Jauns laikmets – jauni izaicinājumi

Pirms pandēmijas lielākoties tikai runājām par attālinātu un daļēji attālinātu darbu, bet šodien jaunās nodarbinātības formas, attālināta biznesa vadība un līgumu slēgšana, kā arī mobilitāte ir jaunā realitāte. Vēl vairāk – šie fenomeni ir ieguvuši mūsdienīgas tendences statusu, kam pretī parasti neviens neuzdrošinās runāt. Tiesa, es te saskatu vairākus izaicinājumus.

Pakāpeniska globālās sabiedrības digitalizācija notikusi jau vairākas iepriekšējās desmitgades, bet pandēmija bija nopietns grūdiens arī pakalpojumu digitalizācijas jomā. Piemēram, pabeidzot 2019. gadu, tātad vēl pirmspandēmijas laikā, e-paraksta procedūra līgumu slēgšanai mūsu uzņēmumā tika izmantota, parakstot katru ceturto līgumu pasaulē, bet 2021. gada pirmajā pusgadā piedzīvojām digitālā servisa īpatsvara kāpumu līdz 30,1 %, turklāt Latvijas tirgū mūsu digitāli noslēgto līgumu īpatsvars ir pieaudzis no 25 līdz 55 procentiem. Pateicoties ieviestajiem digitālajiem risinājumiem, uzņēmuma klienti pat nenojauta, ka šā gada sākumā 92 % no vairāk nekā 1700 Grenke darbinieku pasaulē strādāja attālināti, turklāt tieši uzņēmums divu nedēļu laikā nodrošināja tehnikas iegādi darbam mājas birojos.

Runājot par darba attiecību digitalizāciju jeb attālinātā darba formām, uzņēmumiem nepieciešams pievērst uzmanību iekšējai kārtībai jaunajā laikmetā, izstrādājot rokasgrāmatas, kas atvieglotu jauno darbinieku iekļaušanos kolektīvā un specifisko darba procedūru apgūšanu. Strādājot attālināti, nav iespējams būt blakus un apmācīt, paskaidrot klātienē. Savukārt klātienes neformālo komunikāciju var vismaz daļēji ieviest arī attālinātajā darba vidē, organizējot Zoom viktorīnas vai, izmantojot sporta un fitnesa lietotnes, organizēt sportiskas darbinieku sacīkstes no darba brīvajā laikā. Šīs lietotnes ļauj ne vien salīdzināt dalībnieku rezultātus, bet arī tos komentēt un nodrošināt labākajiem motivējošas balvas. Arī tālruņa zvans vismaz reizi nedēļā savam tiešajam padotajam ar dažiem jautājumiem par noskaņojumu un ģimenes dzīvi attālinātā darba apstākļos var dot ļoti daudz.

Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums par attālinātā darba ietekmi uz produktivitāti ilgtermiņā atklāj, ka aptuveni 38 % nodarbināto Latvijas tautsaimniecībā atkarībā no nozares un amata specifikas potenciāli var strādāt attālinātā režīmā. Turklāt globālā pieredze biroju attīstības finansēšanā un līzinga risinājumos apliecina, ka attālinātas darba formas ļauj rekrutēt darbiniekus no plašākas apkārtnes. Iekļaujoties jaunajos apstākļos, uzņēmumi var ietaupīt uz komandējumu rēķina, tos biežāk aizstājot ar virtuālām apspriedēm. Ietaupīt var arī laiku, kas tika zaudēts, pārvietojoties starp dažādām sanāksmēm. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka vismaz daļēji attālināta nodarbinātība uzņēmējdarbībā ir ienākusi uz palikšanu, uzņēmums Grenke ir atteicies no pirmspandēmijas plāniem par jauna centrālā biroja (Bādenbādenē) korpusa būvniecību papildus diviem esošajiem, un tas ļaus ietaupīt vairākus miljonus eiro.

Vienlaikus jāapzinās, ka darbs ir pilnas slodzes nodarbinātība, tikai citā vietā, visbiežāk tādā, kas nav speciāli aprīkota ikdienas darbam. Iepriekšminētais EM pētījums atklāj, ka 40 % attālināti nodarbināto Latvijā efektīvam darbam traucē tieši nepietiekams darba aprīkojums, programmatūra, kā arī lēns internets. Šajā gadījumā vēlos uzsvērt – lai arī socioloģiskās aptaujas rāda, ka nedaudz vairāk kā puse Latvijas darba ņēmēju dotu priekšroku apvienot darbu no mājām ar darbu birojā, tam ir nozīmīgi izaicinājumi, proti, darbs mājās – telpās, ko izmanto arī pārējie ģimenes locekļi un mājdzīvnieki – var kļūt ne vien mazāk produktīvs, bet ilgtermiņā arī atstāt ietekmi gan uz darbinieku nogurumu, gan mentālo stāvokli. Turklāt šajā situācijā personālam izteikti pietrūkst neformālās komunikācijas ar kolēģiem un arī veselīgas domu apmaiņas ikdienā, lai rastu jaunus radošus risinājumus kārtējo uzdevumu veikšanai.

Ieviešot jauno darba organizēšanas modeli, aicinu darba devējus aizdomāties un definēt kopstrādes dienas uzņēmuma biroja formālajā vidē, kā arī izvērtēt attālinātā darba iespējas, saistot to ar darbinieka faktiskajām iespējām veikt to kvalitatīvi, neapdraudot savu mentālo veselību. Produktīvai darba organizēšanai mājas birojā daudz var dot uzņēmuma palīdzība tā iekārtošanā, kā arī semināru organizēšana, piesaistot profesionālu personālās izaugsmes treneri par attālinātā darba etiķeti un darba dienas plānošanu mājas, palīdzot sakārtot prioritātes starp darbu un privāto dzīvi.

Pieaugot daļēji attālinātas nodarbinātības īpatsvaram, arvien nozīmīgāka kļūst darbinieku spēja nepieciešamības gadījumā pārslēgties no mājas biroja un uzņēmuma biroju. Šāda nodarbinātības formāta nodrošināšanai svarīga ir darbinieku mobilitātes spēja. Pandēmijas kontekstā izgaismojās jauns apstāklis – cilvēki nevēlējās izmantot sabiedrisko transportu, lai izvairītos no inficēšanās, bet pārvietošanās ar automašīnu un tās novietošana pilsētas centrā ierobežojumu un autostāvvietu maksas dēļ kļūst arvien apgrūtinošāka no gada uz gadu. Mūsu pieredze liecina, ka e-mobilitātes risinājumu finansēšanas īpatsvars uzņēmumiem visos tirgos 2020. gada laikā ir pieaudzis.

Arī Latvijā pandēmijas laikā e-velosipēdu un e-skrejriteņu noieta tirgus sāka strauji attīstīties. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, pandēmijas ietekmē 32 % rīdzinieku biežāk sākuši izmantot e-skrejriteņus un citus mikromobilitātes rīkus, kamēr ikdienā šos videi draudzīgos risinājumus joprojām izmanto tikai 4 % galvaspilsētas iedzīvotāju. 

Atbilstoši publiski pieejamiem datiem Beļģija 2019. gadā kļuva par pirmo valsti Eiropā, kur e-velosipēdu pārdošanas īpatsvars no kopējā velosipēdu tirdzniecības apjoma sasniedza 51 %, 2020. gadā Nīderlandē 50 %, bet Vācijā 43 procentus. Patlaban e-velosipēdu tirdzniecības īpatsvars kopējā divriteņu tirgū Eiropas Savienībā ir sasniedzis 17 procentus. Pēc Bosch eBike Systems vadītāja Klausa Fleišera prognozēm, Eiropā jau 2025. gadā puse velosipēdu būs aprīkotu ar elektrodzinēju. Ņemot vērā tendences nodarbinātības jomā, ieteiktu darba devējiem izsvērt iespēju uzņēmumu darbiniekiem, kas atrodas daļēji attālinātā darba attiecībās, nodrošināt mobilitātes risinājumus, veicinot spēju operatīvi reaģēt situācijās, kas prasa nekavējošas klātienes tikšanās.