Šāda aina ir īpaši raksturīga būvniekiem, ņemot vērā salīdzinoši lielākos mērogus, taču to pašu var teikt arī par citām šajā reitingā iekļautajām industrijām. Tikai pieci cilvēki, kas iekļuvuši reitingā, ir jaunāki par 40 gadiem, un arī viņiem ir vecāki biznesa partneri. Jaunie uzņēmēji nelabprāt piedalās konkursos, jo tas asociējas ar kaut ko ļoti smagnēju, birokrātisku un pat neuzticamu. Uzskats, ka valsts nav uzticams partneris, protams, ir slikta zīme arī pašiem pasūtītājiem. To, ka Latvijai vēl joprojām ir vāji rezultāti publisko iepirkumu jomā, atzinusi arī Eiropas Komisija. Potenciālo pretendentu neticība iepirkumu procedūru godīgumam attur viņus no piedalīšanās, līdz ar to mazinās konkurence.

Celtnieki rada jautājumus

Seši cilvēki no reitinga pirmā desmitnieka pārstāv būvniecības un ceļu būves jomu un kontrolē 22 uzņēmumus – nozares līderus. Tikai šo sešu cilvēku kontrolētie uzņēmumi 2018. gadā ieguvuši pasūtījumus par 425 miljoniem eiro. Reitingā ir vēl 21 uzņēmējs no celtniecības un ceļu būves nozares, un viņi visi kopā ieguvuši par 10 % mazāku pasūtījumu apjomu nekā pirmais sešnieks. Jautājumi, ko rada šie dati, var būt bezgalīgi, taču viens ir skaidrs – nozarē pastāv acīmredzamas problēmas ar konkurences uzraudzību. Iespējams, ir arī citas problēmas, bet, ņemot vērā vēl pērnā gada nogalē uzsāktos kriminālprocesus, dosim iespēju tās atklāt atbildīgajām institūcijām.

Tomēr par iespējamajām problēmām jāpadomā arī pasūtītājiem – varbūt tieši viņi, izstrādājot konkursu nolikumus, izvirza tādus nosacījumus, kurus izpildīt var tikai izredzētie. Šādu parādību sauc par favorītismu, un tas raksturīgs ne tikai celtniecības jomai. Par netiešu apstiprinājumu, ka favorītisms tiešām darbojas, var uzskatīt arī mazo saņemto piedāvājumu skaitu. Piemēram, konkursos par iepirkumu, kas pārsniedz miljonu eiro (celtniecībā tā nebūt nav liela summa), 60 % gadījumu piedalās tikai 1–3 pretendenti. Vairāk nekā 10 000 uzņēmumu kā savu pamatdarbības viedu norādījuši būvniecību vai ar to saistītus darbus, bet Rīgas domes konkursā par Zolitūdes ģimnāzijas un Rīgas Klasiskās ģimnāzijas jauno mācību korpusu projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kur ir iespēja apgūt vairāk nekā 11 miljonus eiro, piesakās viens pretendents... Citos konkursos, kad iepirkuma summa ir vairāk nekā miljons eiro, pretendentu skaits nepārsniedz piecus.

Mežā – skaidrība

Mežus Latvijā izcērt, bet arī stāda. Koksne un tās produkti ir viena no mūsu eksporta pamatprecēm – Latvija ik gadu eksportē koksni teju miljarda eiro vērtībā. Spriežot pēc iepirkumiem, kurus veic Latvijas valsts meži, uzņēmumiem, kas strādā šajā nozarē, vajadzētu būt pat ļoti apmierinātiem. Šķiet, tos gandrīz nemaz neskar tāda Latvijai raksturīga problēma kā nemitīgas pārmaiņas un plānošanas neiespējamība, kā tas ir, piemēram, nodokļu jomā. Šajā nozarē lielākā daļa iepirkumu tiek veikti līdz pat pieciem gadiem uz priekšu. No vienas puses, šī iemesla dēļ Forbes reitingā parādās uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā ne tuvu nav iegūto iepirkumu apjomā, bet visbiežāk mazāks. No otras puses, uzņēmējiem meža nozarē atšķirībā no citām jomām ir vieglāk plānot savu darbu un attīstību. Ja uzņēmējs jau laikus zina, cik daudz darba būs darāms nākamajos piecos gados, viņš var plānot gan darbinieku noslodzi, gan jaunas tehnikas iegādi un daudzus citus aspektus.

Piektdaļu – ārzemniekiem

No reitingā iekļautajiem iepirkumiem teju par diviem miljardiem eiro 22% uzvar ārvalstu kompānijas, un to visu paveic trešā daļa sarakstā iekļauto kompāniju. Līderu godā – Igaunijas, Lietuvas, Vācijas kompānijas, taču ir arī Skandināvijas valstu, Francijas, Lielbritānijas, Austrijas un citu valstu uzņēmumi. Par laimi, tikai divi uzņēmumi ir tādi, kas pieder latviešiem, bet reģistrēti zemo nodokļu zonās. Viens no tiem ir Kiprā reģistrētais Energoremonts Rīga, bet līdz ar pienākumu reģistrēt patiesā labuma guvējus pēkšņi tas sācis piederēt advokātam Andrim Lauciņam. Otrs – arī Kiprā reģistrēts un pēdējā laikā ar skandālos ierauto uzņēmēju Viesturu Tamužu saistītais atkritumu apsaimniekotājs Eco Baltia.

Īpatnības – visur

Visus reitingā iekļuvušos uzņēmumus mēs iedalījām 12 sektoros, un katrā no tiem ir savas īpatnības. Piemēram, IT, tehnoloģijas un telekomunikācijas reitingā pārstāv astoņi uzņēmumi, kas kopumā apgūst 80 miljonus eiro gadā. Šajā jomā līderis ir jaunais Tet un tā meitasuzņēmumi Lattelecom Technology un Citrus Solutions. Nākamais IT sektora pārstāvis – ZZ Dats – ieguvis pasūtījumus par divreiz mazāku summu, un tas ļauj Tet izcelties.

Interesanta situācija ir ar degvielas piegādēm – Forbes simtniekā iekļuvuši tikai divi šīs jomas pārstāvji. Pirmajā vietā – lietuviešu uzņēmums VIADA Baltija, kas atstājis aiz strīpas gan Circle K, gan Neste, gan visus pārējos konkurentus. Otrs ir LDZ Ritošā sastāva serviss, kas piegādā dīzeļdegvielu vilcieniem. Faktiski tas nozīmē, ka, kamēr iedzīvotāji sūkstās par degvielas cenām benzīntankos, valsts iestādes iepērk lētāku degvielu no lietuviešiem.

Jāizceļ arī transporta joma – tajā notiekošais jau robežojas ar absurdu. Transporta sektoru reitingā pārstāv tikai četri uzņēmumi, kas kopumā 2018. gadā apguvuši 115 miljonus eiro. No šīs nozares iepirkumiem, kas iekļuvuši reitingā, 83 % ir Rīgas mikroautobusu satiksmes kontā.

No pasūtītāju puses radošums vērojams jomā, kurai valsts atvēl mazāk naudas, proti, medicīnā. Jau no iepirkumiem vien redzams, ka veselības joma cīnās, cik spēka. Piemēram, pašvaldības, nesagaidījušas reģionālo reformu, apvienojas, lai kopā veiktu iepirkumus un iegūtu pie piegādātājiem zemākas cenas. Tāda ir, piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Vēl tālāk ir gājušas galvaspilsētas slimnīcas – trūkuma dēļ tās nevarot iegādāties iekārtas, tāpēc tās tiek nomātas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca no trīs uzņēmumiem nomā ultrasonogrāfijas iekārtas.

Par pārmaiņām enerģētikas sektorā rakstījām iepriekšējās lappusēs.

Ēdināšanā – daži spēlētāji

Īpatnēja un pat bīstama situācija valda arī ēdināšanas sektorā. To Forbes simtniekā pārstāv tikai divi uzņēmumi. Viens no tiem ir Baltic Restaurants Latvia, kas iegūst lielāko daļu jeb 17,8 miljonus eiro vērtus pasūtījumus vienā gadā un baro bērnus, tostarp lielā daļā Rīgas skolu. No 18 pasūtījumiem, kurus uzņēmums ieguvis, 15 ir Rīgas domes pasūtījumi. Tomēr teikt, ka šis uzņēmums strādā tikai Rīgā, nevar, jo tam nesagādā problēmas pabarot skolēnus arī, piemēram, Saulkrastos.

Atsevišķu nišu ir atradis cits ēdinātājs – Aleks un V, kas, spriežot pēc uzvarētajiem iepirkumiem, varētu specializēties slimnīcu pacientu ēdināšanā. Aleks un V gadījumā no visiem par 16,1 miljonu eiro pērn iegūtajiem pasūtījumiem 97 % veido uzvaras trīs iepirkumos – par ēdināšanu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Interesanta situācija ir ar uzņēmumu Žaks-2, kurš gan reitingā nav iekļauts, bet, vadoties no loģikas, tam vajadzētu tur būt. Šis uzņēmums pērn ir uzvarējis 13 konkursos, bet tie visi ir vispārīgās vienošanās, kuras saskaņā ar metodoloģiju mēs sarakstā neiekļaujam. Divpadsmit no šiem konkursiem ir Rīgas domes struktūrvienību iepirkumi. Kopējā summa ir gana liela, 7,6 miljoni eiro, tomēr neviena publikācija par reāli noslēgtajiem līgumiem šo vispārīgo vienošanos ietvaros Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē nav atrodama, lai gan pilnīgi visos gadījumos Žaks-2 bija vienīgais konkursu uzvarētājs, līdz ar to nepastāv iespēja, ka līgums būtu noslēgts ar kādu citu. Tā gan nereti notiek, piemēram, meža nozarē, kur sākotnēji nosaka vairākus uzvarētājus.

Diplomātiskā valodā – favorītisms

Zvērinātu advokātu biroja O. Cers un J. Jurkāns advokāti Benno Butulis un Kārlis Oja savā rakstā izdevumā Jurista Vārdā norāda, ka ar favorītismu publiskajos iepirkumos tiek apzīmēta nepamatotu priekšrocību vai labvēlīgu apstākļu radīšana konkrētam, pasūtītāja subjektīvi izraudzītam pretendentam, pasargājot to no reālas konkurences. Advokāti situāciju apraksta gana diplomātiski, taču minētajos piemēros nav grūti saskatīt parastas korupcijas pazīmes. Turklāt jau tagad pastāv tiesu prakse, kad favorītisms tiek konstatēts tiesā, kas to atzīst par prettiesisku un atceļ. Piemēram, pasūtītājs izsludina konkursu, piesakās vairāki pretendenti, bet, atverot piedāvājumus, pasūtītājs konstatē, ka tā favorīts nav piedāvājis zemāko cenu un uzvarēt nevar. Tajā brīdī iepirkums tiek pārtraukts, atsaucoties uz to, ka pakalpojums vai prece vairs nav vajadzīgi. Tomēr organizācijas budžetā nauda ir piešķirta, un pēc neilga laika tiek izsludināts jauns iepirkums, kurā piesakās tikai favorīts un, protams, uzvar. Diezgan aizdomīga rīcība. Advokāti atzīst – ņemot vērā šādas un līdzīgas situācijas, saprātīgam novērotājam ir diezgan skaidrs un šķiet loģiski, ka Eiropas Komisija uz ievērojamo korupciju iepirkumos Latvijā nav norādījusi nejauši.

Kā liecina paša Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, pērn birojs ir saņēmis 464 sūdzības. Daļa pēc tam ir atsauktas, daļa nav pieņemtas, un galu galā pēc būtības ir izskatīti 253 iesniegumi. No tiem 101 sūdzība (40 %) ir atzīta par pamatotu.

Metodoloģija

Lai izveidotu šo reitingu, mēs izpētījām visus iepirkumu rezultātu paziņojumus, kas publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā laika periodā no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Sākotnēji atlasījām rezultātus virs 15 000 eiro un ieguvām pirmo sarakstu, kurā bija aptuveni 1700 uzņēmumi. Reitingā nav ņemtas vērā vispārīgās vienošanās, jo tie nav reāli noslēgti līgumi, bet tikai plāni, nosakot maksimāli iespējamās summas. Tomēr mēs ņēmām vērā vispārīgo vienošanās ietvaros slēgtos līgumus, kas ir jau reāli līgumi ar maksimālām summām. Tiesa, arī šajos gadījumos ir iespējams, ka reāli uzņēmuma iegūtā nauda ir mazāka nekā līguma summa, jo maksāts tiek par faktiski paveiktiem darbiem. Tā notiek, piemēram, mežsaimniecībā, arī ceļu uzturēšanā. Tālākai atlasei mēs palielinājām minimālo robežu, līdz ieguvām labi saskatāmus 500 līderus – uzņēmumus. Mēs izpētījām šo uzņēmumu īpašniekus, patiesā labuma guvējus gan tieši, gan pastarpināti. Attiecīgo uzņēmumu rezultātus apvienojām, lai varētu redzēt kopējo ainu, kuriem cilvēkiem piederošie visi uzņēmumi iegūst visvairāk valsts un pašvaldību pasūtījumu, tātad kuri cilvēki šajā jomā ir ietekmīgākie un piekļūst nodokļu maksātāju naudai. Ja uzņēmums ir dalībnieks pilnsabiedrībā, iegūtā pasūtījuma summu dalījām uz pilnsabiedrības biedru skaitu. Lai precizētu gala rezultātus, mēs tajos ieskaitījām pilnīgi visus konkrēto uzņēmumu iegūtos iepirkumus, nenosakot zemāko robežu. Visas summas norādītas bez PVN. Reitingā ietverti iepirkumi, kurus veikušas valsts institūcijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.