Ilgtermiņa stratēģija dividenžu politikā

Vienkāršiem vārdiem sakot, short-termism ir koncentrēšanās uz uzņēmuma īstermiņa mērķu sasniegšanu tā vietā, lai dotu priekšroku ilgtspējīgai attīstībai.

To raksturo, piemēram, arvien augstāku ceturkšņa vai pusgada apgrozījuma mērķu noteikšana, kā arī ierobežotu resursu piešķiršana jaunu produktu, pakalpojumu un inovāciju ieviešanai. Pastāv arī viedoklis, ka uzņēmuma stratēģijas izvēle (īstermiņa vai ilgtermiņa) ir saistīta ar valdes locekļu amata termiņa ilgumu. Valdes locekļi, kas ir amatā uz īsu termiņu, pievērš lielāku uzmanību īstermiņa peļņas gūšanai.

Šī problēma, lai arī sākotnēji aktualizēta Amerikas Savienotajās Valstīs, ir nozīmīga arī Eiropas Savienībā. Šā iemesla dēļ Eiropas Komisija ir uzsākusi virkni pasākumu ilgtspējas veicināšanai, tajā skaitā korporatīvās pārvaldības jomā Eiropā.

Runājot par Latviju – ilgtspējīgai korporatīvajai pārvaldībai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un tas vērojams arī valsts kapitālsabiedrībās. Par ilgtspējīgas attīstības virzienu liecina arī valsts nodokļu politika. 2018. gadā spēkā stājās uzņēmuma ienākuma nodokļa režīms, kas zināmā mērā veicina ilgtermiņa ieguldījumus un peļņas novirzīšanu uzņēmuma attīstībai. Dividenžu izmaksa dalībniekiem un akcionāriem, kā arī dividendēm pielīdzinātās izmaksas un nosacītā peļņas sadale tiek aplikta ar uzņēmuma ienākumu nodokli. Reinvestētā peļņa – peļņa, kas tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai – ar nodokli aplikta netiek.

Kādi līdzekļi pieejami uzņēmuma iekšienē, lai cīnītos ar short-termism problemātiku? Kā vienu no tiem noteikti var minēt dividenžu politiku jeb peļņas sadales politiku. Tā var būt vērsta gan uz uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, gan koncentrēties uz īstermiņa mērķu sasniegšanu. Saprotams, ne katram uzņēmumam šāda politika ir izstrādāta, taču tiem, kas ir nolēmuši šo dokumentu izstrādāt un ieviest, ir būtiski saprast uzņēmuma stratēģiju un attiecīgi to atspoguļot arī dividenžu politikā.

Īpaša nozīme dividenžu politikas izstrādei būtu jāpievērš tiem uzņēmumiem, kuri gatavojas akciju iekļaušanai regulētajā tirgū. Investoriem ir būtiski saprast, aptuveni kādu atdevi tie varēs sagaidīt, ja iegādāsies uzņēmuma akcijas. Dividenžu politika palīdzēs investoriem ieviest skaidrību šajā jautājumā.

Uzņēmuma dividenžu politika ir tās darbības un organizācijas dokuments, kurā ietverta un nostiprināta paredzamā uzņēmuma rīcība attiecībā uz dividenžu izmaksu. Tā ir būtiska korporatīvās pārvaldības stratēģijas sastāvdaļa, kas nosaka to, kā dividenžu izmaksa tiek strukturēta uzņēmuma dalībniekiem vai akcionāriem. Dividenžu politika ir daļa no uzņēmuma korporatīvās pārvaldības dokumentu kopuma, taču tās saturs nav normatīvi regulēts. To izstrādā uzņēmuma valde, saskaņo ar padomi (ja tāda izveidota) un apspriež ar dalībniekiem vai akcionāriem.

No vienas puses, dividenžu politikai jākalpo dalībnieku vai akcionāru finanšu stāvokļa uzlabošanai, no otras puses, jānodrošina pietiekams finansējums uzņēmuma turpmākajai darbībai. Ņemot vērā Eiropas Savienības uzņemto kursu pretī ilgtspējīgākai uzņēmumu attīstībai, dividenžu politikai būs vēl svarīgāka loma labas korporatīvās pārvaldības ieviešanā, kas atbalsta ilgtspējas principu ieviešanu.

Izstrādājot dividenžu politiku, uzņēmuma vadībai jāpieņem lēmums par dividenžu apmēru un izmaksas regularitāti. Veidojot dividenžu politiku, ir būtiski lēmumu pieņemšanas procesā apsvērt gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa mērķus, gan citus principus. Dividenžu politiku ietekmē arī nozare, kurā uzņēmums darbojas, tirgus situācija un investīciju plāni. Lai izstrādātu uzņēmuma stratēģijai piemērotu dividenžu politiku, ir būtiski arī saprast, kādā attīstības stadijā šobrīd atrodas uzņēmums.

Runājot par pašreizējo tirgus situāciju, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Centrālās bankas rekomendācijas, ir aicinājusi kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības ierobežot dividenžu izmaksu 2020. un 2021. gadā. Šis ierobežojums ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas izraisīto augsto nenoteiktību pasaules finanšu tirgos. Šādas pieejas mērķis ir panākt pietiekama kapitāla līmeņa saglabāšanu, lai uzņēmumi turpinātu atbalstīt ekonomiku un spētu nodrošināt iespējamo zaudējumu absorbēšanu nākotnē.

Izstrādājot dividenžu politiku, ir noderīgi izvērtēt citu uzņēmumu pieredzi, it īpaši to, kuri darbojas līdzīgā biznesa nozarē. Ja dividenžu politiku uztveram kā vienu no dokumentiem, kas veido uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, nosakot dividenžu izmaksas biežumu un apmēru, būtu jāņem vērā ilgtermiņa intereses, piemēram, kā lēmums izmaksāt dividendes katru ceturksni ietekmē uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības perspektīvas? Vai ar uzņēmuma ilgtspējas mērķiem ir savienojama regulāra dividenžu izmaksa 90 % apmērā no uzņēmuma peļņas?

Jaunajā Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā, cita starpā ietverts princips, kas paredz, kā uzņēmums izstrādā un ar akcionāriem apspriež dividenžu politiku. Būtiski, ka dividenžu politika uzņēmuma vadībai ar akcionāriem jāapspriež akcionāru sapulces laikā, tā nodrošinot, lai ar to iepazītos iespējami lielāks akcionāru skaits un viņiem būtu iespēja izteikties. Tādējādi tiek veidota kopīga izpratne par uzņēmuma attīstības virzieniem un mērķiem. Lēmumu par dividenžu izmaksu jebkurā gadījumā pieņem tikai dalībnieku vai akcionāru sapulce. Ņemot to vērā, liela nozīme ir tieši uzņēmuma vadības lomai, skaidrojot ilgtermiņa stratēģiju un mērķus, kas bijuši par pamatu dividenžu politikas izstrādē.

Vairāki Latvijas uzņēmumi ir izvēlējušies izstrādāt un publicēt dividenžu politiku. Izstrādājot šo politiku, uzņēmuma vadība nosaka stabilu un paredzamu dividenžu izmaksu katru gadu (vai citā periodā). Ir arī uzņēmumi, kas dividenžu politiku nav publicējuši, un šādos gadījumos investoriem paredzamība attiecībā uz investīciju atdevi ir mazāka. Taču arī bez apstiprinātas rakstveida dividenžu politikas uzņēmuma vadībai ir iespējams priekšlikumus par dividenžu izmaksu pielāgot tās korporatīvās pārvaldības un ESG (vides, sociālo un pārvaldības standartu) mērķiem.

Palūkosimies uz dažiem lieliem ārvalstu uzņēmumiem! Kompānija Amazon.com Inc nekad nav izmaksājusi dividendes akcionāriem, tā vietā regulāri veicot ieguldījumus attīstībā. Arī Google nekad nav izmaksājusi dividendes akcionāriem – tā vietā investoriem tiek piedāvāti citi finanšu instrumenti ieguldījumu atdevei un peļņa tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai.

Tas gan nenozīmē, ka ikvienam uzņēmumam būtu jāseko Amazon un Google piemēram. Kā jau iepriekš norādīts, uzņēmuma dividenžu politiku ietekmē gan nozare, kurā tas darbojas, gan uzņēmuma vecums, gan turpmākās attīstības plāni.

Paredzams, ka ilgtspējīgas attīstības principa loma nākotnē tikai pieaugs – kontekstā ar pieaugošo vides problēmu aktualitāti un sabiedrības nevienlīdzības problemātiku. Arī atbilstoši izstrādāta un ar akcionāriem izdiskutēta dividenžu politika var kļūt par daļu no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.