ELT - problēmas un risinājumi

Pētījuma mērķis

Pētījums veidots ar mērķi identificēt problēmjautājumus, un vienlaikus tas paredzēts kā palīgmateriāls Ekonomisko lietu tiesas kompetencē esošu lietu izskatīšanā. Pētījumā arī analizēts, cik daudz un kādi lēmumi pirmajos Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbības mēnešos pārsūdzēti Rīgas apgabaltiesā, cik sūdzību izskatīts un cik ELT nolēmumu Rīgas apgabaltiesa atcēlusi.

Pētījumā ir veikts vērtējums par lietām, kas skar Mantas īpašo konfiskāciju. Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu (krimināllietas) tiek skatīti slēgtās tiesas sēdēs, un nereti izprast tiesas vērtējumu, analizējot šo kategoriju lietas, ir apgrūtinoši, jo spriedumi publiski nav pieejami. Sabiedrībai ir jāzina un jābūt saprotamām tiesas nolēmumos ietvertajām atziņām, tādēļ ir nepieciešams veikt preventīvo darbu, lai informētu sabiedrību par seku iestāšanās riskiem.

Materiālās normas mantas īpašajai konfiskācijai reglamentētas Krimināllikuma (KL) VIII² nodaļā Mantas īpašā konfiskācija, un tās ietvertas KL ar likumu Grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā. Mantas īpašā konfiskācija ir noziedzīgi iegūtas mantas (KL 70.11 pants) vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta (KL 70.12 pants), vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas (KL 70.13 pants) piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas īpašā konfiskācija saskaņā ar KL 70.10 pantā noteikto nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL), kas stājās spēkā 2019. gada 24. decembrī, tā 125. pants tika papildināts ar trešo daļu. Tā paredz – ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.

Praktiķu vidū jautājums par procesa virzītājam piešķirtajām pilnvarām, kad pierādījumu kopums ir pietiekams vai nav pietiekams, lai viņš gūtu pamatu pieņēmumam, ka mantai ir vai nav noziedzīga izcelsme, ir tikpat strīdīgs kā procesuālais termins saprātīgie termiņi. Tas ir procesa virzītāja subjektīvais lēmums, kas atkarīgs no procesuālo normu pareizas izpratnes un pielietošanas, citu valstu jurisdikciju pamatzināšanām, pētāmās uzņēmējdarbības specifikas, grāmatvedības izpratnes un citiem faktoriem. Arī kritiskās domāšanas prasmēm ir būtiska nozīme. Tāpat liela nozīme ir pieņēmuma par korupcijas risku iespējamību pamatam.

2019. gada 22. augusta konceptuālajā ziņojumā Par ekonomisko lietu tiesas izveidi[2] (konceptuālais ziņojums) ELT izveides nepieciešamības pamatojumā starp galvenajiem iemesliem bija norādīti sarežģīto un specifisko lietu izskatīšanas procesu nesaprātīgie termiņi.

Latvija, 1997. gadā pievienojoties Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (Konvencija)[3], uzņēmās arī saistības. Šīs Konvencijas 6. pants paredz personas tiesības uz taisnīgu procesu. Savukārt saprātīgs procesa termiņš ir viena no taisnīga procesa ietvaros apskatāmajām Konvencijas 6. pantā tieši izteiktajām (norādītajām) tiesībām. Tiesības uz taisnīgu tiesu ietvertas arī Satversmes 92. pantā.

KPL 14. pantā ir reglamentēts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem – ikvienas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Terminam saprātīgs termiņš vienmēr tiek veltīta liela kritika. Juristu vidū tiek apspriesti novērojumi, ka KPL 14. panta piektajā daļā ietvertā norma palikusi deklaratīva, jo KPL sevišķajā daļā kriminālprocesa saprātīgu termiņu pārkāpums, kaut gan ir iekļauts kā iespējams kriminālprocesa izbeigšanas pamats, tomēr praksē tiek piemērots ļoti reti. Arī es savā vairāk nekā desmit gadu ilgajā praksē neesmu saskārusies ne ar vienu šādu lietas izbeigšanas pamatojumu. KPL 14. panta pirmā daļa tika papildināta ar skaidrojošu norādi, ka “kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem”. Kopš 2014. gada izmaiņas KPL 14. pantā nav veiktas.

Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā norādīto 2021. gada 1. janvārī Ekonomisko lietu tiesai bija jāuzsāk darbība. Tiesas kompetencē ir izskatīt komercstrīdus un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai.

 

Pētījumā skatītie problēmjautājumi

Ekonomisko lietu tiesa atrodas Rīgā, un tās darbības teritorija aptver visu Latviju. Apelācijas kārtībā ELT nolēmumus izskata Rīgas apgabaltiesa. ELT darbu sāka 2021. gada 31. martā. Tajā pastiprināti tika pievērsta uzmanība tiesas darbam, jo šāda specializēta tiesa, kas izveidota ar mērķi veikt ātru, kvalitatīvu un efektīvu noteiktu kategoriju civillietu un krimināllietu izskatīšanu, iepriekš Latvijā nebija pastāvējusi. Tika veidots jauns tiesnešu sastāvs, kas sabiedrībā tika vērtēts neviennozīmīgi, norādot uz tiesnešu pieredzes trūkumu tiesā.

Saskaņā ar pētījumā norādīto laika posmā no ELT darbības uzsākšanas līdz 2022. gada 31. maijam ELT saņemtas 410 krimināllietas. No tām 271 process ir par noziedzīgi iegūtu mantu. Pētījuma 2.5. sadaļā norādīts: “Izvērtējot procesa virzītāja pieļautu procesuālu pārkāpumu ietekmi uz procesa par noziedzīgi iegūtu mantu virzību tiesā, secināts, ka ir gadījumi, kad process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts vai arī viens no izbeigšanas iemesliem ir bijis procesa virzītāja pieļauts procesuāls pārkāpums.” Rīgas apgabaltiesas KLK atstājusi negrozītus 20 ELT nolēmumus, ar kuriem izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. Vairākos gadījumos abu instanču tiesas procesu izbeigušas procesa virzītāja pieļautu procesuālu pārkāpumu dēļ. Piemēram, kriminālprocesā Nr. 11816014118 abu instanču tiesas secināja, ka procesa virzītājs no pamata krimināllietas izdalīto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu kvalificējis nevis pēc KL 70.11 panta pirmās daļas, bet gan KL 70.11 panta trešās daļas, kas nav noskaidrojams Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā. Šajā lietā procesa virzītājs paziņojumu par pienākumu pierādīt mantas likumīgo izcelsmi bija nosūtījis nevis ar mantu saistītajai personai, kā to noteic KPL 356. panta piektā daļa, bet gan šīs personas juridiskās palīdzības sniedzējam, turklāt pierādījumu iesniegšanai dodot tam tikai 17 dienas. Arī lietās Nr. 11816005219, Nr. 15840019319, Nr. 11904002220 ar mantu saistītās personas netika likumā noteiktajā kārtībā informētas par arestētās mantas izcelsmes likumības pierādīšanu un par šī pienākuma neizpildīšanas sekām. Lietās Nr. 11904004819, Nr. 11816012019 un Nr. 11903000520 abu instanču tiesas secināja, ka procesa virzītājs nav pierādījis, ka arestētajiem līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jo pienākums pierādīt, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, jebkurā gadījumā sākotnēji ir procesa virzītāja atbildība. Lietās Nr. 11904002220 un Nr. 11904004819 abu instanču tiesas konstatēja, ka “procesa virzītājs mantu vienlaikus lūdzis atzīt gan par noziedzīgi iegūtu, gan arī par saistītu ar noziedzīgu nodarījumu, kas ir savstarpēji izslēdzoši pamatojumi”.

Tātad 7,3 % ELT izskatāmo krimināllietu lietu procesa virzītājs ir pieļāvis procesuālu pārkāpumu, un to nav pamanījis arī lietu uzraugošais prokurors. KPL 626. panta pirmajā daļā noteikts, ka izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu. Tādēļ nav pamata pieņēmumam, ka problēma ir tikai procesa virzītāja (izmeklētāja) zināšanu trūkumā.

Es aplūkoju nejaušā kārtībā izvēlētas lietas. Analizējot ELT tiesnešu darbu, Rīgas apgabaltiesa norādījusi, ka iztiesāšanas laikā ELT ir atsaukusies uz nepamatotiem argumentiem. Piemēram, kriminālprocesā Nr. 11270008719 ar Rīgas apgabaltiesas 25.05.2022. lēmumu atcelts pilnīgi ELT 28.03.2022. lēmums, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. KLK atzina par nepareizu ELT secinājumu, ka procesa virzītājs nav paziņojis ar mantu saistītajai personai par tās pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. KLK atzina par nepamatotu ELT argumentu, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav vērtējamas legalizēšanas darbības, kas jāveic, iztiesājot pamata kriminālprocesu, un norādīja, ka ELT argumenti pārsūdzētajā lēmumā ir nepamatoti un pretrunīgi. Savukārt kriminālprocesā Nr. 16870001721 ar Rīgas apgabaltiesas KLK 07.03.2022. lēmumu atcelts pilnīgi ELT 11.11.2021. lēmums, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. KLK atzina par nepamatotiem ELT secinājumus, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākts, neesot pietiekamam pierādījumu kopumam par arestētās mantas iespējamo noziedzīgo izcelsmi, un procesa virzītāja lēmumā norādītos apstākļus nav iespējams pārbaudīt pierādījumu trūkuma dēļ. KLK secināja, ka ELT nav objektīvi izvērtējusi visu pierādījumu kopumu, un norādīja – nepamatots ir ELT secinājums, ka procesa virzītājai jānorāda, kādas tieši izmeklēšanas darbības vēl tiks veiktas un kāpēc tās liedz tuvākajā laikā kriminālprocesu nosūtīt tiesai.

 

Pētījuma būtiskākie secinājumi

1. Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ir izskatīt sūdzības par procesa virzītāja lēmumu par iepazīšanos ar pirmstiesas kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiāliem, vērtējot visus sūdzībā izteiktos argumentus;
2. Pirmstiesas kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanas pamats ir vienlaicīga Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmajā daļā noteikto kritēriju konstatēšana, turklāt šiem kritērijiem jāpastāv visā procesa gaitā. Ja procesa gaitā kaut viens no kritērijiem zūd, process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izbeidzams.
3. Ņemot vērā to, ka ar mantu saistītās personas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu visbiežāk ir deklarētas vai reģistrētas trešajās valstīs, būtu izvērtējams jautājums par to, cik pamatota ir Kriminālprocesa likuma 629. panta otrajā daļā noteiktā prasība tiesas sēdi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu jebkurā gadījumā nozīmēt desmit dienu laikā pēc procesa virzītāja lēmuma saņemšanas tiesā;
4. Kriminālprocesa likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts papildināt šā likuma 631. pantu ar ceturto daļu, dodot tiesības apelācijas instances tiesai atcelt Ekonomisko lietu tiesas lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai, nodrošinās procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanu pēc būtības divās tiesu instancēs.

 

Iespējamie risinājumi

Pētījumā norādītais procesuālo pārkāpumu skaits izskatāmajās lietās nav mazs, ņemot vērā, ka šim noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas veidam jau vairākus gadus tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un speciālistu apmācībai tiek novirzīti lieli līdzekļi. Par speciālistu trūkumu un zināšanu nepietiekamību Latvijas Republikas prokuratūras Ģenerālprokurors Juris Stukāns ne reizi vien ir komentējis, ka prokuroru zināšanu līmenis vērtējams “diemžēl ne augstāk par vidējo”[4].

2022. gada 16. augustā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas ieceri veidot Tieslietu akadēmiju[5]. Ministru kabinetā apstiprināts informatīvais ziņojums Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas “Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide” īstenošanu [6], kura darbību paredzēts uzsākt no 2025. gada 1. janvāra. Darbību ir sācis arī Valsts policijas koledžas Izmeklētāju mācību centrs[7].

Ir gandarījums, ka tiesībaizsardzības, prokuratūras un tiesu iestāžu amatpersonām kļuvis iespējams profesionāli un kvalitatīvi pilnveidot savas zināšanas un prasmes, lai varētu pieņemt likumīgus un tiesiski argumentētus lēmumus, tādējādi nodrošinot efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Ir pienācis laiks kvalitatīvi vērtēt lietā esošos materiālus un pieņemt lēmumus ne tikai par mantas konfiskāciju, bet arī atcelt sākotnējo lēmumu un atgriezt mantu.