Traktoru sacelšanās
Monarch vadītājs Pravīns Penmetsa vēlas glābt Amerikas lauksaimniecību ar robotu palīdzību. Vai šī nozare spēs apgūt jaunus trikus?
Agrā vasaras pēcpusdienā Monarch līdzdibinātājs un vadītājs ieradies Wente vīna dārzos Livermūrā (Kalifornija) un ir ieslīdzis kaismīgā runā par robotizētiem traktoriem. Citu pēc citas viņš uzskaita sava 89 tūkstošus dolāru vērtā traktora priekšrocības: tas ir pilnībā elektrisks, tam nav nepieciešams vadītājs, tas var pļaut, tas var ravēt... Un, kaut arī tas maksā apmēram par 80 % dārgāk nekā līdzīgs dīzeļmotora darbināts agregāts, tas noteikti lauksaimniekam ļaus ietaupīt naudu, paaugstināt fermas efektivitāti un padarīs tās darbību mazāk atkarīgu no ārējā darbaspēka un degvielas. “Ja ir kāda lieta, kas lauksaimniekiem patīk vairāk nekā ieroči, tad tā ir pašpietiekamība,” viņš smejoties saka. “Mums ir jāmainās, lai zemniekiem nešķistu, ka lauksaimniecībā nav nākotnes.”
Potenciālais pircējs Bērtlijs Valkers no uzņēmuma Pacific Ag Rentals, kas iznomā fermeriem tehniku, uzmanīgi klausās. Viņš ir nobažījies par to, kā lauksaimnieki varēs nodrošināt traktora uzlādi lauka vidū, bet augsti novērtē agregāta spēju darboties bez vadītāja. “Mēs saprotam, ka tā ir nākotne,” viņš saka.
Burtiski katru dienu Penmetsa (45), kurš, pirms pievērsās lauksaimniecībai, gandrīz 20 gadu veltījis elektriskajiem un pašbraucošajiem automobiļiem, cīnās, lai pārliecinātu zemniekus, likumdevējus un investorus, ka pāreja uz elektriskajiem un pašbraucošajiem traktoriem ir svarīga un nodrošina ilgtspēju. Dīzeļtraktori ir galvenais piesārņojuma avots lauksaimniecībā, un fermeri jau izsenis ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu. Monarch traktori sola atrisināt abas šīs problēmas.
Lauksaimniecības tehnikas uzņēmuma dibināšana ir sarežģīts uzdevums. Tas ir finansiāli ietilpīgi, un lauksaimnieki, kuru brīvie līdzekļi ir ierobežoti, ir konservatīva sabiedrība, kas nelabprāt ļaujas pārmaiņām. Bet uzņēmums Monarch, kas no investoriem piesaistījis 116 miljonus dolāru un 2021. gada novembrī novērtēts par 271 miljonu, šķiet, parādījies īstajā laikā – lauksaimnieku attieksme sāk mainīties. Pagājušajā gadā tā ieņēmumi sasniedza 22 miljonus dolāru. Salīdzinājumam –2021. gadā tie bija tikai pieci miljoni. Penmetsa prognozē, ka šogad šis rādītājs būs trīs līdz piecas reizes lielāks. Ņemot vērā, ka uz laukiem strādā aizvien vairāk viņa traktoru, nozīmē, ka Monarch ieņēmumi pārsniegtu 66 miljonus vai pat vairāk nekā 100 miljonus dolāru. Uzņēmumam paplašinoties, Penmetsa sagaida, ka liela daļa ienākumu tiks gūta no programmatūras abonementiem (līdz 8376 dolāriem par traktoru gadā); tā reālā laikā brīdina par slimiem augiem un drošības riskiem, kā arī apkopo un izanalizē milzīgu datu gūzmu, lai uzlabotu ražu.
Šādi skaitļi palīdzēja Monarch iekļūt šī gada Forbes Next Billion-Dollar Startups sarakstā. Tajā tiek iekļauti 25 uzņēmumi, kas, pēc Forbes aplēsēm, var sasniegt miljarda dolāru vērtību. Penmetsa tic, ka viņš var pārdot desmitiem tūkstošu traktoru un trīs gadu laikā sasniegt ieņēmumus “simtos miljonu dolāru”, kas ļautu Monarch kotēt biržā.
Lai spētu apmierināt pieprasījumu, pagājušā gada augustā Monarch parakstīja līgumu ar Foxconn – Taivānas uzņēmumu, kas slavens ar to, ka ražo lielāko daļu pasaules iPhone. Nu Foxcon ražos SUV izmēra traktorus. Monarch arī licencē savu tehnoloģiju –galvenokārt Londonas kompānijai CHN Industrial, kam pieder zīmoli Case IH un New Holland un kas ir otra lielākā traktoru ražotāja pasaulē.
Protams, Monarch, kuru 2018. gadā nodibināja Penmetsa, Zaharijs Omohundro, Marks Švāgers un Karlo Mondavi, nav vienīgais uzņēmums, kas attīsta lauksaimniecības robotus. Lauksaimniecības tehnikas gigants John Deere, kura ieņēmumi ir 60 miljardi dolāru, pagājušajā ziemā paziņoja, ka strādā pie autonoma traktora, kāds nepieciešams lielām saimniecībām. Citi jaunizveidotie uzņēmumi strādā pie elektriskajiem traktoriem (Solectrac) un autonomiem elektriskajiem traktoriem (Amos), kā arī autonomiem zemeņu novācējiem (Agrobot) un sadarbības robotiem, kas fermās darbojas plecu pie pleca ar cilvēku (Burro). Bet lielākoties šis darbs vēl ir tikai sākuma stadijā, un ir vēl daudz darāmā, lai lauksaimnieki šiem projektiem pievērstu uzmanību.
“No visiem lielajiem rūpnieciskajiem tirgiem lauksaimniecība ir vismazāk automatizētā,” saka Alastirs Hejfīlds, Lielbritānijā bāzētās tirgus izpētes firmas Interact Analysis robotikas pētnieks. “Lai tas mainītos, būs nepieciešams daudz laika.”
Monarch traktori ir paredzēti vīna dārziem, augļu un dārzeņu audzēšanas saimniecībām, kurām vajadzīgas mazākas mašīnas nekā saimniecībām, kas audzē kukurūzu vai sojas pupas. Pašlaik pieejamajiem Monarch traktoriem ir 40 zirgspēku jauda, bet tiem, kurus saskaņā ar licenci ražos CNH, jauda būs 75 līdzvērtīga zirgspēkiem.
“Katra tikšanās beidzas ar jautājumu – kā jūs izkonkurēsiet John Deer? Es to uzskatu par mūsu panākumu apliecinājumu,” saka Penmetsa. “Mums jautā, kā mēs pievārēsim Goliātu, un tas mūsos iedveš milzīgu spēku.”
Pravīns Penmetsa ir dzimis Indijā, Gunturā, bet uzaudzos apmēram 300 kilometru attālajā Haidarābādā – tehnoloģiju centrā, kurā iedzīvotāju skaits sasniedzis 11 miljonus. Pravīns bija pilsētas bērns, bet viņa vecvecāki bija pēdējie garā paaudžu ķēdē, kas nodarbojās ar rīsa audzēšanu. “Mēs katru vasaru braucām pie vecvecākiem. Kad pirmo reizi savās rokās paņēmu stūri, tā bija traktora stūre,” saka Penmetsa.
Jau mazotnē viņu saistīja ātras mašīnas (un saista joprojām – pirms daudziem gadiem viņš par 800 dolāru nopirka sagrabējušu BMW un padarīja to par sacīkšu auto). 2002. gadā ieguvis maģistra grādu inženierijā Sinsinati Universitātē, viņš sāka strādāt MillenWorks, kas ir leģendārā sacīkšu autobraucēja Roda Millena dibināts sporta auto ražošanas uzņēmums. “Es zināju pietiekami daudz par biznesu, lai saprastu, ka sacīkšu auto kompānija nav stabils pasākums, tāpēc gribēju atrast uzņēmumu, kas nodarbojas ar sacīkšu automašīnām un citām lietām,” stāsta Penmetsa.
MillenWorks viņš palīdzēja izstrādāt eksperimentālu robotu Aizsardzības departamenta pētniecības grupai DARPA, kā arī izstrādāja akumulatoru komplektu agrīnam elektroauto, ar kuru Mitsubishi 2004. gadā debitēja Detroitas autoizstādē. Kad 2010. gadā Millens pārdeva uzņēmumu Textron, Penmetsa nolēma izveidot savu firmu – Motivo. Viņam pievienojās kolēģis no MillenWorks Omohundro, tagad 43 gadus vecs robotikas maģistrs.
Motivo viņi strādāja pie elektriskajiem transportlīdzekļiem, tostarp demonstrējot, kā Toyota Prius ārkārtas situācijā varētu pārprofilēt par elektroenerģijas ģeneratoru. 2012. gadā Penmetsa devās uz Indiju, lai apciemotu ģimeni, un viņu nokaitināja regulārie strāvas padeves pārtraukumi. “Reaģēju apmēram kā šādi – es vēlētos, kaut šeit būtu mans Toyota Prius un es varētu atgūt elektrību,” viņš saka. Šī ideja, kas tolaik šķita jokaina, viņam lika aizdomāties par to, kā lauku apvidus apgādāt ar elektrību.
2013. gadā Omohundro atklāja, ka iespējams saņemt ASV valsts grantu par lauksaimniecības elektrificēšanu attīstības valstīs, viņš un Penmetsa pieņēma izaicinājumu, un Motivo uzbūvēja savu pirmo elektrisko traktoru – nelielu, lielākoties ar saules enerģijas darbināmu mašīnu Harvest. Kopumā viņi uzbūvēja trīs traktorus un divus no tiem pārbaudīja Penmetsa mātes vecvecāku dzimtajā ciematā Indijā.
Apspriežoties ar lauksaimniekiem Indijā un vēlāk arī ASV, viņi bieži dzirdēja vienu un to pašu pesimistisko frāzi – lauksaimniecībā nav nākotnes. “Lauksaimniecībā visā pasaulē trūkst darbaspēka, zemnieki cīnās ar peļņas maržu, un ilgtspējas vārdā uz viņiem tiek izdarīts arvien lielāks spiediens,” saka Penmetsa.
Atgriezušies ASV, viņi uzbūvēja eksperimentālus lauksaimniecības robotus, tostarp kartupeļu stādāmo robotu un salātu ravētāju, bet tie bija tik dārgi ( vairāk nekā 500 000 dolāru), ka nekad nevarētu būt kas vairāk par izstāžu modeļiem. Komerciāli daudzsološākas šķita pašbraucošo automobiļu tehnoloģijas. Strādājot DriveAI, kuru Apple iegādājās 2019. gadā, un Faraday Future, viņi sāka sapņot par tādu autonomu elektrisko traktoru, ko lauksaimnieki varētu atļauties. “Izmaksu samazināšanās dēļ atteikšanās no dīzeļdegvielas nav pietiekami pārliecinošs arguments, bet, ja samazinās izmaksas par degvielu un vēl darbaspēku, tas lauksaimniekam jau kļūst interesanti un viņš iegūst dzīvotspējīgu biznesu,” saka Omohundro; viņš kurš tagad vada Monarch tehnoloģisko nodaļu.
Drīz vien duetam pievienojās Švāgers (39), kurš Nevadā iepriekš vadīja Tesla Gigafactory un kuram bija pieredze lielu ražošanas projektu paplašināšanā. Monarch viņi izveidoja 2018. gada decembrī, kad partneriem pievienojās arī Mondavi (43), Roberta Mondavi mazdēls, kurš pats vada savus vīna dārzus Kalifornijā un Itālijā. Mondavi uzņēmumā ir atbildīgs par lauksaimniecību. Kompānija savu nosaukumu Monarch aizguvusi no migrējošā monarhtauriņa, kuram lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju dēļ draud izzušana.
Ņemot par pamatu Mondavi pieredzi, viņi nolēma pievērsties vīna dārziem ar to ciešajām vīnogulāju rindām, augstajām darbaspēka izmaksām un klientiem, kas par zaļu produktu ir gatavi maksāt vairāk. Mondavi cerēja, ka, ar Monarch traktorrobotu ieviešot precīzo lauksaimniecību, vīnogu audzētāji varētu izmantot mazāk ķimikāliju, nesamazinot ražu vai ienesīgumu. “Mēs esam mainījuši to stereotipu, ka darīt lietas, nekaitējot planētai, ir dārgāk,” saka Mondavi.
Uzbūvēt autonomu elektrisko traktoru ir grūti. Izdarīt to par cenu, kādu var atļauties lauksaimnieki, ir vēl grūtāk. Sākotnēji, lai izstrādātu un pārbaudītu mašīnu, Monarch inženieri uzslēja telti Wente vīna dārzos. Monarch izgatavoja tikai divus aparātus, un katrs maksāja pusmiljonu dolāru. 2021. gadā viņi nolēma palikt pie otrās versijas, kas maksāja 250 000 dolāru, un sāka to testēt vīna dārzos un piena lopkopības saimniecībās. Vispirms viņi pievērsās vienam no saimniekošanas pamatuzdevumiem, pļaušanai, lai to automatizētu.
Viens no Google X dibinātājiem Toms Či, kurš ar At One Ventures starpniecību kļuva par agrīnu Monarch investoru, atceras atklāšanas pasākumu. “Es iespraucos sarunās, kad lauksaimnieki apsprieda, cik nozīmīga varētu būt automatizēta zāles pļaušana. Manas ar pašbraucošajiem automobiļiem nodarbinātās smadzenes reaģēja apmēram šādi – pļaušana taču ir tik vienkārša! Es tik ļoti vēlējos, lai lietas virzītos uz priekšu, ka nenovērtēju zāles pļaušanas ietekmi. Lauksaimnieki norādīja, ka viņiem nepietiek darbaspēka, un, ja tas tiek nodarbināts ar zāles pļaušanu, tā uzskatāma par naudas kaisīšanu vējā.”
Vīna dārzu pārvaldīšanas uzņēmuma Coastal Vineyards atbalsta pakalpojumu vadītājs Domeniks Baks pirmo reizi traktoru ieraudzīja demonstrācijā 2021. gada sākumā. “Tas patiešām strādāja, tas brauca,” smejoties saka Baks. Apstākļos, kad ātri pieauga dīzeļdegvielas cena un ar Kalifornijas štats ieviesa 75 % subsīdijas elektrisko traktoru iegādei, viņš kļuva par vienu no pirmajiem Monarch klientiem. Tagad Baka pārstāvētais uzņēmums izmanto 18 Monarch traktoru. “Ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevar atļauties turpināt strādāt Kalifornijā,” viņš saka. “Mēs meklējam veidus, kā apsteigt problēmas.”
Tie stimuli, ko lobēja Monarch, ir atslēga, lai izgatavotu šādus traktorus par pieejamu cenu. Penmetsa cer izstrādāt vēl lētāku traktora versiju, kuras pārdošanas cena Āzijā un Āfrikā būtu zemāka par 15 000 dolāru. Lai sasniegtu šo mērķi, viņš veido sadarbību ar traktoru ražotāju Indijā un fokusējas uz traktoru izīrēšanu, nevis pārdošanu. Tajā pašā laikā licencēšanas darījums ar CNH (kas ir arī Monarch investors) ļaus uzņēmuma tehnoloģijai darbināt nedaudz lielākus komunālos traktorus. Tiem laukus vajadzētu sasniegt šī gada beigās vai nākamā sākumā.
“Monarch ir produktu attīstības avangardā,” saka Mišela Lombardi, CNH vecākā viceprezidente korporatīvās attīstības un riska kapitāla jautājumos. “Domāju, ka pēc 10–15 gadiem būs pieejami augļu novācēji, ražas novākšanas un apstrādes iekārtas, kas darbosies autonomi.”
Taču ir kāda problēma. Monarch traktoriem daudzas stundas jāstrādā laukos, kas ir tālu no kontaktligzdām vai pat ceļiem. Viens potenciālais risinājums ir uzlāde ar saules enerģiju, taču pagaidām lielākajai daļai robotu ir nepieciešama piekļuve uzlādes stacijai. Tādas uzstādīšana varētu izmaksāt tūkstošiem dolāru.
Un vēl viens potenciāls šķērslis – Kalifornijas noteikumi vēl neļauj traktoriem būt pilnīgi autonomiem; tie joprojām prasa cilvēka iesaistīšanos. Monarch ir lūdzis atļaut pilnīgu autonomiju, un štats ir piekritis pārskatīt savu lēmumu pēc tam, kad būs savākti vairāk datu par drošību.
Tomēr ilgtermiņā, ņemot vērā pastāvīgo darbaspēka trūkumu nozarē, robotu skaita pieaugums ir neizbēgams. Pravīns Penmetsa atceras, ka sākumā investori viņus dēvējuši par mazohistiem. “Viņiem ir daudz mītu, kas mums kaitē, piemēram, ka lauksaimnieki nepieņems tehnoloģijas,” saka uzņēmējs. “Lauksaimnieki ir ļoti gudri, un viņi pieņems jaunās tehnoloģijas, ja redzēs, ka investīcijas nes augļus.”