Kā īstenot AML procedūras un nepazaudēt biznesu?

Kādā AML atbilstības jautājumiem veltītā seminārā uzņēmējs pēc visa dzirdētā izteica viedokli, ka drošāk ir ar  biznesu nenodarboties vispār. Tā, protams, bija ironija, tomēr nav noliedzams, ka pienācīga atbilstības procedūru ieviešana saistās ar papildu ieguldījumiem. Arī secinājums, ka atbilstības nodrošināšana nozīmē visa aizliegšanu, ir aplams. Faktiski jebkurš bizness saistās ar riskiem, tāpēc darījumu partneru identificēšanā un sadarbības realizācijā ir būtiski izvēlēties uz risku izvērtējumu balstītu pieeju.

Latvija kā vienu no galvenajiem īstermiņa uzdevumiem ir izvirzījusi Eiropas Padomes Moneyval komitejas rekomendāciju ieviešanu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jomā. Par AML jautājumiem tiek daudz diskutēts, notiek semināri un lekcijas. Šādās reizēs uzņēmēji (kuri nepārstāv finanšu iestādes vai citus AML likumu tiešos subjektus) nereti interesējas par to, kas konkrēti jādara, lai nodrošinātu atbilstību, kā tas ietekmēs biznesu un kāda ir atbildība par pārkāpumiem. Vai atbilstības aktualizēšana ir īstermiņa tendence, vai arī prasības, ar kurām jārēķinās ilgtermiņā?

Uzņēmēji var būt droši, ka mūsdienās naudas atmazgāšanas novēršanas pocedūras uzņēmumā darījumu partneri neuztvers kā pārmērīgu birokrātiju. Gluži otrādi – atbilstības procedūru un sistēmu esamība liecina par kvalitātes standartu uzņēmuma klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

Īpaši aktuāla atbilstība AML prasībām un sankciju režīma ievērošanai ir, piemēram, uzņēmumiem, kas eksportē preces uz dažādām valstīm, sniedz pakalpojumus nerezidentiem, iznomā ārvalstniekiem īpašumu vai iekārtas. Procedūras, protams, piemērojamas arī attiecībā uz Latvijas klientiem un partneriem.

Atbilstības neievērošanas ietekme un sekas var būt visdažādākās. Tā var būt ne tikai juridiskā atbildība un sodi, bet arī, piemēram, nozīmīga partnera atteikšanās sadarboties, aizdevuma līguma pirmstermiņa uzteikums no finansētāja puses vai kredīta noteikumu pasliktināšanās un tamlīdzīgi – līdz pat pozīciju zaudēšanai tirgū un uzņēmuma darbības izbeigšanai.

Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības par likumu pārkāpšanu. Sabiedrības valde kopumā atbild par sabiedrības tiesiskas darbības nodrošināšanu, līdz ar to sabiedrības pārvaldes institūciju tiešā atbildība ir atbilstības nodrošināšanas sistēmas un procedūru ieviešana. Tas nepieciešams, lai uzņēmumā nodrošinātu vienotu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas procesiem un sankciju noteikumiem, kas paredz nosacījumus darījumu attiecību identifikācijai izpētei un uzraudzībai, kā arī atbilstošai risku novērtēšanai.

Finanšu tirgus dalībnieku gadījumā procedūras nereti ir izklāstītas uz vairākiem desmitiem lapu un to izpildē ir iesaistīti daudzi specializēti darbinieki. Tāda ir regulētā finanšu sektora specifika. Uzņēmējiem citās nozarēs šādu plašu resursu parasti nav, līdz ar to galvenais izaicinājums ir rast saprātīgu risinājumu, ieviešot tādu procedūru kopumu, kas nodrošina atbilstību, ņemot vērā konkrētās uzņēmējdarbības jomas specifiku un risku līmeni.

Mazākos uzņēmumos atkarībā no riska profila atbilstības nodrošināšanai varētu pietikt ar ieviestu skaidru procedūru, iesaistīto darbinieku apmācību un uzraudzību. Arvien izteiktāka ir tendence vidējos un lielos uzņēmumos izveidot atbilstības speciālista pozīciju, kurš nodrošinātu un pārraudzītu sabiedrības darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un atbilstības sistēmām. Atbilstības speciālists parasti ir pakļauts sabiedrības valdei, tomēr viņam būtu jānodrošina ziņošanas iespēja arī nepastarpināti padomei, ja uzņēmumā tāda ir.

Atbilstības procedūrām jābūt saistošām visiem uzņēmuma darbiniekiem, kuriem savu uzdevumu un pienākumu izpildei ir jāveic no procedūrām izrietošās darbības. Darbiniekiem saistošajos noteikumos jāiestrādā norāde, ka procedūru nosacījumu neievērošana ir uzskatāma par būtisku darba līguma pārkāpumu. Lai to varētu īstenot praksē, jāveic regulāras darbinieku apmācības par izmaiņām attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī jābūt savstarpējai pieredzes apmaiņai un tipisku piemēru analīzei, lai konstatētu aizdomīgus un neparastus darījumus.

Kā pārbaudīt partnerus? Darījuma partnera pārbaude ietver paša partnera un tā pārstāvja identifikāciju, aizpildot atbilstoši darbības specifikai izstrādātu anketu; darījuma partnera patieso labuma guvēju noskaidrošanu; pārliecināšanos par to, vai darījuma partneris, kā arī neviens no darījuma partnera pārvaldes institūciju locekļiem neatrodas sankciju/teroristu sarakstos. Juridisku personu var identificēt, pieprasot uzrādīt pamatdokumentus par juridiskās personas dibināšanu un darbību (spēkā esoši statūti, pilnvaras); ziņas par darījuma partnera juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu. Identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu, var, iegūstot dokumentu vai dokumenta kopiju, kas apliecina šīs tiesības.

Noderīgi resursi un datu bāzes AML un identifikācijas atbilstības procedūru realizācijā (arī ārvalstu sadarbības partneru identificēšanā):

• uzticami Latvijas avoti: www.ur.gov.lv; www.vid.gov.lv; www.lursoft.lv, www.firmas.lv u.tml.;

• darījuma partnera reģistrācijas pārbaude PVN maksātāja reģistrā: https://www6.vid.gov.lv/PVN;

• darījuma partnera pārbaude kā ES dalībvalsts ar PVN apliekamai personai http://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/vieshome.do;   

• pārbaude, vai darījuma partnerim ir/nav apturēta saimnieciskā darbība https://www6.vid.gov.lv/SDV;

• pārliecināšanās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā https://www.latvija.lv/epakalpojumi/ep22/apraksts vai citā pielīdzināmā ārvalstu reģistrā, piemēram, ar Eiropas Padomes tīmekļa vietnes starpniecību https://www.consilium.europa.eu/prado/LV/check-document-numbers.html;

• personu apliecinošu dokumentu derīguma pārbaude ceļošanas dokumentu publiskajā reģistrā tiešsaistē https://www.consilium.europa.eu/prado/lv/search-by-document-country.html;

• Izmeklēšanas līdzekļu kopums Investigative Dashboard https://investigativedashboard.org/databases/. Portāls sniedz piekļuvi daudziem valstu reģistriem un datubāzēm visā pasaulē, kur ir ietverta informācija par uzņēmumiem, kapitāldaļu turētājiem utt.;

• Lielbritānijas uzturēts portāls, kas ietver daudzu oficiālo uzņēmumu reģistru pa valstīm apkopojumu: par uzņēmumiem, kapitāldaļu turētājiem, utt. https://www.gov.uk/government/publications/overseas-registries#reg;

• Lielbritānijas uzturēta vietne, kas piedāvā saites uz oficiālajiem uzņēmumu reģistriem visā pasaulē, tostarp ES dalībvalstīs http://www.rba.co.uk/sources/registers.html;

• Šveices kantona St Gallen uzturēta vietne, kurā ietvertas saites uz uzņēmumu reģistrācijas vietnēm daudzās pasaules valstīs https://www.commercial-register.sg.ch/home/worldwide.html.

Noderīgi resursi sankciju atbilstības pārbaudei:

• meklēšana apvienotajos sankciju sarakstos Finanšu izlūklošanas dienesta mājaslapā http://sankcijas.kd.gov.lv/;

• ANO Drošības padomes pieņemto sankciju sarakstu konsolidētā versija: https://www.un.org/securitycouncil/content/un-sc-consolidated-list;

• ES pieņemto sankciju sarakstu konsolidētās versijas: https://www.mfa.gov.lv/images/20181001-FULL_1.pdf;

• interaktīvā sankciju karte ir centralizēta sankciju uzskaites sistēma, kas ataino ES un ANO sankciju režīmus: https://www.sanctionsmap.eu/#/main;

• ASV OFAC (Office for Foreign Assets Control) pieņemto sankciju saraksti: https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/ 

Pārbaudot darījumu partnera iesniegto dokumentu autentiskumu, jāņem vērā šādas pazīmes, kas var liecināt par dokumenta viltojumu:

• rēķini, vēstules bez būtiskiem uzņēmuma rekvizītiem;

• redzamas atšķirības dokumenta izklāstā, izmērā, asumā, krāsā utt.;

• dzēsti vai svītroti cipari, summu korekcijas bez pilnvaroto personu parakstiem;

• trūkstoši vai lieki burti, teksta rindu nesakritība;

• neparasti asas zīmogu malas vai neparasta  krāsa,  kas var liecināt  par printera izmantošanu;

• pilnībā identiski personu paraksti (formātā un izmērā) dažādos dokumentos, kas vedina domāt, ka tie, iespējams, ir viltoti, izmantojot datordruku;

• citas pazīmes, kas var liecināt par dokumentu viltojumu, kuras atbildīgais darbinieks attiecīgi pamato.

Par augsta riska darījuma partnera rezidences valsti uzskatāma valsts vai teritorija:

• kas iekļauta Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā (pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=294935);

• pret kuru Latvija, Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība, noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus, kā arī, ja  tā atrodas OFAC sarakstos;

• kas iekļauta FATF nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru šī organizācija ir publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām.