Baltijas uzņēmumu obligācijas - ar lielu perspektīvu

Uzņēmumi izlaiž obligācijas kā papildinājumu banku finansējumam vai arī dažkārt situācijās, kad bankas nevēlas šos uzņēmumus finansēt. Šis alternatīvais finansējums, kas papildina banku kredītus, jau ilgi un plaši izmantots rietumvalstīs, savukārt Baltijas valstīs uzņēmumi tikai salīdzinoši nesen ir sākuši apzināties, kā šādus vērtspapīrus izmantot sava biznesa izaugsmes finansēšanai. Savas obligācijas investoriem ir pārdevuši tādi Latvijas uzņēmumi kā airBaltic, Elko Group, Grenardi, Eco Baltia un virkne citu.

Baltijas obligācijas bieži piedāvā par 1–2 % lielāku ienesīgumu nekā ar līdzīgu risku novērtēti obligāciju vērtspapīri Rietumeiropā un lielāku atdevi nekā globālie obligāciju indeksu fondi. Turklāt investīcijām sava reģiona vērtspapīros ir informācijas pieejamības priekšrocība – emitenta finansiālo un operacionālo sniegumu var vieglāk saprast, analizēt un monitorēt. Kapitāla tirgus Baltijā ir straujas attīstības posmā, un investoram, kurš laikus iemācas tajā orientēties, var būt virkne priekšrocību nākotnē.

 

Kas jāzina pirms obligāciju iegādes?

Ja rodas interese par obligāciju iegādi, ir svarīgi saprast to pamata raksturlielumus – atdeve, termiņš un nodrošinājums. Obligācijas investoriem nodrošina atdevi, maksājot regulārus procentus (jeb kuponus). Šādi procenti var tikt maksāti reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā. 2022. gada otrajā pusē augstas inflācijas apstākļos, kad arī valstu centrālās bankas sāka palielināt likmes, ar kurām tās aizdod bankām, uzņēmumi arvien biežāk sāka izdot obligācijas, kurām papildus fiksētai likmei ir arī mainīgā likme, kas ir piesaistīta EURIBOR trīs vai sešu mēnešu likmei. Piemēram, Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR investoriem piedāvāja savas obligācijas ar fiksētu 6,5 % procentu likmi plus trīs mēnešu EURIBOR. Uz obligāciju izlaišanas brīdi 2022. gada nogalē šāds piedāvājums nodrošināja gada atdevi 8,5 % apmērā.

Tomēr ir vēl viens svarīgs faktors, kas jāņem vērā, domājot par atdevi ieguldījumos obligācijās, proti, obligācijas var iegādāties gan virs, gan zem to nominālvērtības. Piemēram, datortehnikas vairumtirdzniecības uzņēmums Elko Group obligācijas piedāvā investoriem ar fiksētu 6 % gada atdevi. Ja ieguldītājs nopērk šo obligāciju biržā par cenu, kas ir 95 % no nominālvērtības, jeb par 950 eiro, tad investora atdeve (yield – angļu val.) no šāda ieguldījuma būs augstāka nekā 6 % gada likme. Obligāciju pārdošana zem vai virs to nominālvērtības ir veids, kā šo vērtspapīru cena piemērojas tirgus apstākļiem.

 

Vai uzņēmumam obligāciju termiņa beigās ir plāns B?

Obligācijām tāpat kā aizdevumiem ir termiņš, kad to nomināls (aizdevuma pamatsumma) ir jāatmaksā. Parasti uzņēmumi pārdod savas obligācijas ar termiņu no trim līdz pieciem gadiem, bet ir virkne izņēmumu, piemēram, bankas Citadele, Bigbank un LHV ir izlaidušas arī vērtspapīrus ar desmit gadu dzēšanas termiņu. Kad pienāk obligāciju atmaksas termiņš, uzņēmums vērtspapīrus dzēš jeb atgriež investoriem. Svarīgs jautājums – kur uzņēmums ņems līdzekļus, lai šādu atmaksu nodrošinātu?

Parasti atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka kompānija cer izlaist jaunas obligācijas, lai segtu iepriekšējās. Tomēr šāds piegājiens strādā tikai tad, ja uzņēmums turpina sekmīgi darboties un ja tajā brīdī, kad tas izlaiž jaunās obligācijas, finanšu tirgus ir pozitīvā ciklā. Piemēram, 2022. gada otrajā pusē gan akciju, gan obligāciju cenas pasaulē un Baltijas valstīs nozīmīgi samazinājās. Investori bija bažīgi, gaidot inflācijas un enerģētikas krīzes ietekmi uz ekonomiku. Šādos apstākļos Igaunijas uzņēmums Plusplus Capital nespēja investoriem pārdot jaunu savu obligāciju laidienu un ar šiem līdzekļiem refinansēt vērtspapīrus, kuru atmaksas termiņš pienāca 2022. gada rudenī. Līdz ar to, neraugoties uz stabiliem finanšu darbības rādītājiem, uzņēmums nonāca neatmaksas jeb defolta situācijā un bija spiests meklēt kādu alternatīvu atmaksas risinājumu obligāciju investoriem. Tāpēc ir svarīgi pārliecināties, vai un kāds uzņēmumiem ir alternatīvais plāns, kā atmaksāt obligācijas termiņa beigās, ja refinansēšanās ar jaunu obligāciju izlaišanu nesanāktu.

Obligācijas tāpat kā aizdevumi var būt gan nodrošinātas, gan nenodrošinātas (vai daļēji nodrošinātas). Nodrošinājuma kvalitāte (likviditāte, vērtība, ilgmūžība) ir svarīgs faktors, lai novērtētu obligāciju risku. Obligāciju neatmaksas gadījumā nodrošinājums var tikt pārdots obligāciju īpašnieku interesēs, lai segtu šīs saistības. Lielākā daļa Baltijas emitentu nepiedāvā obligācijas ar nodrošinājumu, jo viss pieejamais nodrošinājums ir jau finansējošajām komercbankām. Tomēr ir izņēmumi, piemēram, Lietuvas lauksaimniecības uzņēmuma Auga obligācijas ir nodrošinātas ar ķīlu uz lauksaimniecības zemi, savukārt Latvijas kreditēšanas kompānijas DelfinGroup obligācijām kā nodrošinājums kalpo ķīla uz izsniegto patēriņa aizdevumu portfeli.

 

Kā novērtēt obligācijas?

Obligāciju ieguldījuma izvērtēšanas process ir ļoti līdzīgs tam, kā tiek izvērtēta aizdevuma izsniegšana uzņēmumiem. Piemēram, mēs Capitalia obligāciju analīzes modeli esam izveidojuši, balstoties uz 15 gadu pieredzi, kreditējot Baltijas valstu uzņēmumus. Analīzes pamatu veido uzņēmuma finanšu analīze, nozares analīze, operatīvās darbības izvērtējums un ētikas/ietekmes uz vidi un sabiedrību faktori. Piemēram, kompānijas finanšu analīzē ļoti svarīgs aspekts ir pašu kapitāla apjoms pret uzņēmuma kopējām saistībām. Jo lielāks ir uzņēmuma pašu kapitāls, jo lielāku drošības buferi tas nodrošina aizdevējiem, ieskaitot obligāciju īpašniekus. Savukārt nozares analīzē tiek izvērtēti tādi faktori kā sezonalitāte (arī ekonomisko ciklu ietekme), valsts regulācijas ietekme un kompānijas finanšu rādītāji attiecībā pret nozares vidējiem rādītājiem. Lai veiktu obligācijas analīzi un piešķirtu riska kategoriju, kopumā tiek izvērtēti vairāk nekā 30 dažādu parametru.

Šādi noteiktais riska (neatmaksāšanas iespējas) novērtējums tālāk tiek skatīts kontekstā ar piedāvāto procentu likmi. Parasti (bet ne vienmēr) – jo augstāka atdeve no ieguldījuma, jo tam ir lielāks risks. Obligāciju sadalīšana riska kategorijās ļauj investoram objektīvi salīdzināt to dažādos atdeves piedāvājumus un izvēlēties optimālo ieguldījumu. Lieliem un starptautiskiem obligāciju laidieniem šādu risku novērtējumu veic neatkarīgi analītikas uzņēmumi, kā Mood’s un Fitch. Tikai retiem Baltijas valstu uzņēmumiem (piemēram, airBaltic un Eleving Group) ir pieejams šāds novērtējums, tātad lielākoties investoriem obligāciju piedāvājumu analīze jāveic pašu spēkiem. 

 

Darījumi bieži ir balstīti uz intuīciju, nevis risku analīzi

Neatkarīgu viedokļu un analīzes trūkums arī ir viens no būtiskiem šķēršļiem obligāciju iegādei. Diez vai katrs privātais investors spēj izvērtēt obligāciju laidiena kredītrisku, vēl jo vairāk – salikt to kontekstā ar citiem piedāvājumiem tirgū. Informāciju par obligāciju piedāvājumu parasti gatavo tikai brokeris, kurš arī pārdod šos vērtspapīrus (un saņem komisiju no pārdošanas apjoma), attiecīgi tas nevar piedāvāt neatkarīgu skatu uz šo darījumu. Rezultātā, pēc mūsu novērojumiem, investori ļoti bieži pieņem lēmumu par ieguldījumu, balstoties uz intuīciju.

Lai novērstu šo situāciju, kad trūkst analīzes, Capitalia savam investoru lokam regulāri piedāvā savu skatījumu uz obligāciju emisijām, kuras mēs izvērtējam ieguldījumiem savā pārvaldītajā Baltijas obligāciju fondā. Starp obligāciju piedāvājumiem, kuras mēs paši iegādājamies, ir, piemēram, Elko Grupa, DelfinGroup, Clean R un Baltic Horizon. Jāpiemin, ka obligāciju pievilcība ir atkarīga arī no piedāvātās cenas (un rezultējošās atdeves – yield), kuru piedāvājumam mēs aktīvi sekojam līdzi.

Publiski tirgotas obligācijas ir labi apkopotas NASDAQ Baltic biržas mājaslapā, tomēr ne visu Baltijas valstu uzņēmumu izlaistās publiskās obligācijas atrodas šajā sarakstā. Piemēram, airBaltic obligācijas tiek tirgotas Frankfurtes biržā. Baltijas valstu obligāciju likviditāte (spēja biržā brīvi nopirkt un pārdot) ir ļoti zema. Ir tikai pāris uzņēmumu (piemēram, IuteCredit), ar kuru obligācijām regulāri notiek darījumi biržā. Tāpēc, pērkot obligācijas, labāk plānot, ka varēsi turēt tās īpašumā līdz pat atmaksas termiņam un nerēķināties ar iespēju tās pārdot biržā. Baltijas obligāciju zemās likviditātes dēļ investoram labāk obligācijas iegādāties brīžos, kad uzņēmums tās sākotnēji piedāvā investoriem jeb emitē. Informācija par šādām publiskām emisijām parasti ir pieejama presē un biržas mājaslapā.

Tomēr ir kāda svarīga nianse – lielākā daļa Baltijas valstu uzņēmumu neizvēlas emitēt publiskas obligācijas, bet gan slēgtas. Tas nozīmē, ka iegādāties obligācijas tiek piedāvāts ierobežotam investoru lokam. Slēgtās emisijās parasti ir salīdzinoši augsts arī minimālā ieguldījuma slieksnis – vidēji ap 100 000 eiro. Uzņēmumi izvēlas slēgtās emisijas, jo tas ir lētāk un nav jāizpilda virkne papildu prasību, ko nosaka finanšu tirgus pārraugi. Lai saņemtu piedāvājumus par slēgtām obligāciju emisijām, ir jāuztur regulārs kontakts ar brokeriem. Baltijas valstīs aktīvākie obligāciju brokeri ir Signet Bank, Šiauliu Bankas, Luminor, Redgate Capital un LHV.

 

Kas nepieciešams, lai iegādātos obligācijas?

Obligāciju iegādei nepieciešams vienīgi vērtspapīru konts, piemēram, kādā no bankām. Publiski tirgotās obligācijas kvalificējas kā finanšu instruments un tās var iegādāties arī ieguldījuma kontos, uz kuriem Latvijā attiecas labvēlīgāka nodokļu likumdošana. Obligāciju iegādes izmaksas var būtiski atšķirties, bet jārēķinās, ka tās ir vismaz divas trīs reizes augstākas nekā akciju iegādei. Diemžēl arī starpvalstu obligāciju iegāde (piemēram, ar Latvijas vērtspapīru kontu iegādāties Lietuvas uzņēmuma obligācijas) nav pārāk viegls process, un reti kad to var izdarīt internetbankā. Tāpēc ir labi jau laikus nodrošināties ar brokeru tālruņa numuru.

Ļoti svarīgs faktors investoriem, kas iegulda obligācijās, ir nodrošināt šo ieguldījumu diversifikāciju. Labi diversificēts portfelis sastāv no 20 vai vairāk obligācijām. Šāda diversifikācija ir svarīga, lai izvairītos no situācijas, kad individuāla emitenta neveiksme var atstāt nozīmīgu ietekmi uz investora ieguldījuma portfeļa kopējo atdevi. Ja jau sākotnēji apzinies, ka labi izkliedētu portfeli izveidot nevarēsi, mūsu ieteikums būtu vai nu izvairīties no šādiem ieguldījumiem vispār, vai ieguldīt obligāciju fondos. Piemēram, gan A3E Capital, gan Capitalia piedāvā profesionāli pārvaldītus fondus, kas iegulda Baltijas uzņēmumu obligācijās. 

Kopumā, manuprāt, ieguldījumi Baltijas valstu uzņēmumu obligācijās ir ļoti perspektīvs un pievilcīgs veids, kā veidot savu pasīvo ienākumu portfeli. Individuālu obligāciju izvēle gan var būt salīdzinoši apgrūtinošs un laikietilpīgs process, kas būtu piemērots investoriem, kuri var atļauties atvēlēt šādiem ieguldījumiem diezgan nozīmīgu, miljonos mērāmu summu. Pārējiem ir vērts paskatīties uz obligāciju fondu piedāvājumiem, bet fonā pasekot šīs nozares attīstībai, jo tā ir nozīmīgu pārmaiņu un attīstības priekšā.