Enerģētikas biznesa transformācija
Āris Žīgurs
AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs
Kas definē valsti? Valstiskuma kritēriji ir atrodami Montevideo konvencijā – pastāvīgie iedzīvotāji, noteikta teritorija, valdība un spēja veidot attiecības ar citām valstīm. Savukārt Latvijas Republikas Satversme saka: “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.” Nevar atrast pilnīgāku, skaidrāku un racionālāku vēlējumu tam, kā ir jāveidojas valsts un tautsaimniecības attīstībai.
Savā ziņā tie ir arī mūsdienīgas enerģētikas kritēriji – rūpēties par sabiedrības kopējo labumu, būt ilgtspējīgiem un, strādājot savā valstī, sadarboties un būt integrētiem ar citām valstīm. Mūsdienu enerģētikā (un ne tikai) spēkā ir labi zināmais likums – izdzīvo tas, kas spēj mainīties jeb pielāgoties. Līdz ar elektrifikācijas nozīmes palielināšanos pasaulē un Latvijā ir noticis domāšanas lūzums. Protams, lielā mērā to nosaka dažādas politikas, tomēr diez vai bez ekonomiskas ieinteresētības tādi naftas giganti kā, piemēram, “Shell”, ir ieraudzījuši savu nākotni arī elektrības sektorā, redzot sevi kā lielāko elektroenerģijas uzņēmumu pasaulē 2035. gadā.
Ne tikai naftas kompānijas lūkojas šajā virzienā – līdzīgi rīkojas arī autobūves gigants “Volkswagen”, nodibinot “Elli Group”, kas nodarbosies ar elektrības un gāzes tirdzniecību, transporta uzlādes biznesu un piedāvās viedos enerģētikas pakalpojumus. Starp citu, tieši elektromobilitāte vācu autobūvei palīdz atgūties pēc izmešu skandāla un vairāku ražotāju ambiciozie plāni ļauj atkal pozicionēt savu valsti kā izcilnieci šajā nozarē.
Globālās tendences rāda, ka tuvākajos trīsdesmit gados enerģijas patēriņš pasaulē pieaugs vismaz par 30 procentiem. Inovatīvās tehnoloģijas mainīs enerģētikas biznesa modeli, piemēram, priekšroka tiks dota tādai enerģijas ražošanai, kas neradīs izmešus, un to iecerēts sasniegt jau 2050. gadā. Vislielākās izmaiņas noteiks šābrīža izaicinājums – enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība.
Kas notiks pie mums? “Latvenergo” nākotnes redzējums saistīts ar Baltijas reģiona un tehnoloģiju attīstību. Mūsu prognoze liecina, ka Baltijas valstīs saglabāsies stabils enerģijas patēriņš. Tuvākajās desmitgadēs jāpieaug elektroauto izmantošanai, būs nepieciešams izveidot izvērstu elektroauto uzlādes tīklu, tātad liels elektroenerģijas pieprasījums būs tieši transporta vajadzībām. Attīstīsies enerģijas uzkrājēji, dodot iespēju veidot savus lokālos jeb mikrotīklus, attīstīsies arī siltumsūkņi mājokļu apkurei, mūsu dzīvē straujāk ienāks mākslīgais intelekts.
Visticamāk, pārmaiņas nozarē ļaus rasties arī pilnīgi jaunām biznesa formām, piemēram, elektromobilitātes pakalpojumam apaugot ar dažādiem papildu servisa veidiem. Arī pie mums radikālas izmaiņas piedzīvos tīkla infrastruktūra, jo teritorijas ārpus centriem, Latvijas lauki, būs arvien mazāk apdzīvoti. Katrs pats varēs izmantot savu mikroģenerāciju, īpaši, ja tiks atrisināts jautājums par elektroenerģijas krātuvēm. Saulainā vai vējainā laikā būs iespēja elektrību uzkrāt, lai pārējā laikā to lietotu. Līdz ar to var paredzēt jaunu tīklu biznesa virzienu veidošanos. Tajā pašā laikā tiek izbūvētas jaunas pārvades līnijas un starpsavienojumi, kas ļaus Latvijai vēl vairāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un realizēt desinhronizācijas projektu.
Mēs redzam, ka jau šobrīd ir mainījusies klientu pieeja elektroenerģijas patēriņam. Arvien vairāk ir tā saucamo aktīvo lietotāju – “prosumers”, kuriem vārds “enerģētika” nozīmē iesaistīšanos, zināšanu izmantošanu un jaunu paradumu apguvi, tātad klients no pasīva lietotāja kļūst par aktīvu dalībnieku. Tas nozīmē, ka ir gaidāms progress – gan nozares piedāvājumos, gan pakalpojumu lietošanā.