Nākotnes pārtikas meklējumos – nozare, kuru nedrīkst ignorēt
Iezīmēt pārtikas nākotnes tendences Baltijas jūras reģionā – ar tik ambiciozu mērķi otrdien, 18. februārī, sāksies pirmais pārtikas nozares inovāciju hakatons Latvijā “Future of Food”. Pasākuma rīkotāji cer, ka hakatons būs kā grūdiens ceļā uz inovācijām pārtikas nozarē.
Dzinulis nozarei
“Future of Food” dalībnieki meklēs jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.
Ņemot vērā pārtikas nozīmīgo ietekmi uz klimata pārmaiņām, šai tēmai jākļūst interesantākai un aktuālākai jaunuzņēmumu vidē. “Mēs nedrīkstam ignorēt šo nozari,” saka “EIT Food Hub Latvia” pārstāve, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un viena no hakatona rīkotājām Liene Briede.
Tieši jaunuzņēmumi var noteikt toni pārtikas nozarē, un agri vai vēlu to nāksies pārņemt arī vidējiem un lieliem nozares spēlētājiem. “Mēs ceram, ka arī caur šādām aktivitātēm cilvēki kļūs izglītotāki. Domāju, ka alternatīvā pārtika varētu būt viens no virzieniem, kurā Latvijai ir, kur augt,” pieļauj hakatona rīkotāja. “Mūsu valstī piedāvājums nav pārāk liels, taču ir diezgan daudz iespēju.”
Dizaina fabrikas projektu vadītāja turpina: “Tas ir pirmais solis ļoti garā ceļojumā. Skaidrs, ka viens hakatons neatrisinās visas problēmas, bet vismaz iekustinās. Mēs arī noteikti arī priecāsimies, ja citi tirgus spēlētāji pārņems stafetes kociņu un organizēs līdzīgus pasākumus, veicinās dialogu, aktivitāti un iesaisti. Mums ir cerība, ka tas iedos foršu grūdienu.”
Ziemeļvalstu Ministru padomes (ZMP) biroja Latvijā padomniece, viena no hakatona rīkotājām Maija Kāle atzīst, ka hakatona mērķis ir visai ambiciozs – iezīmēt pārtikas nākotnes tendences šajā reģionā un dalīties ar tām. “Cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka pārtikai ir milzīga ietekme uz klimatu un arī bioloģisko daudzveidību.”
“Doma par hakatonu bija organiska. Mēs secinājām, ka šāda pasākuma – tieši hakatona – Latvijā par šo tēmu nav bijis, un tas paver mums iespējas būt pirmajiem, kas vienmēr ir ļoti aizraujoši,” saka Liene Briede.
Hakatons būs vieta pārtikas nozares inovāciju ideācijai – ideju ģenerēšanai. Kā skaidro “EIT Food Hub Latvia” pārstāve, tieši šāda posma Latvijā pārtikas nozarē pietrūcis. Viņa gan atgādina, ka Latvijā notiek vairākas ar ēšanu saistītas aktivitātes, piemēram, “Vegānfestivāls” un “Riga Street Food”, taču uz pārtikas nozari nevar skatīties tikai kā uz to, ko mēs ēdam. Loģistika, iepakošana, ražošana – šī nozare ir ļoti plaša.
Kā atzīst Maija Kāle dalībnieku interese par hakatonu ir liela. Netipiski, ka daudz dalībnieku pieteikušies no ziemeļvalstīm. “Tas nemaz nav tik viegli – dabūt viņus pāri jūrai, lai kopā strādātu un inovētu,” piebilst Kāle.
Vide, kas veidojas
Hakatonā komandas veidos risinājumus kādā no četriem piedāvātajiem virzieniem: pārtikas atkritumi, plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika un digitalizācija. Visvairāk interesentu pieteicās jaunās pārtikas un pārtikas atkritumu virzieniem.
Liene Briede gan vērš uzmanību, ka pieteikšanās stadijā vēl pāragri spriest par rezultātiem, jo izvēlētie darbības virzieni ir ļoti tuvu. “Hakatona viens no uzdevumiem ir “hack” jeb uzlauzt un izārdīt ideju. Tajās 24 stundās ir iespējams pilnīgi citās kombinācija to salikt atpakaļ. Mums ir cerība, ka tie, kas ienāks ar ideju A, iespējams, izies ar ideju B, C, D un varbūt E un F pavisam citā kvalitātē. Tas mums kā organizatoriem būtu izcils rezultāts,” skaidro “EIT Food Hub Latvia” pārstāve.
Hakatonam iesniegtas idejas par dažādiem lietotņu risinājumiem, piemēram, kas palīdz savest kopā ražotāju ar gala patērētāju un samazināt pārtikas atkritumus.
Vaicāta, vai investoriem ir interese ieguldīt pārtikas nozares jaunuzņēmumos, Liene Briede atbild, ka Latvijas investīciju vide šobrīd ir ļoti interesanta, jo tā tikai tagad veidojas. “Ja tava ideja ir pieprasīta vai tu vismaz esi to novalidējis kā vērtīgu, tev nav jāaprobežojas ar valsti, meklējot savu investoru.” Kā liecina novērojumi, investori arvien vairāk specializējas kādā konkrētā nozarē. “Es domāju, ka tagad pārtikas sektors dabūs pirmos lielos šāvienus – labā nozīmē. Arvien vairāk un vairāk tā tēma attīstās,” saka Liene Briede.
Savukārt Maija Kāle atzīmē, ka rodas arvien vairāk riska kapitālu fondu tieši pārtikas nozarei. Tādi ir gan Somijā, gan Zviedrijā. Piemēram, Zviedrijā no 2010. līdz 2014. gadam tika izveidoti 732 jaunuzņēmumi pārtikas nozarē. 2017. gadā 41 % no tiem turpināja strādāt, kas ir ļoti augsts rādītājs jaunuzņēmumu vidē.
Uzņēmumi arvien vairāk sāk domāt par to, ka jaunuzņēmumu iegāde var uzlabot to portfeli. Liene Briede uzskata: “Man liekas, Latvijā ir vēl daudz ko mācīties, jo tas tiešām nav vienkārši. Tas nav aiziet uz tirgu un nopirkt jebko. Īpaši, ja pircējs ir valsts kapitālsabiedrība, ir ļoti daudz izaicinājumu.”
“Man ir pārliecība, ka jaunuzņēmums – tas ir dzīvesstils. Tas nav nekas tāds, kas ir piemērots visiem. Tā ir ļoti dinamiska vide, ļoti nestabila vide, īpaši pašā sākumā. Tā ir spēja uzņemties ļoti lielu risku. Tas vairāk ir stāsts par to, kas pašam jaunuzņēmumam ir interesanti, izaicinoši, jābūt “draivam” [no angļ. val. “drive” – dzinulis] arī brīžos, kad viss ir slikti,” rezumē Liene Briede.
Jau vēstīts, ka hakatonu “Future of Food” organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, “EIT Food Hub Latvia”, RTU Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā.