Kur tagad dodas krievu nauda?

2018. gada 13. februārī (pēc Latvijas laika) ASV Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (US FinCen) paziņojums nograndēja kā pērkons no skaidrām debesīm, kļūstot par kapsētas zvanu ABLV un starta šāvienu citām bankām. Nav tā, ka būtu noticis kaut kas neiespējams, bet neviens nevarēja paredzēt, ka var īstenoties tik ļoti stingrs scenārijs bez citām alternatīvām.

Daļa klientu, kas rūpīgi sekoja līdzi ziņām un ātri reaģēja, steidza pārvest līdzekļus uz saviem kontiem citur, un daudzi atviegloti nopūtās, kad redzēja, ka viņu satraukums ir attaisnojies, jo viņi, malači, paspēja laikā. Bet pēkšņi izrādījās, ka viņi nopūtās pārāk ātri, jo skandināvu bankas, daudz nešauboties, atgrieza atpakaļ daļu maksājumu, pamatojoties tikai uz to, ka tām nepatika sūtītājbanka. Fakts, ka agrāk šādi naudas pārvedumi daudzkārt notika standarta saimnieciskās darbības ietvaros, turklāt pārvedums tika veikts no sava konta, tika ignorēts. Skandināviem bija atvērušās acis.

Reāls gadījums. Fiziska persona pārskaitīja vairākus tūkstošus eiro no sava konta skandināvu bankā uz savu kontu ABLV par plānoto darījumu, bet, tiklīdz nogranda pērkons, pārskaitīja visu summu atpakaļ. Skandināvu banka neieskaitīja šos līdzekļus (ABLV vēl strādāja), bet atsūtīja pieprasījumu par to izcelsmi. Atbildējām, ka tie taču ir tie paši līdzekļi, kas tika sūtīti nedēļu iepriekš no šīs bankas konta, un banka atsūtīja atbildi, ka to nevar uzskatīt par līdzekļu izcelsmi: “uzrādiet Jūsu dokumentus”! Ūsas, ķepas, aste vairs neapmierināja. Nācās parādīt protokolu par dividenžu izmaksu, kas, starp citu, bankā pastāvēja jau iepriekš. Kārtība uzvarēja veselo saprātu.

Visdrosmīgākie baņķieri centās savākt to, kas, kā šķita, pats veļas ārā no rokām, citi nolēma atturēties un sagaidīt oficiālu Latvijas finanšu varas iestāžu nostāju. Bet šī nostāja mainījās ik dienu, un ne jau par labu nerezidentiem un bankām, kas apkalpoja viņu kontus. Bankas skaļi paziņoja, kā tās ir gatavas apgriezt nerezidentu biznesu, sacenšoties, kuram cipars būs mazāks. Kaut kādā brīdī pilnā nopietnībā izskanēja ideja, ka Latvijas bankās nerezidentiem vispār nav jābūt. Pēc tam visi nedaudz nomierinājās – veselais saprāts uzvarēja.

Pirmajā mirklī šķita, ka ABLV klientu vērtspapīri neatrodas riska zonā, jo tika uzskaitīti ārpus bankas bilances un tos nevarēja apgrūtināt. Bet tas bija līdz brīdim, kad likvidatori paziņoja, ka jebkurš vērtspapīru pārvedums var tikt izpildīts tikai pēc to līdzekļu izcelsmes pārbaudes, par kuriem vērtspapīri iegādāti. Tiem klientiem, kuri pirmajās dienās un nedēļās pēc ABLV notikumu sākšanās neturpināja mierīgi glabāt vērtspapīrus ABLV, bet pārveda tos, tiklīdz radās iespēja, izrādījās taisnība.

Bezkompromisu cīņas rezultātā par klientu tīrību Latvijas banku sistēma līdz 2018. gada beigām notievēja par 20 % (bez ABLV). Tas redzams FKTK publicētajā atskaitē un grafiskajā attēlojumā: BILDE TE

Patiesībā process sākās jau krietni agrāk, pēc pirmajām pretenzijām pret Latvijas bankām 2013.–2014. gadā. Bankas, kas aktīvi strādāja ar nerezidentiem, pieņēma stingrākus noteikumus attiecībā uz klientu iesniedzamajiem dokumentiem par beneficiāriem, darījumiem un naudas izcelsmi. Ar daudzu valstu rezidentiem tās vispār pārstāja strādāt.

Rezultātā jau kopš 2015. gada sākuma būtiski samazinājās nerezidentu ieguldījumi Latvijas bankās un vienlaikus pieauga rezidentu ieguldījumu apjoms. Nerezidentu daļa mērķtiecīgi samazinājās. Kopš 2015. gada beigām būtiski saruka arī nerezidentu maksājumu skaits. Visu šo procesu dēļ līdz 2018. gada beigām Latvijas un ES rezidentu ieguldījumu daļa sasniedza rekordu – 91 procentu.

Bet kur palika tie aktīvi, kas agrāk glabājās Latvijas bankās? Tie taču nevarēja izkūpēt gaisā!

Pēc rezidences struktūras lielākā daļa beneficiāru bija no Krievijas, un viņi varēja izmantot Krievijā spēkā esošo likumu par kapitāla amnestiju. Apmēram 15 % Latvijas banku klientu izmantoja šo iespēju un pārveda aktīvus uz Krieviju vai Krievijas kompāniju meitasuzņēmumiem ārvalstīs.

Apmēram trešā daļa klientu nekur tālu neaizbēga. Viņi pārveda aktīvus uz citām Latvijas vai Lietuvas bankām, un, tā kā bankas nevēlējās glabāt aktīvus līdz pieprasījumam, tie pārsvarā transformējās par vērtspapīriem un ilgtermiņa depozītiem.

Lielai klientu grupai – aptuveni 40 % – izvedās pārvest savus aktīvus uz Veco Eiropu (Šveici, Luksemburgu utt.). Neatkarīgas brokeru sabiedrības no Baltijas valstīm, Maltas un Kipras ieguva tikai 5 % aktīvu, lai gan tieši šī kontraģentu grupa bija maksimāli lojāla pret jauniem klientiem.  

Mazāk nekā 4 % aktīvu savas jaunās mājas atrada ASV bankās un brokeru sabiedrībās. Kāds teiks, ka tā ir pavisam maza daļa no kopējā apjoma, bet citiem būs pārsteigums, ka Latvijas banku klienti vispār spēja nepastarpināti atvērt kontus ASV, ņemot vērā konkrēto situāciju.

Vēl dažām nelielām klientu grupām izdevās pārvest aktīvus uz dažādām valstīm, neveidojot lielu diasporu vienā vietā.

Kādus secinājumus var izdarīt par šo ģeogrāfisko situāciju? Acīmredzot izskanējušie pieņēmumi, ka gandrīz 80 % ABLV klientu ir toksiski pēc operāciju veida vai līdzekļu izcelsmes un ka tie nav spējīgi iziet AML pārbaudi, ja tāda tiktu veikta atbilstoši Eiropas normām, bija kļūdaini. Daudziem jau bija atvērti konti citās valstīs, citi klienti varēja tos operatīvi atvērt.

Daļa Krievijas klientu zaudēja ticību tam, ka aktīvu glabāšana Eiropā ir droša, un ir gatava paciest dažādas neērtības Krievijā, lai izvairītos no neparedzamajām attiecībām ar Eiropas bankām, kas pēc vainas prezumpcijas var negaidīti palūgt klientu atritināt atpakaļ darījumu vēsturi par nenoteiktu laika periodu.

Latvijas banku sistēma var aizmirst par masveida finanšu pakalpojumu eksportu. Vairākumam banku darbs ar ASV dolāriem ir paralizēts. Skandināvu bankas padzen pēdējos nerezidentu beneficiārus.

Rīgas lidosta ir ceļā uz jaunu pasažieru plūsmas rekordu.