COP26 – kas ir likts uz spēles?

Pandēmijas aizsegā daudzi nepievērsa pietiekami lielu uzmanību šā gada, manuprāt, vienam no aktuālākajiem notikumiem vides jomā – ANO klimata konferencei COP26, kas notika Skotijā, Glāzgovā. Tie, kuri tomēr seko līdzi aktuālajām ziņām, jau var nojaust, kāpēc mežizstrādes uzņēmumi sāk satraukties par nākotni. Pārmaiņas gaidāmas daudz plašākas, tās skars principā visas uzņēmējdarbības nozares. Šādām konferencēm ir bijusi noteicoša loma vides regulējuma izstrādāšanā pēdējo 25 gadu laikā. Saskaņā ar Granthemas Klimata pārmaiņu un vides pētniecības institūta datiem kopš 1947. gada pasaulē ir pieņemti 2110 ar vidi saistītu likumu, no kuriem 2037 pieņemti kopš COP atklāšanas 1995. gadā.

Šā gada COP26 globālā klimata pārmaiņu konference ir īpaši nozīmīgs notikums ne tikai tāpēc, ka ar Parīzes nolīgumu 2020. gads bija termiņš vairākām saistībām, bet arī tāpēc, ka pieaug politiskais spiediens reālu un ilgstošu pārmaiņu ieviešanai, ko apliecina dažādu pētījumu rezultāti. Uzmanību piesaistīja arī ASV un Ķīnas kopīgais paziņojums par sadarbību klimata pārmaiņu jomā, ASV dotais solījums līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas par 50­–52 % salīdzinājumā ar 2005. gada datiem un Apvienotās Karalistes izvirzītais mērķis līdz 2035. gadam samazināt emisijas par 78 procentiem. Protams, interesants ir fakts, ka Apvienotā Karaliste, kas šogad uzņēma COP26 konferenci, tiek apsūdzēta par greenwashing jeb zaļmaldināšanu, sadarbojoties ar videi nedraudzīgu firmu, bet šoreiz ne par to.

Jūras līmeņa paaugstināšanās un planētas neapdzīvoto teritoriju paplašināšanās ir tikai dažas no satraucošākajām sekām, kas iestāsies, ja pasaule neveiks stingrākus pasākumus klimata jautājumos. Nav šaubu, ka COP26 ir svarīga pasaulei, bet vai COP26 ir svarīga uzņēmējdarbībai Latvijā?

Apkopoju piecus iemeslus, kāpēc uzņēmumiem Latvijā vajadzētu pievērst uzmanību tas, kas nolemts COP26.

1. Nacionālās valdības pieņems stingrākus regulējumus uzņēmējdarbībai

Tieši nacionālajā līmenī izstrādātie noteikumi varētu tiešā veidā ietekmēt jebkura lieluma uzņēmumus Latvijā. Ja sākām ar mežiem, tad ar tiem arī turpināsim. Kā piemēru varētu minēt valstu vienošanos ierobežot atmežošanu. COP26 viennozīmīgi ļauj uzņēmumiem gūt agrīnu ieskatu par regulējuma virzību, lai privātā sektora pārstāvji varētu sadarboties ar nacionālajām  valdībām. Ļoti iespējams, nacionālā regulējuma specifikas dēļ dažiem uzņēmumiem būs jāmaina darbības virziens, veicinot iespējas nopelnīt no meža, to nenozāģējot.

Saskaņā ar Edelman Trust Barometer 2021. gada pētījuma datiem klimata pārmaiņas ir otrs lielākais sabiedrības satraukuma cēlonis pēc darbavietu zaudēšanas. COP26 cirkulējošā informācija visaptveroši tiek pārraidīta valstu plašsaziņas līdzekļos un mediju telpā. Ik dienu, ieejot vietējos ziņu portālos, ir redzams kāds jauns virsraksts par to, ko kāda valsts ir apņēmusies izdarīt, vai lasāms par zinātnieku bažām un skaļiem saucieniem pēc pārmaiņām. COP26 visaptverošais atspoguļojums noteikti ietekmēs sabiedrības cerības attiecībā uz rīcību nākotnē – ko valstis varētu un ko tām vajadzētu darīt, lai risinātu klimata problēmas. Valstu valdības vēlēsies reaģēt uz šīm cerībām, apņemoties sasniegt konferencē noteiktos starptautiski saskaņotos mērķus un ieviešot jaunus noteikumus, lai šos mērķus sasniegtu. Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ziņoja, ka apņemas savās atbildības jomās sniegt ieguldījumu izlēmīgā politikas rīcībā, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un mazinātu klimata pārmaiņu sekas.

2. Zaļās finanses (green finance) būs priekšnoteikums

Investori jau tagad meklē iespējas, lai ieguldītu zaļajos aktīvos, cerot, ka tie sniegs peļņu ilgtermiņā. Šajā pusgadā ir bijušas vairākas iniciatīvas programmas ilgtspējas tehnoloģiju izstrādē un atbalsta saņemšanā. Ņemot vērā, ka viens no COP26 mērķiem ir palīdzēt privātajam finansējumam atbalstīt ekonomikas pāreju uz zaļo ekonomiku, tiek paredzēts, ka kapitāls arvien vairāk plūdīs uz videi nekaitīgiem uzņēmumiem un valstīm. Tajā pašā  laikā pastiprinātā uzmanība tā saucamajam greenwashing veicinās procesu standartizāciju, identificējot, kas īsti ir zaļais projekts un zaļās finanses. Regulējumu noteikšana un procesu standartizācijas ieviešana Eiropas Savienībā neļaus uzņēmumiem pārvietot savus aktīvus uz valstīm, kuras nav videi draudzīgas, jeb valstīm, kuras klimatneitralitāti nav noteikušas par savu mērķi. Lai valstis varētu sasniegt savus ilgtspējas stratēģijas mērķus, saskaņā ar Bloomberg aprēķinu ir nepieciešamas jaunas investīcijas 78–130 miljardu  dolāru apjomā tādās nozarēs kā elektroenerģijas ražošana un ūdeņraža ražošana. Investoriem un uzņēmumiem būs jāpievērš pastiprināta uzmanība visu veidu zaļā finansējuma pasākumiem, kurus veicinās COP26 nolemtais.

3. Mainīsies patērētāju ieradumi

Arvien lielākā izpratne par klimata krīzi ietekmēs patērētāju vēlmes un uzvedību. Uzņēmumiem ir iespēja radīt vērtību un palielināt ieņēmumus, reaģējot uz ilgtspējīgu pārmaiņu tendenci. Daži uzņēmumi jau izceļas, norādot savu produktu kā klimatneitrālu (carbon-neutral). Jau tagad Latvijā esam veikuši CO2 auditus dažādām produktu grupām un pakalpojumiem; paredzams, ka pēc COP26 šī tendence paātrināsies. Labs piemērs ir fitnesa klubs DCH Studija, kas, sākot savu ceļu uz klimatneitrālu pakalpojumu sniegšanu, veica CO2 auditu. Lai spētu efektīvi sasniegt savus mērķus, ir svarīgi strādāt ar esošajiem uzņēmuma datiem, kas ne tikai raksturo aktuālo situāciju, bet arī ļauj prognozēt darbības nākotnē. Audits ir būtisks atspēriena solis, lai nākotnē sasniegtu CO2 neitrāla pakalpojuma sniedzēja statusu. Uzteicama ir arī enerģētikas uzņēmumu grupas AJ Power tiekšanās uz absolūtu klimatneitralitāti; tas ir lielisks piemērs citiem uzņēmumiem būt par celmlaužiem šajā jomā, pārejot no mārketinga aktivitātēm pie reālas darbības.

4. Inovācijas un jauni uzņēmējdarbības virzieni

Klimata pārmaiņas ir visu laiku lielākais uzņēmējdarbības risks un komerciālā iespēja vienlaikus. Ne velti Blackrock vadītājs Lerijs Finks ir teicis, ka nākamie miljardu dolāru vērtie vienradži būs tieši klimata tehnoloģiju nozarē. Jaunu tehnoloģiju izveide, paaugstinātais risks augsta emisiju līmeņa aktīviem un pieaugošā oglekļu emisiju cena (piemēram, paaugstināts dabas resursu, jo īpaši CO2 nodoklis) radīs dažādas  iespējas jaunuzņēmumiem. Šīs iespējas var ietvert jaunu produktu un pakalpojumu izveidi, atklājot pilnīgi jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Tieši pieaugošā oglekļa emisiju cena nodrošinās ievērojamas iespējas uzņēmumiem, kas rada oglekļa kredītus.  Bils Geitss ir teicis, ka “valstis, kuras dara visvairāk, lai veicinātu inovācijas šajā jomā, būs mājvieta nākamās paaudzes uzņēmumiem”. Latvijā ir ļoti zinoši un augsta līmeņa jaunie speciālisti, kuriem ir iespējas sevi pierādīt tehnoloģisko risinājumu izstrādē. Ne velti ikdienā konsultējam jaunos uzņēmējus blokķēdes tehnoloģijās, Latvijā jau esam uzsākuši arī jaunu projektu sertifikāciju Verra standartam. COP26 šādu projektu rašanos tikai paātrinās un Latvijai ir visas iespējas kļūt par jauno vides tehnoloģiju vienradžu mājvietu.

5. Jaunā paaudze negrib palikt malā

Jaunākās paaudzes ir īpaši norūpējušās par klimata krīzi. Analizējot ASV datus, Gallup pētījumā secināts, ka 70 % amerikāņu vecumā no 18 līdz 34 gadiem uztraucas par globālo sasilšanu, salīdzinot ar 56 % amerikāņu vecumā no 55 gadiem un vairāk. Tomēr nepietiek ar to, ka uzņēmumi apgalvo, ka ir zaļi. Darbinieki vēlas iesaistīties. Uzņēmējdarbības pielāgošana COP26 liecinās, ka organizācijas līmenī visiem iesaistītajiem ir iespēja būt daļai no šā procesa ceļā uz klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu.

Jauna ēra

Nepamet sajūta, ka valstis pēc COP26 ir sākušas ultramaratonu. Apvienotās Karalistes zaļās industriālās revolūcijas plāns jau ir piesaistījis miljardiem mārciņu investīciju, un tā skaidrāk nekā jebkad agrāk liek noprast, ka plāno kļūt par globālo līderi šajā jomā. Es pati ar lielu interesi sekoju līdzi emisiju kvotu tirdzniecības noteikumiem. Izveidojot standartizētus noteikumus par pārredzamību  un uzskaiti, starptautiskā emisiju tirdzniecība var mobilizēt ievērojamas privātā sektora investīcijas. Privātajam un valsts sektoram līdzdarbojoties, ir iespējams  palīdzēt pasaulei sasniegt klimata un attīstības mērķus, kas fiksēti Parīzes nolīgumā. Esam pārmaiņu priekšvakarā, un mums katram ir iespēja uzdot sev jautājumu – vai es piedalīšos jaunas pasaules veidošanā?