Atdeve lielāka nekā no tomātiem
Medicīniskās marihuānas audzēšana – biznesa iespēja, kas Latvijai vēl nešķiet pieņemama?
Diskusijās par iespēju atvieglot nopietnu slimību simptomus un mazināt sāpes bieži vien tiek spriests arī par tā dēvēto medicīnisko marihuānu, taču Latvijas likumi liedz marihuānu lietot, audzēt vai izplatīt. Tomēr jautājums par marihuānas legalizāciju vai dekriminalizāciju uzplaiksnī ik pa brīdim, un to rosina ziņas arī par citu valstu, piemēram, Gruzijas, Kanādas, tagad arī Luksemburgas, pieņemtajiem lēmumiem. Arī Eiropas Parlaments nācis klajā ar aicinājumu turpināt pētījumus par marihuānas izmantošanu medicīniskos nolūkos.
Mūsu valstī politiķi un arī sabiedrības vairākums pret marihuānas legalizāciju pagaidām izturas noraidoši, liekot galdā argumentus par narkotiku nodarīto postu. Pēdējā laikā gan atbildīgās amatpersonas atzīst, ka ir iespējama diskusija par marihuānas legalizēšanu medicīniskām vajadzībām, savukārt pašmāju uzņēmēji te saskata iespēju veidot perspektīvu biznesu, ja vien valsts izšķirtos par tādu soli.
Izdevīgs projekts
Kamēr marihuānas aprite Latvijā nav legāla, publiski par šādu biznesu – arī medicīniskiem mērķiem – tiek spriests diezgan piesardzīgi, tāpēc trūkst arī konkrētu skaitļu un vērtējumu par iespējamo tirgus apjomu, ja marihuānas audzēšana tiktu atļauta. Citās valstīs tiek lēsts, ka tas ir miljoniem vērts bizness.
Iespēju audzēt marihuānu ārstnieciskiem mērķiem, ja tas nebūtu aizliegts, apsvēris uzņēmums Getliņi Eko. “Ārstnieciskā marihuāna mums ekonomiski dotu lielāku atdevi nekā tomātu un gurķu audzēšana, kā arī ļautu izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū,” saka Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Šāda biznesa sākšanai un arī uzturēšanai gan nepieciešami lieli ieguldījumi. Getliņi Eko precīzus skaitļus nav rēķinājuši – kamēr likums šādu nodarbi neatļauj, biznesa plāns netiek izstrādāts. Lielākos ieguldījumus prasītu īpaši stingras drošības kontroles un uzraudzības sistēmas izveide, kā arī dokumentācija. Tomēr Getliņi Eko nebūtu jāiegulda līdzekļi siltumnīcu izveidē, jo tās jau ir, turklāt uzņēmums atrodas “nomaļā vietā, un drošības sistēma jau tā ir pastiprināta”.
Pēc uzņēmuma aplēsēm, potenciālie ienākumi tomēr atsverot lielos ieguldījumius. Pavasarī Latvijā viesojās eksperti no Dānijas, kuri iepazīstināja ar ārstnieciskās marihuānas audzēšanas iespējām. “Izvērtējot dzirdēto un iespējas, saprotam, ka šāds projekts mums būtu izdevīgs,” saka Imants Stirāns, un Latvijas lielie zāļu ražotāji Grindeks, Olainfarm varētu būt ieinteresēti šādu izejvielu iepirkt tepat, nevis ievest no ārvalstīm. Uzņēmējs šajā jomā neprognozē lielu konkurenci – tieši lielo ieguldījumu dēļ, kas nepieciešami biznesa sākšanai.
Stirāns uzskata, ka Latvijai būtu jāvirzās uz medicīniskās marihuānas legalizāciju, jo tas ir dārgs produkts, un atgādina, ka Lietuvas parlaments nobalsoja par likumu, kas pieļauj iespēju izmantot marihuānu medicīniskajiem mērķiem. Uzņēmējs uzsver, ka šāds solis nenozīmētu medicīniskās marihuānas nonākšanu plašā patēriņā: “Tās audzēšana un izmantošana paliktu B2B līmenī, proti, mēs to audzētu un nodotu zāļu ražotājiem.”
Visplašāk izplatītā narkotika
Latvijā marihuāna ir iekļauta aizliegto narkotisko vielu sarakstā. Narkotiku nelikumīga izmantošana, iegādāšanās un glabāšana nelielā apjomā ir administratīvi pārkāpumi, par kuriem izsaka brīdinājumu vai piemēro naudassodu līdz 280 eiro. Par lielākiem daudzumiem var piemērot arī kriminālsodu. Par gada laikā atkārtoti veiktu likumpārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudassodu. Arī narkotisko augu audzēšanu ir kriminālpārkāpums. Vienlaikus Krimināllikumā noteikts, ka cilvēku var nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, kā arī no soda izciešanas, uzliekot par pienākumu ārstēties no narkotisko un psihotropo vielu atkarības.
Kaņepju sastāvā esošie kanabinoīdi medicīniskiem nolūkiem galvenokārt tiek izmantoti neatkarīgi no pārējā kaņepes auga. Piemēram, dronabinols Latvijā ir iekļauts to kontrolējamo vielu sarakstā, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem, skaidro Veselības ministrija. Pašlaik Latvijā gan nav reģistrēts neviens medikaments, kas satur dabīgus vai sintētiski iegūtus kanabinoīdus, tomēr Zāļu valsts aģentūrai ir tiesības izsniegt atļauju citās valstīs reģistrētām zālēm, kas nozīmētas konkrēta pacienta ārstēšanai. Ārstniecības personas, kas izraksta vai nozīmē nereģistrētus medikamentus, uzņemas atbildību par to, ka pacients tiks nodrošināts ar kvalitatīvām zālēm, kas nāks par labu viņa veselībai.
Neraugoties uz stingro regulējumu un sodiem, kaņepes joprojām ir visplašāk izplatītā narkotika Eiropā. Tiek lēsts, ka aptuveni 7,4 % jeb 24,7 miljoni eiropiešu vecumā no 15 līdz 64 gadiem pēdējā gada laikā ir lietojuši marihuānu. Aptuveni 1 % iedzīvotāju šajā vecumā to lieto katru vai gandrīz katru dienu, liecina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) dati.
Arī Latvijā situācija ir līdzīga – zālīte ir izplatītākā narkotika. Biežāk to lietojot jaunieši, un, spriežot pēc statistikas, neatļautās vielas biežāk lieto vīrieši. Valsts policija regulāri ziņo par likvidētām marihuānas audzētavām. Pērn policija uzgājusi 50 marihuānas audzētavu, 2017. gadā – 49, bet vēl pirms gada – 41.
EMCDDA ir izpētījis, ka vidējā kaņepju augu cena ir pieaugusi un tagad ir 12 eiro par gramu. Latvijā cena sasniedzot 15 eiro. Turklāt marihuānas produkti Eiropā kļūstot arvien daudzveidīgāki, tāpēc ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt to iespējamo ietekmi uz veselību. Dažās Eiropas valstīs parādījušies arī kaņepju produkti ar ļoti zemu THC (aktīvās vielas tetrahidrokanabinola) līmeni, un, aizbildinoties ar šo zemo koncentrācijo, tiek norādīts, ka šādus produktus narkotiku kontroles noteikumi neierobežo.
Pieļauj diskusijas, likuma izmaiņas neplāno
Latvijā politiskajā darba kārtībā marihuānas legalizācija nav pārāk populārs jautājumus, un virzīt iniciatīvas sodu mīkstināšanai pagaidām nav plānots. Pavasarī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka apspriešanai Saeimā varētu piedāvāt ideju dekriminalizēt šīs narkotikas lietošanu, tomēr tā arī palika tikai palika idejas līmenī, jo nesaņēma pietiekamu atbalstu, lai tiktu virzīta izskatīšanai parlamentā.
Amatpersonas bieži vien min, ka par šo jautājumu vajadzētu diskutēt, bet ierosinājumiem jānāk no mediķiem. Arī Iekšlietu ministrija uzsver, ka jautājumā par marihuānas lietošanu medicīniskajiem mērķiem un tās dekriminalizāciju vispirms ieklausīšoties kompetentu veselības nozares ekspertu viedoklī. Savukārt marihuānas dekriminalizācija izklaides nolūkiem ir pretrunā ar Latvijas noslēgtajām starptautiskajām saistībām, kas pieļauj narkotisko vielu kontrolētu apriti ANO dalībvalstīs tikai un vienīgi medicīniskām vai zinātniskām vajadzībām.
Noraidoša attieksme pret marihuānas dekriminalizāciju ir arī Veselības ministrijā. Pašlaik nav paredzēts pārskatīt regulējumus par marihuānas izmantošanu medicīnā, tomēr diskutēt par to ir iespējams, bet iniciatīvai būtu jānāk no profesionāļiems, proti, no ārstiem. Pēc ministrijas pārstāvju novērojumiem, jautājums par marihuānas izmantošanu medicīnā profesionāļu vidū nav plaši apspriests.
Veselības ministrija arī mudina būt piesardzīgiem attiecībā uz marihuānas terapeitisko potenciālu, jo pagaidām THC vai citas vielas nespējot aizvietot citus ārstniecības līdzekļus. Salīdzinošajos pētījumos, ko veikušas dažādas zinātnieku grupas, minēts visai daudz patoloģisku stāvokļu, kad marihuānas aktīvās vielas varētu būt pietiekami efektīvas, bet vajag vēl ļoti daudz pētījumu, lai labāk izprastu indikācijas, terapeitiskos efektus, iespējamās blakusparādības, atrastu zāļu kombinācijas.
Marihuānas dekriminalizāciju ministrija neatbalsta. “Nav pieļaujams, ka vielas, par kurām ir pierādījumi, ka tās var nodarīt nopietnu kaitējumu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai, ir brīvi pieejamas.” Marihuānas lietošana gan ilgtermiņā, gan īstermiņā varot izraisīt negatīvas sekas, īpaši ietekmējot nervu sistēmu – uztveres un kognitīvās spējas, apgrūtinot domāšanu, pasliktinot atmiņu un mācīšanās spējas.
Arī politiķi nav izrādījuši vēlmi šādu ierosinājumu virzīt izskatīšanai, bieži vien minot tos pašus argumentus – jautājumam jābūt plaši izdiskutētam, iniciatīvai jānāk no mediķu aprindām. Līdz šim no tiem politiķiem, kas pārstāv Saeimā iekļuvušās partijas, atbalstu marihuānas legalizēšanai medicīniskām vajadzībām publiski paudis tikai Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, neaizmirstot piebilst, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, nevis politiskā spēka nostāja.
Arī sabiedrības attieksme pret zālītes legalizāciju lielākoties ir negatīva – pētījumu centra SKDS aptaujas dati liecina, ka pārliecinošs vairākums iedzīvotāju ir pret to. Šogad jūnijā veiktajā aptaujā 78 % respondentu atbildēja, ka marihuāna Latvijā nebūtu jālegalizē, 15 % ideju atbalstīja, bet vēl 7 % bija grūti formulēt savu nostāju. Salīdzinot šos rezultātus ar iepriekšējo gadu datiem, redzams, ka marihuānas legalizācijas atbalstītāju īpatsvars ir pieaudzis, taču pavisam nedaudz. Piemēram, pērn par legalizāciju bija 12 % respondentu, 2017. gadā – 9 %, bet kopumā šajos desmit gados idejas atbalstītāju īpatsvars svārstījies no 7 līdz 15 procentiem.
Tomēr cilvēkiem, kuri vēlējās mīkstināt pašreizējo regulējumu, pirms vairākiem gadiem izdevās savākt 10 000 iedzīvotāju parakstu, un viņi iniciatīvu par marihuānas dekriminalizāciju iesniedza parlamentā. Kad šis jautājums nonāca līdz balsojumam, teju visi tautas priekšstāvji pateica stingru nē. Pašlaik portālā Manabalss.lv vēl divas līdzīgas iniciatīvas mēģina gūt iedzīvotāju atbalstu. Līdz sīm priekšlikumu par marihuānas dekriminalizāciju parakstījuši nedaudz vairāk kā 500 cilvēku, bet par medicīniskās marihuānas legalizāciju – ap 900. Ņemot vērā gan amatpersonu, gan iedzīvotāju nostāju, nekas neliecina, ka tuvākajā laikā jautājums par marihuānas legalizāciju vai dekriminalizāciju varētu nonākt politiķu darba kārtībā.