Apvienojas lauksaimniecības biogāzes ražotāji
Forbes
Baltic edition
Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2021. līdz 2028. gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”, informēja organizācijā.
Apvienībā apvienojušies Latvijas vadošie lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Tās galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.
Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam.
Kā uzsvēra SIA “Vecsiljāņi” pārstāvis Juris Sprukulis, lauksaimniecības biogāzes ražošana ir efektīvs risinājums klimata pārmaiņu radītajām problēmām. “Mums ir svarīgi, kā šī nozare izskatīsies nākotnē un kāda būs biogāzes loma kā nozīmīgam enerģijas resursam arī Latvijā. Ir svarīgi jau šobrīd runāt par to, kāda ir kopīgā nākotnes vīzija lauksaimniekiem, kā arī tautsaimniecības un vides aizsardzības politikas veidotājiem,” turpināja Sprukulis.
Latvijai līdz 2030. gadam amonjaka emisijas jāsamazina par 20%. Amonjaka emisiju galvenais cēlonis Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir lauksaimnieciskā darbība. Savukārt biogāzes stacijās pārstrādāto kūtsmēslu apjoms dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu.
Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, lauksaimniecības biogāzes stacijām strādājot ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 tūkstoši tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecības sektorā.
Apvienībā norādīja, ka tieši biometāna ražošana no biogāzes un tās izmantošana transporta nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss. Sadarbības veicināšana ar zinātniekiem, lai to attīstītu būs viena no apvienības darbības prioritātēm, kurā ievērojamu potenciālu redz arī Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki.
RTU vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere uzsvēra, ka biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. “Pie mums vēl joprojām ir neapzināts liels atkritumu daudzums kā potenciāls biometāna ieguves izejvielām,” klāstīja pētniece. “Tāpat jau ir veiktas pārrunas par potenciālo Latvijā saražotā biometāna noietu Zviedrijā un Somijā, un secinājums viens - biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgstpējīgā ekonomiskās attīstības programmā.”
Apvienībā apvienojušies tādi lauksaimniecības uzņēmumi kā SIA “Vecsiljāņi”, SIA “Zemturi ZS”, SIA “Sprūževa M”, AS “Agrofirma Tērvete”, kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Dārzeņi”, cūkkopības uzņēmumi SIA “Ulbroka”, SIA “BIOPLUS” un citi uzņēmumi no visas Latvijas.