Galvu nost?

“Lieku savu galvu ķīlā, ka šī tēma ir interesanta!” Tā es vieglprātīgi varētu teikt, ja nezinātu, cik patiesībā juridiski un ekonomiski smaga ir galvinieka atbildība, proti, cik gan viegli ir galvot un cik daudz nepatīkamu pārsteigumu galvojums tā devējam pēc tam var sagādāt.

Vēsturiski galvojums veidojies kā personiska atbildība – atbildēt ar savu galvu, likt galvu ķīlā. Neatdevi parādu – galvu nost! Tagad gan galvojumam ir palicis tikai mantisks raksturs – ja parādnieks nevar laikus un pilnībā norēķināties ar savu kreditoru, atbildības nasta visā savā smagumā gulstas uz galvinieku.

Galvojums iespējams dažādās dzīves situācijās – no studiju kredīta pāris tūkstošu eiro vērtībā līdz pat miljoniem eiro vērtiem biznesa darījumiem. Studiju kredīta vai ātro sadzīves kredītu gadījumā galvinieks parasti ir kāds ģimenes loceklis vai tuvs radinieks ar pietiekami stabilu finansiālo stāvokli un parāda summas parasti nav tik lielas, lai galvinieku ekonomiski sagrautu. Taču lielajos darījumos ir pavisam citas likmes. Piemēram, ja komercsabiedrība aizņemas no kredītiestādes vairākus miljonus eiro, papildus citiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem noteikti tiks pieprasīts arī komercsabiedrības dalībnieku galvojums. Šajā gadījumā sekas var būt visbēdīgākās – ja komercsabiedrība savas saistības nenokārto, iestājas domino efekts, kas līdz privātai maksātnespējai var novest arī komercsabiedrības dalībniekus, kas galvojuši par tās saistībām.

Vissmagākais seku ziņā ir ekspromisoriskais galvojums, ar kuru galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks. Šādā gadījumā kreditors ar savām prasībām var uzreiz vērsties tieši pret galvinieku. Citos gadījumos kreditoram vispirms jāveic visas iespējamās darbības, lai parādu piedzītu no parādnieka, un tikai tad, ja tas nav izdevies, iestājas galvinieka atbildība. Šeit gan jāpiezīmē, ka galvinieks, kas nokārtojis parādu pret kreditoru, vienmēr var regresa kārtībā vērsties pret pašu parādnieku – protams, ja viņš vēl ir dzīvs un atrodams vai no viņa vēl ir ko paņemt.

Galviniekam labvēlīgāki ir galvojumi ar nosacījumiem, tas ir, ierobežoti ar noteiktu summu vai termiņu. Piemēram, ja aizdevums ir miljons eiro, galvojums var tikt dots par 100 000 eiro. Protams, kreditors šādā gadījumā vēlēsies redzēt vēl citus galviniekus vai citus saistību pastiprināšanas līdzekļus, piemēram, hipotēkas. Līdzīgi arī ar terminētiem galvojumiem – ja kreditors piekrīt, galvinieks var galvot, piemēram, uz gadu. Ja pēc gada parādnieks savas saistības pilda un kreditoram nav iestājušās parāda atprasījuma tiesības, tad galvinieks no savām saistībām atsvabinās un atkal var naktīs gulēt mierīgi.

Galvojuma līgums vienmēr slēdzams rakstveidā, un parasti tas ir ļoti lakonisks, ja vien nav kādu specifisku apstākļu. Kreditoram pietiek vien norādīt līgumā, ka galvojums ir ekspromisorisks, un galviniekam līdz ar to ir prognozējamas vissmagākās un nelabvēlīgākas sekas. Turklāt parasti jau tieši kreditori diktē galvojuma noteikumus, jo viņiem ir nauda, un, kā zināms, kas maksā, tas pasūta mūziku.

Brīdī, kad neapmierinātais kreditors vēršas pie galvinieka, likums pieļauj arī galvinieka iebildumus, piemēram, kreditors ir nolaidīgi veicis piedziņu no paša parādnieka vai arī galvojums ir bijis terminēts vai noildzis, vai galvojuma līgums kaut kādu iemeslu dēļ nav spēkā un tamlīdzīgi. Bet šo iebildumu pamatotību parasti vērtē tiesa, jo nav novērots, ka kreditori labprātīgi atbrīvotu galviniekus no to saistību izpildes bez tiesas iejaukšanās.

Bieži vien galvotāji neapzinās galvojuma tiesiskās un ekonomiskās sekas, jo galvot ir viegli, galvojuma noformēšana neprasa nekādu finanšu ieguldījumu vai papildu procedūras, kā tas ir, piemēram, hipotēkas reģistrācijas gadījumā. Protams, kamēr parādnieks pilda saistības, arī galviniekam nav iemesla satraukumam. Taču sliktākajā scenārijā galviniekam jāatmaksā kreditoram aizdevums, ko pats parādnieks jau sen iztērējis, gūstot no tā kādu labumu, galviniekam atstājot vien rūgto pienākumu norēķināties ar kreditoru.

Ko darīt galviniekam, ja parādnieks saistības nepilda? Viens no ieteikumiem būtu pieskatīt parādnieku, lai zinātu, vai un kā tas pilda savas saistības pret kreditoru, kā arī panākt, lai parādnieks laikus risina savas finansiālās problēmas. Ja parādnieks savas saistības nepilda, galviniekam iespējams vienoties ar kreditoru par saistību pārņemšanu pret parādnieku, kas ļautu galviniekam pašam kontrolēt piedziņas procesus un minimizēt zaudējumus.

Jāpatur prātā, ka galvinieks ir aizsargājams pret vēlākiem viņam neizdevīgiem parāda saistības grozījumiem, ciktāl tie izriet no kreditora un parādnieka starpā panāktas vienošanās, par kuru galviniekam nav bijis zināms. Piemēram, ja, galviniekam nezinot, parādnieks un kreditors vienojušies par aizdevuma summas palielinājumu, tad ir vērtējams, par kādu parāda summu atbildēs galvinieks. Tāpat arī vērtējams, vai galvinieks nav aizsargājams no sekām, kādas radījusi kreditora un parādnieka divpusēja vienošanās par saistību izpildes termiņa grozījumiem.

Tiesību normu, darījuma noteikumu un juridisko faktu interpretācija, piemērojot arī judikatūras atziņas, paver zināmas iespējas galvinieka aizsardzībai. Taču tās katrā darījumā var būt atšķirīgas, jo zinām taču – velns slēpjas detaļās. Tāpēc, ja kreditors prasa saistību izpildi no galvinieka, ir vērts šīs iespējas atrast, izpētīt un izmantot.