USD 0.89 btc 56786.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
magazine.forbes.izsutne

subscribe.info

USD 0.89 btc 56786.00
Tehnoloģijas 21. Decembris 2019

Zinātnieki bruģē Latvijas uzņēmumu ceļu uz pasaules nanokondensatoru tirgu

Forbes

Baltic edition

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem radījuši inovatīvu tehnoloģiju daudzslāņu silīcija nanokondensatoru dielektrisko slāņu izgatavošanai. Tas elektrotehnikā un elektronikā plaši izmantoto kondensatoru ražošanu ļautu padarīt ievērojami lētāku, informēja RTU.

“Kondensatorus izmanto jebkurās elektriskās ierīcēs, vai tie būtu datori, elektroautomašīnas, raķetes, lidmašīnas vai radari. Tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc nanokondensatoriem, ko izmantot mikro un nanoierīcēs,” skaidroja RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biomedicīnas un nanotehnoloģiju institūta (BINI) direktors profesors Jurijs Dehtjars. Kā piemēru viņš nosauca zibatmiņu.

Kā uzsvēra RTU, nanokondensatoru tirgus strauji attīstās un tiek plānots, ka attīstības temps nesamazināsies vēl vismaz desmit gadus. Interese darboties šajā tirgū ir arī Latvijas uzņēmumiem.

“Lai palielinātu nanokondensatora kapacitāti un samazinātu tā izmērus, nepieciešams samazināt dielektriskā slāņa biezumu. To lielākoties izgatavo no silīcija nitrīda. Jo slānis plānāks, jo vairāk tehnoloģisku problēmu – ir lielāka varbūtība, ka veidosies defekti, kas pasliktinās dielektriskās īpašības,” norādīja Dehtjars.

“Lai no tā izvairītos, silīcija nitrīda nanokārtas var klāt vienu uz otras, veidojot daudzslāņu struktūru. Tam ir nepieciešami vairāki reaktori, kas izgatavošanu sadārdzina. Sadarbībā ar partneriem mums izdevās radīt tehnoloģiju nanokondensatora ar uzlabotiem dielektriskiem slāņiem izgatavošanai vienā reaktorā,” turpināja profesors.

Tehnoloģijas izstrādes gaitā novērtēta slāņu kvalitāte, veikta to morfoloģija, elektriskā un ķīmisko saišu raksturošana.

Šobrīd Latvijas zinātniekiem nav informācijas par līdzīgiem risinājumiem citviet pasaulē, tiek gatavots patenta pieteikumu. Ir tapušas arī vairākas zinātniskās publikācijas.

Pētījumā sadarbojas RTU, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca “Alfa RPAR”.

Pētījumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

...

Next page

magazine.forbes.izsutne