Faktoringa loma uzņēmumu finansēšanā pieaug gan globāli, gan Latvijā

Vēl 2019. gadā faktoringa nozares izaugsme bija gana strauja - pasaulē kopumā par 5%, gandrīz sasniedzot simbolisko trīs triljonu eiro apgrozījuma slieksni. Savukārt Eiropas Savienībā, kas ar divām trešdaļām no globālā faktoringa apgrozījuma ir pasaules vadošais nozares reģions, faktoringa izaugsme pieauga par gandrīz 8%, krietni pārspējot vidējo iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu. Covid-19 krīze gan nepaslīdēja garām arī faktoringa industrijai - 2020. gadā tā pasaules apgrozījums samazinājās par sešarpus procentiem un atkrita atpakaļ 2018. gada līmenī. Tomēr šāgada prognozes attiecībā uz faktoringa izaugsmi atkal ir optimistiskas. Tiek prognozēts, ka faktorings  - šis perspektīvais mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējuma instruments, kur aizdevums tiek izsniegts pret uzņēmuma klientu nenomaksātajiem rēķiniem, šogad pasaules mērogā piedzīvos izaugsmi aptuveni 2% apmērā. 

Jāatgādina, ka arī Latvijā līdz ar vispārējo makroekonomikas rādītāju uzlabošanos 2021. gada otrajā ceturksnī faktoringa nozare sasniegusi zīmīgu atskaites punktu - uzņēmumiem Latvijā pret to rēķiniem izsniegts lielākais finansējums kopš vēl iepriekšējās krīzes laikiem - 2009. gada ceturtā ceturkšņa, liecina “Factris” apkopotie dati. Kopējais faktoringa portfelis Latvijā (atlikums perioda beigās) šāgada otrajā ceturksnī sasniedza 172,9 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada ceturtā ceturkšņa, kad tas bija nedaudz lielāks (173,4 miljoni eiro), vēsta Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Faktoringa izaugsmi un potenciālu pēdējos gados regulāri akcentē arī Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija (OECD). 2020. gada jūlija ziņojumā “MVU finansēšanas politikas tendences un evolūcija kopš globālās finanšu krīzes” uzsvērts, ka alternatīvo finansējuma instrumentu kā faktorings, līzings, kolektīvā finansējuma platformas u.c. izmantošana pēdējos gados līdz ar finanšu tehnoloģiju (Fintech) kompāniju attīstību uzrādījusi ilgtspējīgu izaugsmi. Fintech piedāvā iespēju paaugstināt MVU piekļuvi finansējumam, piedāvājot ērtākus un pieejamākus pakalpojumus, efektīvāku kredītrisku novērtējumu un zemākas starpniecības izmaksas. Šie instrumenti ne tikai globāli, bet arī Latvijā var būt unikāla iespēja attīstīties projektiem, kas ir pārāk mazi, pārāk riskanti vai veidoti ar sociālās uzņēmējdarbības mērķi.  

Atskatoties tālākā pagātnē, vērts uzsvērt, ka kopš 2010. gada faktoringa apgrozījums audzis vairumā OECD organizācijas dalībvalstu, augstākos vidējos izaugsmes rādītājus sasniedzot 2010. un 2011. gadā - attiecīgi 15,34% un 13,77% apmērā. OECD ieskatā, tas liecina, ka pēckrīzes apstākļos faktorings sniedza alternatīvu finansējuma ierobežotās pieejamības skartajiem MVU – tātad faktorings ir īpaši piemērots finansējuma veids tieši krīzes apstākļos. Kaut gan faktoringa izaugsme palēninājās laikā no 2012. līdz 2017. gadam, 2018. gadā tā atkal diezgan strauji pieauga  - vidējā izaugsme bija 8,42% apmērā.

Jāatgādina, ka jau kopš 2008. gada pasaules finanšu krīzes MVU finansēšanas jomā vērojamas visai  būtiskas un zīmīgas izmaiņas. Komercbanku kredītpolitikai kļūstot konservatīvākai, izvirzot finansējuma saņemšanai stingrākas prasības, Latvijā un citās valstīs samazinājusies gan komercbanku izsniegto biznesa kredītu pieejamība, gan pievilcība, vietā pamazām ienākot privātā sektora, kā arī valsts piedāvātiem alternatīviem naudas piesaistes mehānismiem.  Latviju līdzās Lietuvai un Grieķijai jau 2017. gadā Eiropas Komisija minēja kā vienu no trim Eiropas Savienības dalībvalstīm ar visaugstāko banku atteikumu īpatsvaru kredītiem MVU (20%).

Kā liecina jaunākais (2020. gada) Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju, situācija nav pārāk uzlabojusies arī šobrīd. “Banku standarti attiecībā uz aizdevumiem MVU joprojām ir stingri. (...) Noraidīto aizdevumu pieteikumu īpatsvars joprojām ir augsts – saskaņā ar SAFE apsekojuma datiem, noraidīto MVU aizdevumu pieteikumu īpatsvars ir vēl vairāk palielinājies, sasniedzot ceturto lielāko īpatsvaru ES,” teikts ziņojumā.

Par risinājumiem apgrūtinātas komercbanku finansējuma piesaistes apstākļos MVU starptautiskie eksperti uzskata alternatīvo finansēšanas mehānismu izmantošanu. Tieši tas arī notiek praksē. Arī 2019. gada OECD apskatā “MVU finansēšana 2019: OECD valstis” galvenais secinājums ir nepārprotams - kamēr banku aizdevumu pieauguma temps palēninās, MVU arvien biežāk vēršas pie alternatīviem finanšu instrumentiem.

Lai arī pagājušais gads caurmērā faktoringa nozarei bijis ar mīnusa zīmi– ES kopumā piedzīvojusi apgrozījuma kritumu pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā, tomēr atsevišķās valstīs, tostarp arī Latvijā, faktoringa jomā arī šajā sarežģītajā pandēmijas laikā ir turpinājusies izaugsme. Latvijā pērn šis pieaugums bija par 1%, par 1% faktoringa tirgus audzis arī Norvēģijā un Nīderlandē, bet vispozitīvāko dinamiku uzrādījusi Polija, kur izaugsme bijusi 3%.

Lai gan Latvijas tirgū vēl joprojām ir novērojama diezgan konservatīva pieeja biznesa attīstībai un lielākoties uzņēmēji pārzina tradicionālos atbalsta mehānismums, ir gandarījums, ka faktorings kā alternatīvs finansējuma risinājums uzņēmumu vidū tiek novērtēts ar vien vairāk.