Atjaunojamās degvielas loma ilgtspējīgā nākotnē
Lai mazinātu klimata pārmaiņu nenovēršamās sekas, transporta nozares siltumnīcefekta izraisošo gāzu (SEG) izmešus nepieciešams samazināt ātri, krasi un masveidā. Uz to norāda plaši pieejamie dati, taču tas nav vienkāršs uzdevums. Tam nepieciešamas vairākas tehnoloģiskas inovācijas, likumu izmaiņas un individuāli, kā arī kolektīvi centieni. Lai arī transporta ilgtspējas nodrošināšana ir viens no līdz šim lielākajiem cilvēces izaicinājumiem šajā gadsimtā, tomēr tas ir iespējams. Izmantojot izglītību, gribu un izlēmīgu rīcību, mūsu spēkos ir pārvērst transporta paradigmu, lai tā mūsu planētu atbalstītu, nevis apdraudētu.
Kāpēc transporta nozares dekarbonizācija ir tik svarīga?
Transporta radītie izmeši ir vienīgais lielākais šķērslis tādu starptautisko klimata mērķu sasniegšana kā globālās sasilšanas ierobežošana vai klimata neitralitāte. Vadošā SEG izmešu nozare daudzās valstīs un reģionos ir atbildīga par aptuveni 25 % no visiem SEG izmešiem pasaulē. Transporta nozare arī veido vairāk nekā 60 % no pasaules naftas patēriņa un vairāk nekā 25 % no visas pasaulē patērētās enerģijas. Atšķirībā no daudzām citām nozarēm, piemēram, ražošanas, veselības aprūpes un lauksaimniecības, transporta radītie izmeši nesamazinās inovāciju vai politisko lēmumu rezultātā. Tieši otrādi – tie pieaug, jo palielinās pieprasījums pēc precēm, pakalpojumiem un ceļojumiem.
Transporta pieejamība ir cieši saistīta ar dzīves kvalitāti, savienojot cilvēkus un kopienas ar izglītību, veselības aprūpi, darbu un citam ar citu. Tajā pašā laikā, lai gan tas mobilizē mūsdienu sabiedrību, tas arī veicina rītdienas ekonomisko izaugsmi. Šo iemeslu dēļ vienkārši samazināt transporta apjomu nav reāls risinājums, taču būtiska izmešu samazināšana joprojām ir aktuāla nepieciešamība ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai. Pat ja klimata neitralitāte tiktu panākta visās citās ekonomikas nozarēs, nepietiekami dekarbonizēta transporta sektora dēļ globālā temperatūra tik un tā pieaugtu par vairāk nekā diviem grādiem. Vienkārši sakot, mobilitāte – lieta, uz kuru mēs paļaujamies, lai lielā mērā nodrošinātu mūsu globālās ekonomikas darbību, – ir arī mūsu lielākais ienaidnieks cīņā par ilgtspējību.
Dažādas ieinteresētās personas transporta nozarē jau sadarbojas, lai ilgtspējīgs transports kļūtu par realitāti. Daudzi likumdevēji un regulatīvās iestādes ir atzinušas pārmaiņu nepieciešamību un izvirzījušas vērienīgus mērķus transporta radīto izmešu samazināšanai. Investori veicina inovācijas privātajā sektorā, bet liela mēroga degvielas patērētāji (gan privātie, gan publiskie) pievēršas zemu oglekļa izmešu risinājumiem. Vārdu sakot, tendence jau ir novērojama, atliek tikai eksponenciāli palielināt tās tempu un mērogu.
Vai ir kāds brīnumlīdzeklis transporta radīto izmešu samazināšanai?
Izmešu samazināšana transporta nozarē ir problēma, kurai nav vienas efektīvas atbildes, proti, nav tāda brīnumlīdzekļa. Mēs tik ilgi esam paļāvušies uz jēlnaftu un esam pieraduši, ka transportēšana ir balstīta tikai uz vienu risinājumu. Tāpēc cilvēki meklē nākamo vienu lietu, bet tā nav nākotne.
Skaidrs, ka pat dzīvotspējīgākajiem zema oglekļa satura transporta risinājumiem ir ierobežojumi. Piemēram, elektriskie transportlīdzekļi efektīvi samazina izmešus un kļūst arvien populārāki, taču tie nav piemērojami dekarbonizācijas mērķiem aviācijā, jūras kravu pārvadājumos vai tālajos sauszemes kravu pārvadājumos. Šie trīs transporta veidi rada nesamērīgi lielu izmešu daudzumu. Elektrifikācija joprojām ir būtiska šīs puzles daļa, taču ir arī daudzas citas problēmas, kas saistītas ar šo tehnoloģiju plašu ieviešanu, piemēram, infrastruktūra, uzticama ražošana un pastāvīga paļaušanās uz fosilajām degvielām. Eiropai vien līdz 2025. gadam būs vajadzīgs viens miljons elektrisko uzlādes staciju, akumulatoru piegāde pašlaik ir nestabila augsto izmaksu un vides problēmu dēļ, turklāt ar akumulatoriem darbināmi transportlīdzekļi darbojas ar elektrību, kas daudzos gadījumos tiek ražota, sadedzinot fosilos kurināmos.
Citi risinājumi saskaras ar līdzīgiem ierobežojumiem. Piemēram, masveida pārvietošanās un uzlaboti transporta tīkli ir efektīvi risinājumi izmešu samazināšanai, taču ne pietiekami plaši, lai tie vien spētu pārvarēt plaisu attiecībā uz ilgtspējīgu mobilitāti. Tomēr pat tad, ja viena tehnoloģija spētu pietiekami samazināt transporta izmešus visā pasaulē, koncentrēšanās tikai uz to gandrīz noteikti būtu kļūda. Tikai dažu pēdējo gadu laikā dažādi notikumi ir atklājuši daudzu globālo piegādes tīklu trauslumu un snieguši skarbas mācības par to bīstamību. Ar Covid-19 saistīto slēgšanu un karantīnu rezultātā pieejamība samazinājās un cenas pieauga neskaitāmos tirgus segmentos, un globālā ekonomika turpina uzņemties izmaksas, kas saistītas ar paļaušanos uz vienu reģionu, lai ražotu vairāk nekā 85 % globālo pusvadītāju piegāžu. Arī karš Ukrainā ir atklājis pārmērīgu paļaušanos uz Krievijas naftas un gāzes eksportu, izraisot liela mēroga traucējumus energodrošībā un ievērojamu degvielas un enerģijas cenu pieaugumu visā pasaulē. Eiropas pagātnes izvēļu dēļ ir radusies nevajadzīga enerģētiskā nedrošība, un to mēs varam uzlabot, izmantojot daudzpusīgāku pieeju piegādei. Galvenais ir nodrošināt izvēles iespējas.
Kāda būs atjaunojamo degvielu reālā loma?
No visiem pašlaik pieejamajiem videi draudzīgākiem mobilitātes risinājumiem elektriskie transportlīdzekļi ieņem vislielāko vietu publiskajā un likumdošanas diskursā, tomēr tā nav vienīgā daudzsološā tehnoloģija, kas mums ir pieejama. Tāda ir arī atjaunojamās degvielas, proti, degvielas, kas ražotas no atjaunojamiem resursiem un Baltijas reģionā tīrā veidā jau pieejamas kopš 2019. gada. Šiem degvielas veidiem Neste tiek pievērsta liela uzmanība, jo Neste MY atjaunojamā dīzeļdegviela nodrošina līdz pat 90 %* mazāk SEG izmešu degvielas dzīves ciklā, salīdzinot ar fosilo dīzeļdegvielu. Būtiski, ka to var izmantot esošajos dīzeļdzinējos, neparedzot transportlīdzekļa modifikācijas vai infrastruktūras izmaiņas.
Pēdējā laikā esam pieredzējuši arvien lielāku pieprasījumu pēc mūsu atjaunojamās degvielas Baltijas reģionā. Visvairāk tas manāms Igaunijā, kur valsts likumdošanas dēļ esam spējuši ātri apmierināt augošo pieprasījumu, paplašinot Neste MY tīklu. Tā kā Neste MY atjaunojamās dīzeļdegvielas atpazīstamība un tās priekšrocības efektīvā SEG emisiju samazināšanā pieaug, mēs ceram, ka tas varētu veicināt pozitīvu likumdošanas attīstību arī kaimiņvalstīs. Šeit partnerattiecībām ir izšķirīga nozīme gan tad, kad runa ir par izpratnes veidošanu par zema oglekļa satura transporta risinājumiem visā vērtību ķēdē, gan virzot uz priekšu tirgus pieprasījumu.
Atjaunojamās degvielas ir saistošas arī citu iemeslu dēļ – galvenokārt tāpēc, ka tas ir komerciāli dzīvotspējīgs risinājums, kas ir pieejams jau šodien, lai samazinātu transporta radītos izmešus dažādās jomās visā pasaulē. Atjaunojamās degvielas ir ideāli piemērotas transporta segmentos, kur elektrifikācija nav piemērota, tai skaitā aviācijā, kuģniecībā un kravu pārvadājumos. Šie trīs transporta veidi, kas pazīstami arī kā lielas noslodzes transports (HDT), kopā rada vairāk nekā trešdaļu no transporta izmešiem, un šis apjoms turpina pieaugt. Akumulatoru tehnoloģijai raksturīgo ierobežojumu dēļ HDT autoparku darbināšana ar elektrību labākajā gadījumā ir nepraktiska, sliktākajā gadījumā – neiespējama.
Neste ilggadējais partneris – starptautiskais transporta uzņēmums HRX Group, kas koncentrējas uz eksprespārvadājumiem ziemeļvalstīs, Polijā un Baltijas valstīs, iekļāvis Neste MY atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošanu vietējos pārvadājumos jau kopš 2020. gada. HRX Group prezidents un izpilddirektors Peka Mikanens uzsver: “Mūsu ambīcijas ir kļūt oglekļa neitrālai pārvadājumu kompānijai līdz 2035. gadam, un to īstenot plānojam ar virkni risinājumu dažādu enerģijas avotu izmantošanā savā autoparkā, elektrību un atjaunojamo degvielu ieskaitot, kā arī digitālo risinājumu izmantošanu ilgtspējīgāku maršrutu plānošanā un īstenošanā. Kopš atjaunojamās degvielas izmantošanas mūsu klientu pieprasījums pēc tīrākiem pārvadājumiem tikai audzis, un vienlaikus augusi arī mūsu konkurētspēja. To redzam ne tikai Somijā, kur šī skandināvu pieeja ilgtspējīgiem autoparkiem ir ļoti izplatīta, bet arvien vairāk novērojam arī Baltijā. Tādēļ ik gadu palielināt atjaunojamās degvielas izmantošanu redzam kā loģisku soli.”
Secinājums
Transporta nozares liela mēroga dekarbonizācija ir absolūta prasība, lai sasniegtu klimata mērķus, taupītu resursus un aizsargātu dabisko vidi. Tā arī atbalstīs globālās ekonomikas veselību un izaugsmi turpmākajās desmitgadēs. Taču tā ir problēma, kas jārisina ātri un izlēmīgi. Valdībām, pašvaldībām, enerģijas un degvielas ražotājiem, korporatīvajiem patērētājiem un finanšu iestādēm ir jāuzņemas liela loma un jāizstrādā vairāku risinājumu filozofija.
Pieaugot izpratnei un mainīgajai attieksmei, ir iemesls būt optimistiskiem par mobilitātes nākotni. Videi draudzīgas inovācijas un investīcijas arvien vairāk ietekmē transporta tirgu. Vissvarīgākais, ko mēs varam darīt, ir nestāties tām ceļā.