Singapūras atļaušanās
Kristīne Doroško
korporatīvās sociālās atbildības eksperte
Kā trešo blīvāk apdzīvoto vietu pasaulē padarīt par pievilcīgu un ilgtspējīgu pilsētu ar augstu dzīves kvalitāti? Singapūra veic izcilu darbu, risinot visdažādākos pilsētvides un politikas jautājumus, apgūstot jaunas platības zem zemes, ražojot atjaunojamo enerģiju un nodrošinot gaisa kvalitāti miljonu megapolē.
Pirmā lieta, kas nav tipiska Dienvidaustrumāzijas valstīm un ir pamanāma uzreiz – šajā valstī nav sastrēgumu, arī gaisa kvalitāte šķiet ļoti pieņemama. Ceļojot pa Āziju, to vienmēr pārbaudu ar mobilo aplikāciju IQAir AirVisual, kas rāda gaisa kvalitātes informāciju reālajā laikā. Singapūrā tikai retu reizi gaisa piesārņojums bijis virs normas. Kā tas panākts? Atbilde ir vienkārša – padarot privāto automašīnu iegādi un uzturēšanu par luksusa pasākumu.
Jauns Volkswagen Golf 1.4 Singapūrā maksā nedaudz mazāk par 100 tūkstošiem eiro, savukārt Dānijā un Norvēģijā šāds modelis izmaksātu ap 40 tūkstošiem eiro. Kādi ir tie sadārdzinājumi un nodokļi, kas Singapūrā padara Volkswagen par tik dārgu auto? Visaugstākā nodeva ir automašīnas tiesību sertifikāts, kas sniedz likumīgas tiesības reģistrēt, vadīt un lietot transportlīdzekli Singapūrā desmit gadus. Atkarībā no automašīnas jaudas šādas tiesības izmaksā aptuveni 17–22 tūkstošus eiro. Līdzīga summa jāmaksā arī par papildu reģistrāciju, kuru novērtē Singapūras muita. Tajā ietilpst pirkuma cena, kravas pārvadājumi, apdrošināšana un visas citas izmaksas, kas saistītas ar auto pārdošanu un piegādi. Beigu beigās golfiņš izmaksā tikpat, cik citur luksusa klases mersedess. Tāpēc labāk izvēlēties sabiedrisko transportu! Līdz 2030. gadam sabiedriskā transporta tīklu plānots paplašināt līdz 75 %, dubultot sliežu ceļus līdz 360 km, palielināt vilcienu skaitu un autobusiem piešķirt priekšroku uz ceļiem.
Jau vairākus gadu desmitus Singapūra atgūst zemi no jūras. Pasaulē šāda prakse tiek izmantota vairāku iemeslu dēļ: topogrāfija, klimats, zemes trūkums. Singapūras gadījumā tas ir apdzīvojamās platības trūkums. Slavenā viesnīca Marina Bay Sands un tai piegulošā teritorija atrodas uz zemes, kas atgūta no jūras. Tomēr, ņemot vērā klimata pārmaiņas un jūras līmeņa paaugstināšanos, ko izraisa ledāju kušana, šī metode vairs netiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Singapūra ir sākusi pētīt iespējas izmantot pazemi, lai vēl vairāk optimizētu zemes izmantošanu un nodrošinātu telpu nākotnes vajadzībām, tādējādi uzlabojot dzīves vides kvalitāti, atbrīvojot virszemi tik svarīgiem objektiem, kā mājokļiem, birojiem un parkiem. Pazemes telpas tiek plānots izmantot komunālajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai, uzglabāšanai un loģistikai.
Tā kā šajā valstī zeme ir ļoti dārgs resurss, arī atjaunojamie energoresursi netiek attīstīti uz sauszemes. Vēja turbīnas jūrā jau ir diezgan ierasta lieta, taču ne saules baterijas! Šāda tipa saules paneļiem jābūt izturīgākiem, lai spētu efektīvi darboties atklātā jūrā. Vēl viena problēma bija teritorijas izvēle, jo Singapūras tuvumā ir aktīvi kuģu ceļi, tomēr tika atrastas atbilstošas ūdens platības. Saules bateriju sistēma aptuveni piecu futbola laukumu platībā tiks uzstādīta gar Johoras šaurumu. Vienu no pasaulē lielākajiem jūrā peldošiem saules paneļu parkiem līdz šā gada beigām ierīkos vietējie atjaunojamo energoresursu attīstītāji.
Singapūrai jāatrod inovatīvi risinājumi arī lauksaimniecības attīstīšanai un pilsētnieku nodrošināšanai ar pārtiku. Kompānija Sustenir ir pirmā viedā saimniecība Singapūrā, kas ražo augstas kvalitātes sezonālos produktus: lapu kāpostus, zemenes, rukolu, baziliku. Patlaban Sustenir apsaimnieko vertikālo siltumnīcu 10 000 kvadrātmetru platībā un nupat uzsākusi darbību 15 000 kvadrātmetru lielā platībā Honkongā. Izmantojot kontrolētās vides metodi, ir iespējams izaudzēt 100 % tīrus un svaigus produktus – bez pesticīdiem, gaisa piesārņojuma un smagajiem metāliem. Salīdzinot ar tradicionālo lauksaimniecību, šis uzņēmums izmanto par 95 % mazāk ūdens, par 80 % mazāk mēslojuma un mazākā platībā saražo 127 reizes vairāk produkcijas. Šādā saimniecībā līdz minimumam tiek samazināti oglekļa izmeši, jo produkti nav jāpiegādā no attālām vietām. Kompānijai Sustenir pieder patentēta tehnoloģija, kas palielina produktivitāti. Tā ir arī pirmā vertikālā ferma, kas ieguvusi ISO 22000 sertifikātu. Stingrā pārtikas pārvaldības sistēma un audzēšanas metode garantē 100 % tīru produkciju un tās izsekojamību.
Šajā multikulturālajā pilsētvalstī pēc sezonāliem produktiem, piemēram, kāpostiem un zemenēm, ir liels pieprasījums. Pateicoties internetam un sociālajiem medijiem, izplatās veselīga uztura idejas, līdz ar to straujāk pieaug arī tāda produkta kā lapu kāpostu popularitāte. Aizvien vairāk cilvēku atbalsta ilgtspējību un atbildīgu iepirkšanos, lūkojoties pēc īpašiem zīmoliem, kuri ciena vidi. 2013. gadā Bens Svans un viņa partneris, kuriem nebija pieredzes lauksaimniecībā, reģistrēja uzņēmumu un sāka audzēt it kā neiespējamas kultūras neiespējamās vietās, pilnveidojot ne tikai tehnoloģiju, bet arī produktu garšu un kvalitāti. Projekts tika īstenots ar Temasek un Grok Ventures atbalstu. Taču šī finansiālā atbalsta shēma tikko beidzās, un uzņēmums jau plāno paplašināties citās valstīs.
Kad apguvu biznesa ilgtspējas vadības kursu Kembridžas Universitātē, profesors Veins Vissers nepaguris uzsvēra – izstrādājot kursa darbu, ilgtspējas risinājumiem ir jābūt futūristiskiem un hiperinovatīviem. Tobrīd likās, ka Tesla kravas mašīnu izmantošana piegādes ķēdēs jau ir kaut kas ļoti inovatīvs un otrreizēja ūdens izmantošana viesnīcās varētu būt nākotnes know how. Aizbraucot uz Singapūru, sapratu, ka šādas idejas jau ir novecojušas. Dienvidaustrumāzijas Šveice ir vienu soli tālāk savās idejās un pilsētvides inovācijās.
Kādi būs šīs pilsētas projekti pēc pieciem, desmit gadiem?