Lursoft: atkritumu apsaimniekošanas nozare pērn nopelnīja 10,6 miljonus eiro
Forbes
Baltic edition
Kas notiks ar atkritumu savākšanu Rīgā jau pēc nedēļas, vismaz pagaidām nav skaidrības. Tikmēr Lursoft izpētījis tirgus, kas ir un cik pelna atkritumu tirgus spēlētāji Latvijā.
Pērn visa atkritumu nozare (uzņēmumi, kuri atkritumu apsaimniekošanu norādījuši kā savu darbības veidu) kopumā apgrozīja 130,53 miljonus eiro un guva 10,58 miljonu eiro peļņu, nodokļos kopumā samaksājot 22,41 miljonus. Visa nozare nodrošināja darba vietas 2,9 tūkstošiem strādājošo, liecina Lursoft apkopotā informācija.
Ievērojami lielāks apgrozījums un peļņa nekā pārējiem nozares uzņēmumiem ir SIA Clean R, kas aizvadītajā gadā apgrozīja 33,37 miljonus eiro un pēc apgrozījuma šī uzņēmuma tirgus daļa ir 25%. SIA Clean R” patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs, kurš ir patiesais labuma guvējs kopumā 24 uzņēmumos. Lursoft Multi atskaite par pēdējiem pieciem finanšu gadiem liecina, ka SIA Clean R apgrozījums strauju pieaugumu piedzīvojis 2016.gadā, kad tas gada laikā palielinājies par 56,14%. Iesniegtajā gadā pārskatā norādīts, ka sākot ar 2016.gadu SIA Clean R pārņēmusi daļu SIA Pilsētvides serviss pakalpojumu, tostarp arī aktīvus un saistības pret darbiniekiem, klientiem un partneriem. Apvienošanas procesā līdz ar 2015.gada izskaņu SIA Clean R pievienoti arī SIA ZMK Investīcijas un SIA Bioinvest. Balstoties uz 2018.gada pārskatā publicēto informāciju, SIA Clean R atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi pērn tika nodrošināti Rīgā, Jūrmalā, Stopiņu, Inčukalna, Ikšķiles, Nīcas, Ķekavas, Carnikavas novados, arī Ogrē, Ķegumā un tā apkārtnē, Ozolnieku, Sējas, Vārkavas, Dagdas novados, kā arī Zilupē. Atkritumu savākšana gan nav vienīgais šī uzņēmuma ieņēmumu gūšanas veids – tas piedāvā arī telpu un teritoriju uzkopšanas pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar vides labiekārtošanas preču tirdzniecību. Guntars Kokorevičs ieņēma 35.vietu Forbes publicētajā Valsts iepirkumu karaļu sarakstā - viņa uzņēmumi pērn ieguva valsts un pašvaldības pasūtījumus 16,97 miljonu apmērā. SIA Clean R tuvākais konkurents SIA Eco Baltia Vide, kurš šobrīd gan no konkurenta kļuvis par partneri AS Tīrīga, Forbes Valsts iepirkumu karaļu sarakstā ieņēma 41.vietu, pērn iegūstot valsts un pašvaldību iepirkumus par 14 miljoniem eiro.
Apgrozījuma ziņā trešais lielākais uzņēmums starp atkritumu savācējiem ir Ķekavas novadā reģistrētais SIA Lautus, kura daļas pieder pirms diviem gadiem reģistrētajam SIA AM Investīcijas un kura patiesie labuma guvēji ir Sandra Eglīte, Agris Markss un Armands Strods. Ar katru gadu SIA Lautus apgrozījums pieaug – ja 2014.gadā atkritumu savākšanas uzņēmums apgrozīja 2,68 miljonus eiro, tad pērn tā apgrozījums jau veidoja 8,42 miljonus eiro. Kā ziņots iesniegtajā pārskatā, no kopējā apgrozījuma 22% veido darījumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē, vēl 17% – darījumi industriālo un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanas nozarē, 13% – darījumi veselības atkritumu apsaimniekošanas nozarē,8% – šķiroto materiālu pirmapstrāde un 9% – vakuuma atkritumu savākšana un sanācija.
Vairāk nekā 8 miljonus eiro pagājušajā gadā apgrozījis arī Eco Baltia grupā ietilpstošais AS LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS, kas, saskaņā ar sadarbības līgumiem, kas noslēgti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijā ievieš un realizē ražotāju atbildības sistēmas izlietotā iepakojuma, elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumu, kā arī videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu.
TOP 10 lielākie atkritumu savācēji pēc apgrozījuma 2018.gadā
- SIA “Clean R”: 33,37 milj.EUR;
- SIA “Eco Baltia vide”: 16,32 milj.EUR;
- SIA “Lautus”: 8,42 milj.EUR;
- AS “LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS”: 8,03 milj.EUR;
- SIA “Pilsētvides serviss”: 7,08 milj.EUR;
- SIA “ZAAO”: 6,87 milj.EUR;
- SIA “Ekobaze Latvia”: 4,69 milj.EUR;
- SIA “METKO”: 4,10 milj.EUR;
- SIA “EKO KURZEME”: 3,85 milj.EUR;
- SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”: 3,53 milj.EUR.
TOP 10 pelnošākie atkritumu savācēji 2018.gadā
- SIA “Clean R”: 3,5 milj.EUR;
- SIA “Lautus”: 2,2 milj.EUR;
- SIA “Pilsētvides serviss”: 616,27 tūkst.EUR;
- SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”: 531,03 tūkst.EUR;
- SIA “METKO”: 509,97 tūkst.EUR;
- SIA “EKO KURZEME”: 425,24 tūkst.EUR;
- SIA “Eco Baltia vide”: 342,68 tūkst.EUR;
- SIA “MOSK 1”: 327,59 tūkst.EUR;
- SIA “Eko Rija”: 324,45 tūkst.EUR;
- AS “LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS”: 250,38 tūkst.EUR.
Atkritumu savākšanas nozarē reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā VID administrētajos nodokļos kopā samaksājuši 22,41 miljonus eiro, no kuriem trešo daļu - teju 8 miljonus eiro – nomaksājis SIA Clean R. Otrs lielākais nodokļu maksātājs pērn bijis divdesmit astoņām pašvaldībām (61,6% no pamatkapitāla ieguldījusi Valmieras pilsētas pašvaldība) piederošais SIA ZAAO, kas valsts kopbudžetā nodokļos samaksājis 2,5 miljonus eiro, par teju 20% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pēc Lursoft datiem, vairāk nekā 90% no visiem atkritumu savākšanas nozarē strādājošo uzņēmumu dalībniekiem ir no Latvijas, vien retajam pamatkapitāls ir ar ārvalstu izcelsmi. Lielākais to vidū ir lietuviešu UAB Ekobaze un Karolim Kubilium un Marium Kubilium piederošais SIA Ekobaze Latvia, kas nodarbojas ar otrreizējo izejvielu savākšanu un to sagatavošanu pārstrādei. Pērn uzņēmums apgrozījis 4,69 miljonus eiro un nopelnījis 154,47 tūkstošus.