēmumu darbību, kas savas ierobežotās kapacitātes un nepietiekamo resursu dēļ nespēj nodrošināt efektīvu sankciju kontroles mehānismu.

Vairāki uzņēmumi jau kopš iepriekšējā gada beigām ziņoja par kontroles pastiprināšanas sekām. Lai mazinātu savus riskus, kredītiestādes sāka pievērst pastiprinātu uzmanību riska grupas uzņēmumiem (tirdzniecības, eksporta, loģistikas, pārvadājumu un citās nozarēs), arvien stingrāk pieprasot pierādījumus par sankciju likuma prasību ievērošanu, un tieši faktisko sankciju ikdienas kontroli – kā tiek monitorētas izmaiņas sankciju sarakstos, kā tiek veiktas pastāvīgās un atkārtotās sadarbības partneru pārbaudes un kas vispār veic šīs darbības uzņēmuma ikdienā. Apkopojot informāciju no saviem klientiem, Latvijas kredītiestādes cita pēc citas ierobežoja vai vispār pārtrauca maksājumu veikšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neapšaubāmi, arī citas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības radikāli ierobežoja vai vispār aizliedza sadarbību ar šīm valstīm. Papildus naudas atmazgāšanas riskam, protams, pastāv arī sankcijām pakļautā darījuma risks. Turklāt no šī gada 1. jūlija spēkā ir jauns zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, saskaņā ar kuru Krievija ir atzīstama par ārzonu, vēl jo vairāk palielinot šīs jurisdikcijas jau tā milzīgo risku. Šāds lēmums pieņemts Eiropas Savienības līmenī – Krievija atzīta par valsti, kas nesadarbojas ar Eiropas Savienību nodokļu jautājumos.

Vairumam Latvijas uzņēmumu radās pamatotas bažas, vai vispār, apkopojot visus ierobežojumus, būtu iespējams turpināt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, jo izveidot sistēmu, kas nodrošinās sankciju efektīvu kontroli, nav vienkārši. Taču daļa uzņēmumu, iespējams, arī pārorientējoies uz jaunajiem tirgiem, tomēr nepārtrauca savas biznesa saites ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā. Piemēram, nupat publicēts uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējušo Latvijas uzņēmumu saraksts. Lieki piebilst, ka šiem uzņēmumiem pienācīga sankciju kontrole de facto ir obligāta.

Par sankciju kontroles sistēmas izveidi tagad interesējas tie uzņēmumi, kuru darbība līdz šim nemaz nav bijusi saistīta ar naudas atmazgāšanas novēršanas likuma kontrolēto darbību jomām. Un kaut vai pašlaik, kā jau minēts, liela vērība tiek pievērsta tieši tām personām, kas turpina jebkāda veida sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, pēc sankciju kontroles un risku pārvaldības risinājumu ieviešanas lielākoties vēršas tie uzņēmumi, kuru starptautiskā darbība ir virzīta pretējā virzienā no Krievijas un Baltkrievijas. Uzņēmumi no visdažādākajām nozarēm izvēlas nodrošināties pret sankciju pārkāpšanas un reputācijas riskiem un vēlas to darīt pārdomāti un efektīvi. Kā to būtu iespējams nodrošināt, saglabājot fokusu uz savu biznesu?

Sankciju kontroles sistēmai ir jābūt plašai, bet skaidrai – gan no sankciju ievērošanas viedokļa, gan no tehniskā viedokļa. Uzraudzības funkciju var pildīt persona ar attiecīgajām zināšanām vai komanda ar atstrādātu sadarbības mehānismu un procedūrām. Taču arī komandas bieži vairs nespēj manuāli izsekot pastāvīgajām izmaiņām sankciju sarakstos (gan jaunas personas tiek iekļautas, gan citas var būt izslēgtas). Mūsdienās šos procesus uztic automatizētiem sankciju kontroles rīkiem, kas acumirklī spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus un atrast sankciju sakritības, kā arī noteikt sankciju riskus.

Digitālie sankciju uzraudzības risinājumi jau kļuvuši par lielo uzņēmumu ikdienu, savukārt mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kurā sankciju kontroles jautājumam tagad tiek pievērsta ievērojama uzmanība, šādu rīku popularitāte pakāpeniski pieaug. Specializētie IT risinājumi un sankciju uzraudzības platformas būtiski mazina manuālā darba slogu, kā arī nodrošina aktuālas sankciju sarakstu datnes apkopotā veidā un, kas ir vissvarīgākais, ievieš procesus, kurus var izsekot arī personāls bez specifiskām zināšanām sankciju risku pārvaldībā. Šādas priekšrocības ir lieliski piemērotas mazo un vidējo uzņēmumu darbībai – nodrošināt mierīgu darbu, riska mazināšanu, un, kas galvenais, pilnu fokusu uz uzņēmējdarbības izaugsmi.

Katrs uzņēmums ir tiesīgs lemt par savu pieeju sankciju prasību ievērošanā un ārzonu kontrolē, taču jāņem vērā – kamēr noteiktās sankcijas darbojas, tās ir aktuālas un saistošas visiem. Tādēļ ir būtiski izstrādāt savu sabalansētu attieksmi un pieeju kontroles mehānismu sakārtošanai, lai ar iespējami mazākiem resursiem nodrošinātos gan pret sankciju neievērošanas sekām, gan reputācijas riskiem.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uzņēmējiem Latvijā ir daudz labvēlīgākie nosacījumi sankciju kontroles IT risinājumu ieviešanai, ņemot vērā daudz zemākas risinājumu izmaksas, kā arī plašu atbilstības un sankciju riska pārvaldības ārpakalpojumu pieejamību.