Fintech un IKT: Latvijas vilcējspēks

Tomēr, lai panāktu straujāku attīstību un nostiprinātu valsts pozīciju tik ļoti konkurējošajā pasaules tirgū, ir svarīgi apzināties un kultivēt stiprās puses, jo šo nozaru panākumi var noderēt kā vilcējspēks vājākajiem sektoriem un ekonomikai kopumā. Latvijas gadījumā ir divas nozares, kas varētu būt šāds vilcējspēks.

Vēsturiski Latvija ir atzīta valsts mašīnbūves, inženierijas un agrīnajā IT jomā. 20. gadsimtā mūsu uzņēmumu un zinātnieku darbi un produkti šajās jomās ir bijuši ļoti pieprasīti – sākot no radioaparātiem un ar tiem saistītiem produktiem plašākai lietošanai un militārām vajadzībām, beidzot ar kamerām, medicīnas tehnoloģijām, televizoriem un pirmo datortīklu PSRS (AKADEMNET).

Bez inženierijas un IT Latvija ir bijusi labi pazīstama kā Centrālās un Austrumeiropas finanšu centrs ar plaukstošu banku sektoru, kas ir interesants arī ārvalstu tirgiem. Pēdējos gados gan situācija ir mainījusies. Kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Latvijā ir nodibināts vairāk nekā 60 banku. Protams, dažām bija diezgan īss mūžs, tomēr tas ir dabiski jebkuras nozares attīstības sākumposmā, turklāt veiksmīgākās bankas apguva no tā mācījās un apguva vērtīgas atziņas, lai varētu attīstīties.

Līdz ar banku sektora attīstību Latvijā bija nepieciešami prasmīgi un profesionāli banku darbinieki, un tika sākta cilvēku apmācība. Vairāk nekā 30 gadu laikā pēc banku ēras sākuma Latvijā jau ir izauguši otrās un trešās paaudzes profesionāļi, kuriem banku un finanšu bizness ir galvenā ģimenes profesija, tādējādi viņiem ir tiešām dziļa izpratne un zināšanas par procesiem šajā nozarē.

Tomēr banku nozares uztveres maiņas, ģeopolitisko iemeslu un regulējošo pasākumu dēļ banku sektors pēdējo 12 gadu laikā ir būtiski sarucis. Pirmkārt, 2008. gada finanšu krīze lika daudziem banku ekspertiem no jauna pārvērtēt profesijas izvēli un izmantot savas zināšanas par trūkumiem banku sektorā, lai ieietu finanšu tehnoloģiju nozarē. Sekoja astoņu banku slēgšana pēdējā desmitgadē un darbinieku skaita samazināšana citās bankās, kas piespieda daudzus banku un finanšu speciālistus izmantot savas prasmes un zināšanas citās netradicionālās finanšu jomās vai bankās ārpus Latvijas. Banku speciālistu skaitu, kuriem pēdējos pāris gados nācies atrast jaunus profesionālus izaicinājumus, var lēst ap 3500. Lielu daļu ir uzņēmušas bankas un finanšu kompānijas citās valstīs, jo mūsu speciālisti starptautiskajā finanšu tirgū ir plaši pieprasīti, pateicoties pieredzei un dziļām zināšanām dažādās finanšu jomās, piemēram, AML/CTF noteikumos. Tas ir pozitīvs rezultāts Latvijas regulatoru ekstrēmajai pieejai šiem jautājumiem. Daudzi izvēlējās izmantot savas prasmes un zināšanas citās finanšu jomās, nevis banku nozarē, un, kā redzams, vairāki ir veiksmīgi startējuši fintech nozarē, dibinot un vadot starptautiski un vietējā līmenī atzītus uzņēmumus. Piemēram var minēt Mintos (Mārtiņš Šulte), Creamfinance (Matīss Ansviesulis), INDEXO (vairāki bijušie banku nozares eksperti), Viasms Group (Georgijs Krasovickis), Altero (Artūrs Kostins), Crassula (Aleksandrs Novoženovs), Bitfury (Marats Kičikovs).

Tomēr šos fintech uzņēmumus nebūtu iespējams izveidot bez spēcīgas un būtiskas IKT nozares profesionāļu līdzdalības. Par laimi, Latvijas privātais IKT sektors ir augsti kvalificēts, IKT ir trešā eksporta nozare Latvijā, kas kopā nodrošina vairāk nekā 4,6 % no IKP un vairāk nekā 2,05 miljardus eiro no eksporta, skaitot preces un pakalpojumus kopā. Latvijā ir gana daudz vietējo un arī labi pazīstamu starptautisku IT un tehnoloģiju industrijas uzņēmumu, piemēram, Accenture, Evolution, Mikrotik, Oracle, Emergn, Playtech. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem, Latvijas IKT sektorā strādā vairāk nekā 37 000, finanšu un apdrošināšanas sektorā – vairāk nekā 23 000 cilvēku. Kopā ar tiem, kuri pēdējos gados ir bijuši spiesti mainīt darbavietu vai atstājuši banku nozari, un ar Latvijas profesionāļiem, kas strādā finanšu vai IKT sektorā ārvalstīs, kopējo IKT un finanšu sektora darbinieku skaitu varētu lēst ap 90 000–100 000, tātad aptuveni 5 % Latvijas iedzīvotāju.

Jāuzsver, ka finanšu un IKT nozare ir cieši saistītas, tām ir spēcīgas simbiotiskas attiecības. Straujā IKT attīstība veicina inovāciju un jaunu produktu ienākšanu finašu tehnoloģiju nozarē, un otrādi – finanšu pasaules attīstībai ir nepieciešami jauni kompetenti IKT speciālisti un viņu piedāvātie risinājumi.

Pēdējo desmit gadu laikā vērojams, ka Latvijas finanšu nozares profesionāļi izmanto savas prasmes un dibina uzņēmumus visā pasaulē – aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Šveicē, aizdevumu kompānijas, sākot ar Āfriku un beidzot ar Āziju, maksājumu iestādes Apvienotajā Karalistē un Īrijā, bankas visā pasaulē, pat ASV. Arī mūsu kaimiņu Igaunijas un Lietuvas veiksmes stāstus fintech un startup jomā daļēji ir rakstījuši latvieši, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu, izvēloties šīs valstis savu jauno fintech un IT jaunuzņēmumu dibināšanai. Tas pierāda, ka Latvijas finanšu un IKT prasmes var veiksmīgi eksportēt un ka tās ir pieprasītas visā pasaulē.

Pašreizējo priekšrocību nosaka gan Eiropas Savienības finanšu sektora liberalizācija (single passporting), kas ļauj sniegt pakalpojumus visā ES, gan Brexit, kas samazina konkurenci no Apvienotās Karalistes puses; tai bija viena no vadošajām lomām ES finanšu nozarē.

Ņemot vērā iepriekšminēto, akumulētais augsti kompetentais cilvēkkapitāls Latvijā veido labu pamatu finanšu sektorā un IKT. Var secināt, ka mūsu valstij ir lielas izredzes uz panākumiem, ja spēcīgā simbioze starp šīm abām nozarēm tiktu atbalstīta un ja šo jomu profesionāļi izvēlētos radīt vairāk pievienotās vērtības Latvijai un Baltijai. Tik liels skaits izglītotu profesionāļu rada daudzas iespējas, jo zināšanas un ekspertīzi kā pakalpojumus ir vieglāk eksportēt nekā preces. Objektīvu iemeslu dēļ Latvija nevar konkurēt ar lielākām valstīm ražošanas vai apstrādes industrijās, tomēr mēs varam kļūt par vēl nopietnāku konkurentu tādās nozarēs kā finanses un IKT, jo īpaši, ja ir labs pamats, lai attīstītu Latviju kā fintech un IKT centru, kas ir koncentrēts uz mūsu zināšanu un prasmju eksportu.

Šādu nozaru atbalsts un attīstība nenozīmē tikai labvēlīgāku regulējumu finašu tehnoloģiju uzņēmumiem (kas patiešām tiktu novērtēts). Domājot ilgtermiņā, tas ir diezgan komplekss jautājums, kas būtu jāskata valsts attīstības stratēģijas perspektīvā vairākos posmos.

Pirmkārt, viss sākas ar izglītību. Būtu vairāk jācentrējas uz datorzinātnēm, eksaktajām zinātnēm un ekonomiku, skolēniem jau salīdzinoši agrīnā vecumā vajadzētu dot iespēju turpināt augstas kvalitātes studijas šajās nozarēs. Kā labos piemērus šeit var minēt Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Juridisko augstskolu.

Otrkārt, būtiski ir labvēlīgi apstākļi jaunajiem profesionāļiem, lai viņi paliktu šeit. Nav noslēpums, ka daudzi augsti kvalificēti IKT un finanšu speciālisti izvēlas strādāt ārzemju darba devēju labā. Tas ir cieši saistīts arī ar attālinātā darba jautājumu, jo pat tad, ja šie jaunie un prasmīgie speciālisti strādātu ārvalstu uzņēmumos, daudzos gadījumos, jo īpaši finanšu un IKT nozarē, lielāko daļu laika viņi var strādāt attālināti. Attiecīgi būtu nepieciešams mudināt šos cilvēkus izvēlēties Latviju kā galveno dzīvesvietu, no kuras viņi strādā attālināti.

Treškārt, ir svarīgi veidot konkurētspējīgus noteikumus, lai Latvija kļūtu par vietu, kur veiksmīgiem ārvalstu uzņēmumiem pārcelt vai pat uzsākt savu darbību. Šī punkta īstenošana nodrošina trīs galvenos ieguvumus. Pirmkārt, tas dotu stimulējošu efektu vietējiem uzņēmumiem – palielinātu to konkurētspēju un līdz ar to prestižu pasaules tirgū, kā arī veicinātu jaunu augsti kompetentu speciālistu attīstību. Otrkārt, tas piesaistītu ārvalstu speciālistus, radot divkārši pozitīvu ietekmi – stimulu ekonomikas attīstībai un pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Treškārt, Latvijas profesionāļi turpmāk galvenokārt izvēlētos Latviju kā vietu, kur dibināt savus fintech un IKT uzņēmumus. Jau pašlaik tādi uzņēmumi kā, piemēram, Accenture, ieņem nozīmīgu lomu augsti kvalificēta cilvēkkapitāla attīstībā, sagatavojot darbiniekus, kas turpmāk varēs izmantot uzkrātās zināšanas finanšu tehnoloģiju nozarē.

Lielākas uzmanības pievēršana atbalstam un attīstībai fintech un IKT nozarē, kurās Latvijai jau tagad ir spēcīgi pamati un akumulēts spējīgs un kompetents cilvēkkapitāls, palielina izredzes uz panākumiem. Latvijai būtu jāapzinās un jāizceļ šo nozaru potenciāls, kurās mūsu pilsoņi ir saņēmuši starptautisku atzinību par savām prasmēm un zināšanām, atbalstot viņus un dodot iespēju šiem profesionāļiem radīt papildu vērtību tieši šeit, Latvijā, un tādējādi veicināt mūsu valsts ekonomiku.