Mākslīgā intelekta ēra ir klāt

• Foto: Ītans Pains

Necilajā OpenAI biroja konferenču telpā, kur cilvēki ir pasargāti no netīkamā lietus, kas janvāra vidū pārņēmis Sanfrancisko, uzņēmuma prezidents Gregs Brokmens cenšas izzināt komandas, kas ir atbildīga par uzņēmuma jaunā mākslīgā intelekta modeli ChatGPT, “enerģijas līmeni”. Viņš jautā: “Kā mums sokas skalā no viss ir slikti un visi ir izdeguši līdz visi tikko atgriezušies no brīvdienām un viss ir lieliski? Kāds ir spektrs?”

“Es teiktu, ka brīvdienas bija īstajā laikā,” saka komandas vadītājs. Un tas ir maigi teikts. Kad novembrī ChatGPT kļuva pieejams, piecu dienu laikā miljons lietotāju pārslogoja kompānijas serverus ar jautājumiem par dažādiem sīkumiem, aicinājumiem dzejot un recepšu pieprasījumiem. (Forbes lēš, ka tagad tie ir vairāk nekā pieci miljoni lietotāju.) OpenAI nemanāmi daļu slodzes novirzīja uz savu apmācības superdatoru – tūkstošiem savstarpēji savienotu grafikas apstrādes vienību, kas īpaši radītas sadarbībā ar Microsoft un Nvidia. Tikmēr ilgtermiņa darbs pie uzņēmuma nākamajiem modeļiem, piemēram, ļoti gaidītā GPT-4, tika novirzīts otrajā plānā.

Atbildīgā grupa dara, ko spēj, bet ChatGPT serveri, kas strādā uz savu jaudu robežas, turpina atteikt lietotāju pieprasījumus. Dienu iepriekš ChatGPT uz divām stundām pārstāja darboties. Tomēr, kaut arī pārguruši, komandas darbinieki, kas ir vecumā no divdesmit plus līdz agriem trīsdesmit, nenoliedzami izbauda savu lomu šajā vēsturiskajā brīdī. “Mākslīgais intelekts būs 2023. gada karstākais sarunu temats. Un ziniet ko? Tas ir pareizi,” saka cilvēks, kurš ir tieši atbildīgs par iepriekšējo līdzīgo paradigmas maiņu, zināmu kā programmatūra, proti, Bils Geitss. “Šis ir tieši tikpat nozīmīgi kā personālais dators un internets.”

Tirgus tam piekrīt. Pēc Microsoft veiktajām desmit miljardu dolāru investīcijām kompānija OpenAI, kas novērtēta par 29 miljardiem dolāru, Gregs Brukmans (34) un viņa boss, uzņēmuma vadītājs Sems Altmens (37), ir uzmanības centrā kā kaut kas ekstraordinārs. Taču OpenAI nav vienīgais. Attēlu ģenerēšanas lauciņā Amazon neuzkrītoši atbalsta Stability AI (nesen novērtēts par miljardu dolāru), kura vadītājs Īmads Mostakjū (39) vēlas kļūt par Amazon Web Services mākslīgā intelekta līderi. Hugging Face (novērtēts par diviem miljardiem dolāru) piegādā rīkus tādiem milžiem kā Intel un Meta, lai tie paši veidotu un vadītu konkurētspējīgus modeļus.

Bez šiem radošajiem mākslīgā intelekta (MI) piegādātājiem šajā plaukstošajā tehnoloģiju nozarē darbojas arī 7,3 miljardus dolāru vērtais Scale un citi MI izstrādei nepieciešamās infrastruktūras nodrošinātāji. Tāpat jāpiemin vesela lietotņu attīstītāju ekosistēma, kas novirza MI specializētām programmām, lai varētu būtiski mainīt juristu, pārdevēju, ārstu – būtībā gandrīz visu – darbu.

Vai te manāmas ažiotāžas pazīmes? Protams. Izziņotais OpenAI novērtējums 2023. gada ieņēmumus ambiciozi prognozē 200 miljonu dolāru apmērā (salīdzinot ar paredzamajiem apmēram 30 miljoniem pērn – saskaņā ar daļu no investoru prezentācijas, ar kuru iepazinās Forbes). Tas nozīmētu, ka kompānijas akciju cenas un ieņēmumu attiecība pieaugtu līdz 145; daudz ierastāka ir šī attiecība ir 10 līdz 20. (OpenAI atteicās komentēt savas finanšu prognozes, tikai norādīja, ka investīcijas ir daudzslāņainas un mērāmas daudzos miljardos.)

Mākslīgā intelekta revolucionāri nav uzskatāmi par parastiem ierastās kārtības jaucējiem. Amazon, Google, Microsoft, Nvidia un citi jau gūst peļņu, nodrošinot mākoņa infrastruktūru, kas ir pamatā lielai daļai šīs kategorijas. Jo īpaši Google ar saviem milzīgajiem resursiem un desmitgadi, kas aizvadīta mašīnmācīšanos pētījumos, ir “zilonis istabā”, saka Index Venture investors Maiks Volpi.

Sociālas problēmas? Arī tās. Modeļos ir iespējama neobjektivitāte un diskriminācija, nemaz nerunājot par to ļaunprātīgu izmantošanu. Jau parādījušies pirmie juridiskie strīdi saistībā ar īpašumtiesībām uz MI ģenerētu darbu un faktiskajiem datiem, kas izmantoti, lai apmācītu mākslīgo intelektu. Un tad ir galvenais uzdevums, kuru daži, piemēram, OpenAI līderi, iztēlojušies tā – pašpietiekams “mākslīgais vispārējais intelekts”, kas varētu pārveidot kapitālismu (tā cer Atlmens) vai apdraudēt cilvēci (citu, piemēram. Īlona Maska, bažas).

Taču uzrunājot vairāk nekā 60 pētnieku, investoru un uzņēmēju, kas darbojas ar MI, kļūst skaidrs, ka šim mākslīgā intelekta zelta drudzim ir raksturīgs kaut kas tāds, kas iepriekšējām ažiotāžām nav piemitis, proti, praktiska, pat garlaicīga pielietojamība. Sacensība par šādu rīku iekļaušanu lielu un mazu uzņēmumu darbā jau ir sākusies. Pēc RapidAPI datiem, pieprasījums pēc koda fragmentiem, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts jeb API, 2022. gadā pieaudzus desmit reizes, un straujākais pieaugums bija vērojams decembrī. Nesens Cowen pētījums, kurā iekļauti vairāk nekā 100 uzņēmumi, kas pērk programmatūru, atklāj, ka starp jaunajām tehnoloģijām MI ir kļuvis par dāsnāk finansēto izdevumu pozīciju. ChatGPT un OpenAI modeļi drīz tiks iekļauti Microsoft masveida produktos, piemēram, Outlook un Word, un liela daļa biznesa programmatūras ražotāju ir gatavi naski sekot šim piemēram.

Ceturtdaļgadsimtu pēc tam, kad IBM Deep Blue programma pieveica šaha lielmeistaru Gariju Kasparovu, pāreja uz mākslīgo intelektu beidzot ir sākusies. “Šis ir aizraujošs laiks, bet es ceru, ka tas ir tikai pats sākums,” Forbes saka Altmens, kurš ar presi runā ārkārtīgi reti.

Šīm mākslīgā intelekta radītajām pārmaiņām saknes meklējamas arī Londonā, Mostaque’s Stability birojā. Pērn augustā neilgi pēc tam, kad OpenAI palaida attēla modeli DALL-E, Mostaque laida klajā Stable Diffusion – modeli, kas ikvienam ļauj teksta fragmentu momentā pārvērst mākslā vai neveiksmīgu pašbildi – iespaidīgā pašportretā. Atšķirībā no OpenAI patentētā modeļa Stability nepieder Stable Diffusion, kas ir atvērtā koda programmatūra, bet tas ir kļuvis par projekta nozīmīgāko virzītājspēku un peļņas avotu. Katru mīļu dienu Stable Diffusion lieto desmit miljoni cilvēku – vairāk nekā jebkuru citu modeli.

Tik ātra lietotāju iesaistīšanās kalpoja kā pagrieziena punkts. Iepriekš MI tika izmantots trīs jomās. Pirmā bija akadēmiskā – sākotnējais pētījums par neironu tīklu (tas ir GPT un citu lielu valodu modeļu pamatā) iespējām tika publicēts pirms vairāk nekā desmit gadiem. Otrā bija demonstratīvā – Deep Blue iesāka savdabīgu sacensību par MI iespējām, līdz Alphabet radīja ārkārtīgi jaudīgus šaha un senās Go spēles modeļus. Trešā bija inkrementālā – tādas lietotnes kā Gmail, kas darbojas bez mākslīgā intelekta, bet ir labākas ar tādām funkcijām kā teksta automātiskā pabeigšana (autocomplete).

Nevienam no šiem izmantošanas veidiem nepiemita tā maģija, ko piedāvā spēlēšanās ar tehnoloģijām, un tieši tas Stability palīdzēja kļūt par veiksmes stāstu. Zibenīgi iegūtā popularitāte tikai divas nedēļas pēc modeļa palaišanas investorus pamudināja uzņēmumu novērtēt par miljardu dolāru un augustā ieguldīt tajā vairāk nekā 100 miljonus, kaut arī uzņēmumam nebija nekādu ieņēmumu.

Tagad ģeneratīvais mākslīgais intelekta piedzīvo uzplaukumu. Elektroniskās mūzikas grupa Chainsmokers izmantoja Stable Diffusion, lai apstrādātu savu pēdējo mūzikas video, un Mostakjū prognozē, ka mākslīgais intelekts drīz tiks izmantots, lai radītu veselas filmas. Dalī muzejs Floridā izmanto DALL-E, lai palīdzētu apmeklētājiem vizualizēt savus sapņus. Līdzīgs attēlu ģenerēšanas rīks, kuru izstrādāja jaunuzņēmums Midjourney, internetā izraisīja sašutumu, jo ar tā palīdzību radīts mākslas darbs Kolorādo štata izstādē ieguva galveno balvu. “Domāju, ka šie notikumi ir pielīdzināmi Sputnik palaišanai kosmosā,” saka Stripe vadītājs, bijušais Brokmena priekšnieks Patriks Kolisons, kurš gaida to brīdi, kas mākslīgā intelekta rīki tiešraidē tulkos YouTube video un sagrupēs tos pēc MI identificētajām tēmām.

Stability izplešoties, OpenAI nolēma vairs neturpināt darbu pie ChatGPT, lai koncentrētu uzmanību uz domēna fokusētām alternatīvām, saglabājot saskarni lielākam projektam priekšdienās, bet novembrī kompānija mainīja kursu. Janvārī, kad Ņujorkas pašvaldības skolas aizliedza savos datoros ChatGPT un Vortona Biznesa skolas profesors, kurš testēja šo programmatūru, gala eksāmenā novērtēja to ar B, kompānija dažiem piedāvāja rīka maksas versiju. “Stable Diffusion, padarot lietas ievērojami pieejamākas, bija gluži kā bumbas sprādziens,” saka investors no Sequoia Pats Greidijs, kurš atbalsta OpenAI. “Tas patiešām mobilizēja OpenAI un padarīja viņus daudz vairāk komerciāli orientētus.”

Tas savukārt paātrināja komerciālos centienus visā nozarē. Stability vadītājs Mostakjū visus savus darbiniekus palaida brīvdienās un pats pārsvarā gulēja. Viņa miegu pārtrauca tikai Lielbritānijas labāko skolu direktoru zvani, kurus satrauca GPT sniegtās iespējas negodprātīgiem skolēniem. Viņu satrauca arī tas, ka 2023. gads varētu būt ārkārtīgi nogurdinošs, jo būs jāsacenšas ne tikai ar OpenAI, bet arī ar tādām kompānijām kā Google un Meta. Viņa vēstījums savai komandai: “Jūs visi 2023. gadā mirsiet!”

Pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi ir pieņēmuši šo izaicinājumu. Tiek ziņots, ka, atsaucoties uz kompānijas vadītāja Sundara Pičaja izsludināto trauksi, Google dibinātāji Sergejs Brins un Lerijs Peidžs ir atsākuši darbu galvenajā birojā, lai risinātu ChatGPT un tam līdzīgo modeļu radītos izaicinājumus. Microsoft līdzdibinātājs Geitss, kurš jau sen ir devies pensijā, Forbes atzīst, ka tagad viņš 10 % sava laika velta tam, lai tiktos ar dažādām izstrādātāju komandām un pārrunātu to produktu attīstību.

Google it kā vajadzētu būt izdevīgākā pozīcijā. 2017. gadā Google pētnieki, publicējot rakstu par transformatoriem, kas, analizējot vārda kontekstu teikumā, padarīja praktiskākus lielus valodu modeļus, izgudroja GPT T komponenti. Viens no tā autoriem Eidans Gomess atceras, ka pirmo reizi šo tehnoloģiju izmantojis Google Translate, tad arī meklētājā, Gmail un Docs. Taču, kā tas tiek lietots, joprojām paliek slēpts sabiedrības acīm, liedzot patērētājam wow momentu. “Es gaidīju, ka pasaule pievērsīsies tam un izmantos to savos projektos, bet tas nenotika,” saka Gomess, kurš pats 2019. gadā radījis OpenAI konkurentu Cohere. “Nekas nemainījās.” No publikācijas astoņiem autoriem seši ir pametuši Google, lai radītu paši savus uzņēmumus, pārējie pievienojās OpenAI komandai.

Savukārt Microsoft, šķiet, ir gatavs kļūt par nozares līderi. 2019. gadā Brokmens un viņa komanda saprata, ka viņi nespēs apmaksāt liela mēroga skaitļošanas GPT ar tiem līdzekļiem, kurus bija pamanījušies piesaistīt (tai skaitā no Pītera Tīla un Īlona Maska) kā bezpeļņas organizācija.

OpenAI dibināja uz peļņu orientētu juridisko personu, piedāvāja darbiniekiem kapitāldaļas un pievērsās tradicionālajiem investoriem. Rezultātā Sems Altmens uz pilnu slodzi pievērsās OpenAI. Microsoft izpilddirektors Satja Nadella tajā laikā ieguldīja OpenAI miljardu dolāru un savā mākoņpakalpojumā Microsoft Azure nodrošināja lielu un augošu klientu bāzi.

Tagad Microsoft desmit miljardu dolāru investīcijas tiks novirzītas ChatGPT, lai iedzīvinātu to visā Microsoft Office programmatūras komplektā. RBC Capital Markets analītiķa Riši Džaluria vīzijās – kurš ir specializējies tieši Microsoft – jau netālā nākotnē darbinieki, tikai viegli piespiežot pogu, Word dokumentu pārvērš elegantā PowePoint prezentācijā.

Gadiem ilgi lielo datu jautājums lielajiem uzņēmumiem nozīmēja tikai to, kā datu gūzmu pārvērst spējā gūt ienākumus, saka FPV Ventures līdzdibinātājs, bijušais Morgan Stanley investīciju banku nodaļas informācijas sistēmu vadītājs Pegā Ibrahimi. Tagad darbinieki jautā, kā viņi varētu izmantot mākslīgo intelektu, lai analizētu video katalogus vai ievietotu tērzēšanas robotus savos produktos. “Daudzi no viņiem pēdējo mēnešu laikā ir veikuši šo vingrinājumu un nonākuši pie secinājuma – jā, tas ir interesanti un ir gadījumi, kur mēs varētu to izmantot,” saka Ibrahimi.

Aktīvās diskusijas ap šo jauno mākslīgā intelekta ēru iekļauj vēl vienu saīsinājumu – AGI jeb mākslīgais vispārējais intelekts (artificial general intelligence). Tā ir sistēma, kas apzinās sevi un pati mācās, un teorētiski tā varētu pārņemt kontroli no cilvēka. OpenAI galvenais uzdevums ir palīdzēt attīstīt šādu tehnoloģiju droši, saka uzņēmuma vadītāji. “Vissvarīgākais jautājums nebūs par to, ka panākt tehnisko progresu, bet gan – kādas vērtības tas sevī nesīs,” uzsver Brokmens.

Savukārt Mostakjū no Stability par šādu misiju tikai paņirgājas: “AGI man nerūp… Ja vēlies strādāt pie AGI, ej to darīt uz OpenAI. Ja vēlies taisīt lietas, kas nonāk pie cilvēkiem, nāc strādāt pie mums.”

Tādi OpenAI atbalstītāji kā miljardieris Reids Hofmans, kas ziedojis kompānijas bezpeļņas organizācijai caur savu labdarības fondu, uzskata, ka AGI izveidošana būtu bonuss, nevis priekšnoteikums globālam labumam. Altmens atzīst, ka ir “daudz domājis” par to, vai mēs pieņemsim AGI, ja tas reiz tiks izstrādāts. Pašlaik viņš uzskata, ka “tas nenotiks vienkārši un ātri, tā būs daudz pakāpeniskāka pāreja”. Bet pētnieki brīdina – par mākslīgā intelekta modeļu potenciālo ietekmi, ņemot vērā, ka, reiz palaisti, tie vairs nav apstādināmi, ir jādiskutē jau tagad. “Tā ir kā invazīva suga. Mums jāpanāk, lai arī politika attīstās tikpat ātri kā  tehnoloģijas,” saka Hārvardas Interneta un sabiedrības centra pētnieks Avivs Ovadja.

Tuvākajā nākotnē šie modeļi un kompānijas, kas ir aiz tiem, saskarsies ar neatliekamiem jautājumiem par to darba augļu ētiku. OpenAI un citi, lai marķētu dažus savus datus un apmācītu savus modeļus par to, kas ir ārpus pieņemamā, zaudējot daļu kontroles pār savu produktu, izmanto trešās puses spēlētājus. Nesens programmatūras izstrādātāja Textio vadītājas Kīranas Snaideras pārskats par simtiem ChatGPT uzrakstītu amatu aprakstu atklāj – jo precīzāk uzrakstīts uzdevums, jo pārliecinošāks ir MI piedāvātais rezultāts… un jo vairāk potenciāli neobjektīvs.

OpenAI drošības risinājumi prot atfiltrēt izteikti seksistiskus vai rasistiskus terminus, bet diskriminācija vecuma, invaliditātes vai reliģijas dēļ šim filtram izslīd cauri. “Ir grūti uzrakstīt redakcionālus noteikumus, kas atfiltrē daudzos veidus, kā cilvēki tiek radikalizēti,” saka Snaidera.

Autortiesību likumi ir vēl viens izaicinājums. Pret Microsoft un OpenAI ir sākta tiesvedība kolektīvajā prasībā, kurā tiek apgalvots, ka ir nozagts programmētāja kods. (Abi uzņēmumi nesen iesniedza paskaidrojumus, noraidot šādus apgalvojumus un atsakoties no turpmākiem komentāriem.) Stability nesen iesūdzēja tiesā Getty Images, kas apgalvo, ka Stability izstrādātais Diffusion tika nelegāli apmācīts, izmantojot miljoniem Getty patentēto fotogrāfiju. Uzņēmuma pārstāvis apgalvo, ka joprojām pārskata dokumentus.

Vēl bīstamāki ir negodprātīgie lietotāji, kas apzināti varētu izmantot ģeneratīvo mākslīgo intelektu dezinformācijas izplatīšanai. Piemēram, fotoreālistiski videoklipi par vardarbīgiem protestiem, kas patiesībā nekad nav notikuši. “Uzticēšanās informācijai ir daļa no demokrātijas pamatiem,” saka Stenfordas uz cilvēku orientētā mākslīgā intelekta institūta (Institute for Human Centred Artificial Intelligence) līdzpriekšsēdētāja Fei Fei Li. “Tie tiks būtiski ietekmēti.”

To, kam būs jāatbild uz šiem jautājumiem, daļēji noteiks tas, kā attīstīsies strauji augošais mākslīgā intelekta tirgus. “Deviņdesmitajos gados mums bija AltaVista, Infoseek un apmēram desmit līdzīgas kompānijas, un tolaik varēja likties, ka dažas vai viena no tām gūs satriecošus panākumus, bet tagad tās visas ir pazudušas,” saka Benchmark partneris Eriks Višria.

Microsoft investīcijas OpenAI pavada bezprecedenta vairākuma peļņas sadales līgums, kas būs spēkā līdz brīdim, kad Microsoft atgūs savas investīcijas. Tas arī paredz noteiktu daļu virspeļņas un solījumu OpenAI ar laiku sākt to pārvaldīt, negūstot peļņu. (Altmens un Brokmens to dēvē par “drošības slēdzi”, lai neļautu OpenAI pārņemt kontroli, ja uzņēmums kļūst pārāk liels.) Daži industrijas apskatnieki šo darījumu vairāk uzskata par daļēju uzņēmuma pārņemšanu vai vismaz nomu, kas visvairāk labuma nesīs Nadellam. “Katru reizi, kad mēs esam vērsušies pie viņiem, sakot – mums vajag izdarīt šo dīvaino lietu, kura jums, iespējams, nepatiks –, viņi vienmēr atbildējuši: “Tā ir lieliska doma!”” par darījumu saka Altmens. (Microsoft atteicās apspriest darījuma noteikumus.)

Ir vēl kāds nepietiekami apspriests šī darījuma aspekts – OpenAI varētu piekļūt Microsoft Office plašajām datu krātuvēm, kas ir ļoti svarīgi, jo mākslīgā intelekta modeļi internetā pieejamos dokumentus izmanto līdz pēdējam. Google, protams, jau pieder šāda dārgumu krātuve. Kompānijas masīvās mākslīgā intelekta nodaļas ar to strādājušas gadiem ilgi – galvenokārt, lai tā aizsargātu pati savu biznesu. 2023. gadā ir gaidāms plašs mākslīgā intelekta laidiens.

Savukārt Stability pieliek milzīgas pūles, lai pasniegtu savu biznesu kā radošo industriju – gluži kā Disney un Netflix –, galvenokārt cenšoties nešķērsot ceļu Google. “Viņiem ir vairāk grafisko apstrādes vienību nekā jums, viņiem ir vairāk talantu nekā jums, viņiem ir vairāk datu nekā jums,” saka Mostakjū. Bet viņš ir noslēdzis pats savu Fausta līgumam pielīdzināmo darījumu ar Amazon. Partnerība ar Stability mākoņa līderei nodrošināja iespēju piegādāt Stability vairāk nekā 4000 Nvidia M mikroshēmu, kas bija nepieciešamas, lai saliktu vienu no pasaulē lielākajiem superdatoriem. Mostakjū saka, ka pirms gada Stability piederēja tikai 32 šādas mikroshēmas. “Viņi mums piedāvāja neticami izdevīgu darījumu,” viņš atzīst. Un šāds piedāvājums bija pamatots – sinerģija no mākoņdatošanas, kas veikta uz Amazon Web Services, kas var radīt saturu tās Studios Entertainment, sola milzīgu peļņu. Bet, izņemot šo aspektu, Amazon plāni ir neskaidri.

Un neaizmirstiet Apple, kā arī Facebook māteskompāniju Meta; tur arī ir lielas mākslīgā intelekta komandas. Apple nesen izlaida atjauninājumu, kas integrē Stable Diffusion tās jaunākajās operētājsistēmās, savukārt Meta galvenais mākslīgā intelekta zinātnieks Jans Lekuns nenogurst par ChatGPT ažiotāžu runāt ar presi un izteikties Twitter. Tad ir daudzi jaunuzņēmumi, kas vēlas darboties tajā pašā lauciņā kā OpenAI, Stability un tiem līdzīgie. Hugging Face vadītājs Klems Delangs (34), kura uzņēmums uztur Stable Diffusion atvērtā koda modeli, iedomājies tādu kā Nemiernieku aliansi (atsauce uz kulta filmu Zvaigžņu kari) – daudzveidīgu ekosistēmu, kas nebūs tik atkarīga no Big Tech spēlētājiem. Pretējā gadījumā, pēc Delanga domām, šādu modeļu izmaksas nebūs caurskatāmas un, lai saglabātu dzīvotspēju, būs atkarīgas no Big Tech subsīdijām. “Tā ir mākoņa naudas atmazgāšana,” viņš saka.

Tādi jaunuzņēmumi kā, piemēram, mākslīgajā intelektā balstītais tekstu sastādītājs Jasper, kas izveidoja rīkus, izmantojot GPT, un pagājušajā gadā ieņēmumos guva 75 miljonus dolāru, ar visiem spēkiem cenšas noturēties uz viļņa. Uzņēmums jau novērsis savu uzmanību no individuālajiem lietotājiem, no kuriem daži par tagad ChatGPT nodrošinātu pakalpojumu maksāja 100 dolāru mēnesī. “Šajā jomā viss mainās tik strauji, ka, šķiet, ka nevienam te nav virsrokas,” saka Jasper vadītājs Deivs Rogenmozers.

Tas attiecināms arī uz OpenAI – lielāko balvu un iekārojamāko mērķi nozarē. Janvārī jaunuzņēmums Anthropic, ko nodibināja bijušie OpenAI pētnieki un ko atbalsta Sems Benkmens- Fraids no bankrotu firmas FTX, izlaida savu tērzēšanas robotu Claude. Šis robots ir cienīgs ChatGPT konkurents, kaut arī izstrādāts tikai ar niecīgu daļu no tā finansējuma, kas ieguldīts ChatGPT, saka Scale (tas piegādā infrastruktūras programmatūru abiem uzņēmumiem) MI sektora vadītājs Aleksandrs Vons. “Tas liek uzdot jautājumu – kas ir tas, kas ļauj saglabāt pārākumu pār citiem? Nedomāju, ka te ir skaidra atbilde.”

Gregs Brokmens no OpenAI norāda uz klauzulu uzņēmuma bezpeļņas organizācijas statūtos, kas sola slēgt kompāniju, ja kāds cits uzņēmums būs tuvu mākslīgā vispārējā intelekta izveidei, un apvienot to ar konkurentu. “Neesmu redzējis, ka kāds savos statūtos būtu iekļāvis kaut ko līdzīgu,” saka Brokmens. Arī Semu Altmenu, šķiet, nesatrauc konkurences sacīkste. Vai ChatGPT var pārspēt Google meklētāju? “Cilvēki totāli palaiž garām iespēju, ja koncentrējas uz vakardienas ziņām. Es pats esmu daudz vairāk ieinteresēts tajā, kas sekos tālāk,” saka Altmens.