Kūtri, bet autoparks kļūst zaļāks
2021. gada nogalē stājās spēkā noteikumi par valsts atbalstu elektroauto iegādei, kas privātpersonām, iegādājoties jaunu elektromobili, garantē valsts līdzfinansējumu 4500 eiro apmērā. Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā šādu automašīnu īpatsvars Latvijā sāka strauji palielināties, taču to skaits joprojām ir ārkārtīgi mazs un šā gada sākumā nesasniedza pat četru tūkstošu atzīmi. Iespējams, pie tā vainojams tas, ka juridiskajām personām valsts nesniedz atbalstu elektromobiļu iegādei.
Latvijā elektriskos automobiļus sāka uzskaitīt 2015. gadā, kad pa mūsu ceļiem pārvietojās 194 par zaļajiem dēvētie auto, bet sešu gadu laikā to skaits pieauga tikai līdz 1240 vienībām. Nozares eksperti norādīja, ka autobraucēju un uzņēmumu paradumu maiņas ātrumu bremzē nepietiekamais valsts atbalsts.
Rezultātā tapa diemžēl tikai privātpersonām adresēti noteikumi, kas paredz līdzfinansējumu arī lietotu elektromobiļu iegādei. To mērķis bija veicināt elektroauto izplatību. Ņemot vērā, ka šim nolūkam valsts atlika desmit miljonus eiro, tika prognozēts, ka kopējais iegādāto elektrisko automobiļu un ārēji lādējamo hibrīdauto skaits varētu sasniegt 3800.
Varētu teikt, ka šīs prognozes ir piepildījušās. 2023. gada 1. janvārī Latvijā uzskaitē bija 3941 elektrauto, un kopš brīža, kad valsts līdzfinansējums kļuva pieejams, to skaits pieaudzis par 1764 vienībām jeb 81 procentu. Aptuveni divas trešdaļas šo automobiļu iegādājušās juridiskās personas, kas valsts atbalstu nesaņem.
Ņemot vērā elektromobiļu specifiku, proti, ierobežots ar vienu uzlādi veicamais attālums un uzlādei nepieciešamais laiks, mazāka interese ir par elektriskajiem autobusiem – tādu Latvijā gada sākumā bija tikai 63.
To, ka vismaz pagaidām elektroauto nav īsti piemēroti mūsu platuma grādiem, kad aukstajos gada mēnešos to veiktspēja autovadītāju subjektīvajā vērtējumā krītas, netieši apliecina arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotie dati par 2022. gadā veiktajām uzlādēm, proti, vasaras mēnešos to skaits pārsniedz desmit tūkstošus, bet ziemā, piemēram, 2022. gada decembrī, bija tikai nepilni septiņi tūkstoši uzlāžu.
Vēl viens elektromobiļu izplatību bremzējošs faktors varētu būt valsts atbalsta nepietiekamība. Kā vienu no iemesliem eksperti min Latvijā noteikto cenas ierobežojumu uzņēmumiem – reprezentatīvo auto PVN slieksnis 50 500 eiro bez PVN ir nemainīgs kopš 2014. gada, kas pilnībā bremzējot elektroauto iegādi uzņēmumos un arī valsts iestādēs. Eksperti uzskata, ka šis slieksnis būtu jāatceļ un uz elektromobiļiem būtu jāļauj attiecināt PVN 100 % priekšnodoklī gan auto iegādē, gan ekspluatācijas izdevumos. Piemēram, Norvēģijā noteikta 0 % PVN likme elektromobiļiem, bet pārējiem auto tā ir 100 %, kas iekšdedzes dzinēja Ford Focus padara dārgāku par Tesla Model S.
Tiesa, elektromobiļu īpašniekiem Latvijā ir citas priekšrocības, kas ļauj būtiski samazināt auto uzturēšanas izmaksas: nav jāmaksā ceļu nodoklis, ir bezmaksas pirmreizējā reģistrācija, bezmaksas stāvvietas un tiesības braukt pa sabiedriskā transporta joslu.
Augstāku lietderības koeficientu elektromobiļos pašlaik, šķiet, saskatījuši auto īres nozarē. Tā var secināt, pētot uzņēmumu autoparkus un elektroauto īpatsvaru tajos.
Lai noskaidrotu, kuram uzņēmumam ir zaļākais auto parks, Forbes sadarbībā ar Lursoft šomēnes pētīja visus komersantus, kuriem īpašumā vai turēšanā ir kaut viens elektromobilis. Atlasot 50 zaļākos autoparkus, konstatējām, ka tajos ir 752 elektromobiļi, bet 316 no tiem ir desmit uzņēmumiem, kas nodarbojas ar auto izīrēšanu. Zaļākais autoparks pieder SIA Spaceship, kas cita starpā izīrē Tesla un pazīstams ar zīmolu OX Drive.
Šādu tendenci var skaidrot ar to, ka, izīrējot auto cilvēkiem, pastāv lielāks risks tos sabojāt, bet elektromobiļiem ir daudz mazāk viegli sabojājamu detaļu un to ekspluatācija ir arī krietni lētāka.
Otrs sektors, kas elektromobiļus atzinis par noderīgiem plašākā mērogā, ir tirdzniecības uzņēmumi. Astoņi no TOP 50 iekļuvušajiem uzņēmumiem savos autoparkos kopā integrējuši 74 elektromobiļus.
Arī kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji, kuriem jāmēro relatīvi īsas distances, sākuši eksperimentēt ar elektromobiļiem. DHL Express Latvia un DPD Latvia savos autoparkos kopā iekļāvuši 46 elektrobusiņus. Par piemērotām jaunās tehnoloģijas atzinis arī pasažieru pārvadātājs SIA Ventspils reiss, kura autoparkā vietu atraduši 28 elektriskie pasažieru autobusi.
Tiesa, kaut arī elektrisko autobusu un smago automašīnu koncentrācija nekā vieglo auto īpatsvars, nav pamata apgalvot, ka uzņēmēju vidū elektriskie komercauto kopumā nebūtu atzīti, proti, 128 automobiļi 50 zaļākajos autoparkos ir tieši autobusi un smagās mašīnas jeb furgoni.
Kaut arī dažas dalībvalstis sākušas apšaubīt ieceres pamatotību, joprojām spēkā ir Eiropas Savienības valstu ministru lēmums, ka no 2035. gada autosalonos drīkstēs pārdot tikai tādus braucamos, kas neizdala emisijas. Pastāv uzskats, ka Latvijas iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ tas radīs situāciju, ka pēc 2035. gada Latvijas autoparks joprojām lielākoties sastāvēs no automašīnām, kuru vidējais vecums ir padsmit gadu, jo, kaut gan elektromobiļi kļūst lētāki, tos joprojām var atļauties tikai turīgākie pilsētu iedzīvotāji un uzņēmumi. CSDD dati liecina, ka divas trešdaļas elektromobiļu reģistrēti Rīgā un Pierīgā. Taču, turpinot paplašināt uzlādes staciju tīklus un pašvaldībām sniedzot lielāku atbalstu tieši elektromobiļiem, šo auto izplatība kļūs arvien plašāka. Tādēļ, par spīti dažādiem šķēršļiem, var droši teikt, ka šajā jautājumā ledus ir sakustējies.
Kā mēs skaitījām
Sadarbībā ar Lursoft meklējot zaļākos juridisko personu autoparkus, Forbes pievērsās tiem uzņēmumiem, kuru garāžās atrodas vismaz 20 automobiļu, bet kā noteicošais kritērijs, lai iekļūtu topā, tika izvēlēts elektromobiļu īpatsvars autoparkā.
Šī iemesla dēļ mūsu sarakstā neiekļuva, piemēram, Latvenergo, kura autoparkā ir 106 elektromobiļi, bet uz 1960 dažādas emisijas ražojošo iekšdedzes dzinēju auto fona šis skaits ir pārāk mazs. Pielīdzināmu proporciju dēļ topā nav iekļuvis arī SIA Mobility Latvija jeb Europcar.
Sarakstā nav iekļauti arī līzinga devēji, kuri juridiski ir lielākie elektroauto īpašnieki, jo īpašumtiesības uz tiem finanšu iestādēm pieder līdz tam laikam, kad klienti ir izmaksājuši līzingu. Lielākais elektroauto iegāžu finansētājs ir Swedbank Līzings.
Savukārt auto tirgotāji topā netika iekļauti, jo tiem piederošie auto ir tirdzniecībai paredzēta prece, kas lielākoties neveic darbu un ar to saviem īpašniekiem peļņu nenes.
