Datorredze labākiem biznesa lēmumiem

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Publicitātes foto

Fyma veic aktivitātes analīzi – tehnoloģija skatās konkrētās telpas vai zonas noslodzi un atklāj aktīvākās darba stundas. “Mēs palīdzam izmantot telpas efektīvāk, vadoties pēc datiem. Izmantojot Fyma ar esošajām kamerām un sensoriem, mēs esam 4,5 reizes lētāki šo ierīču dzīvesciklā un iedodam trīsreiz vairāk datu,” saka Fyma līdzdibinātāja Karena Burnsa (Karen Burns).

Pasaulē ir ne viena vien kompānija, kas videomateriālos piefiksē objektus; tā nav jauna lieta. Taču Fyma jauninājums ir tas, ka uzņēmuma risinājumu var, kā apgalvo Karena, pievienot ikvienai kamerai jebkur pasaulē, kas vien ir savienota ar internetu, un burtiski desmit sekundēs tā sāk strādāt. “Nav izmaksu par jaunu ierīču iegādi, instalāciju un tamlīdzīgi. Tāpat nav vajadzīga tehniskā komanda, kas ar to nodarbotos,” aizrautīgi stāsta Karena. Viņa piebilst, ka videokameru papildināšana ar datorredzi samazina arī piesārņojumu – nav jāpērk papildu ierīces, un nav jāmet ārā vecās. Tas sasaucas arī aktuālajiem mērķiem kļūt videi draudzīgākiem un samazināt CO2 izmešus.

Tagad kameras ir uz katra stūra – uz ielas, veikalā, kafejnīcā, jebkur –, taču līdz šim tās ir izmantotas lielākoties drošībai, nevis kā biznesa instruments. Parasti tiek pieņemts, ka videoieraksti palīdz cīnīties ar zādzībām, bet Karena skaidro, ka pat šajā gadījumā tie ne vienmēr noder, jo fiziski nav iespējams vērot kameras visu laiku. “Tas ir milzīgs darbs,” viņa saka. Pārskatīt un uzturēt šos ierakstus ir dārgi, ja salīdzina ar zaudējumiem, kas rodas, piemēram, nozagtas šokolādītes vai skuvekļa dēļ.

Informāciju par dažādu telpu un noslodzi var iegūt no arī mobilo telefonu datiem, kā arī tradicionālās manuālās skaitīšanas. Piemēram, uzņēmumi mēdz izmantot praktikantus, kuri stāv uz ielas stūra un skaita satiksmes intensitāti, veicot pierakstus ar roku (!). Kad ieminos, ka manā skolas laikā līdzīgi tika mērīta satiksme mazpilsētā, pie pilsētas robežas skaitot iebraucošās un izbraucošās mašīnas, viņa teic, ka šī metode arvien tie izmantota. Tagad gan tas reizēm notiek mazliet modernāk – cilvēks skatās videoierakstus un skaita tajos redzamos objektus, bet tas arvien notiek manuāli. Vienīgais, kas mainās, ir darba vide – ir nedaudz ērtāki apstākļi.

Fyma risinājums palīdz iegūt datus par īpašuma noslogojumu – cik daudz cilvēku uzturas telpās. Tas ietekmē katra kvadrātmetra izmantošanu un ienākumus. Piemēram, vienam klientam bija divi veikali, taču tikai vienā no tiem bija pareizs pieņēmums par visnislogotākajām stundām. Karena pastāsta, ka klients mainīja komandas komplektēšanas principus šajā veikalā un palielināja efektivitāti par 24 procentiem. “Gada laikā tas ir lielisks ietaupījums,” viņa saka.

Cits klients Somijā veikalā vairākos stendos pārdeva specifisku produktu. Jaunuzņēmums spēja analizēt, cik daudz cilvēku un cik ilgu laiku apmeklēja katru stendu, turklāt nebija tā, ka tie, kuri pavadīja ilgāku laiku pie stenda, kaut ko nopirka. Ja uzņēmēja rīcībā ir dati, var mainīt veikala iekārtojumu un gūt lielākus ieņēmumus. “Ja var uzlabot pārdošanas apjomu par 8 % gadā, tas pasaka, ka datu izmantošanai ir liela vērtība. Taču bez datiem un to analīzes tas nebūtu iespējams,” uzsver Karena. Iegūtie dati ir līdzīgi tiem, kas jau ir internetveikalu rīcībā par to, cik ilgi cilvēki pavadīja laiku vienā vai citā sadaļā, ko ielika groziņā utt.

Fyma strādā arī ar auto stāvlaukumiem. Karena priecīgi stāsta, ka vienam klientam palīdzēja saprast, ka divi tā stāvlaukumi netiek efektīvi izmantoti, tāpēc tagad šis klients viena stāvlaukuma vietā būvē ēku, turklāt tai nav stāvlaukuma. “Pateicoties mūsu datiem, viņi noskaidroja, ka var izmantot citus savus stāvlaukumus un ar tiem ir gana, lai apmierinātu ēkas vajadzības. Tā uzņēmums ietaupa miljoniem eiro būvniecības izmaksās, jo nav jābūvē pazemes autostāvvieta, ko arhitekts noteikti būtu piedāvājis. Dati pierāda, ka tas nav nepieciešams.”

Šis risinājums ir tehnoloģiski ietilpīgs produkts, atzīst uzņēmēja. “Pirmajā gadā mēs izstrādājām produktu, nākamajā to testējām un īstenojām pilotprojektus, bet trešajā sākām pārdot.” Pēdējā gada laikā Fyma ir atklājusi veidu, kā ieiet tirgū, proti, sadarbībā ar pārdošanas partneriem. Pašlaik uzņēmums strādā ar telekomunikāciju kompānijām, piemēram, Elisa Somijā, Telia grupu ziemeļvalstīs un LMT Latvijā. “Tagad, pateicoties šim tīklam, kas pārdod mūsu uzņēmuma risinājumu saviem klientiem, Fyma ir lielākais datorredzes analītikas nospiedums Ziemeļeiropā un Baltijā. Nu jau puse mūsu apgrozījuma nāk no sadarbības ar telekomunikāciju uzņēmumiem,” saka Karena.

Viņa piekrīt, ka tipiski jaunuzņēmumi savu produktu tirgo klientiem tieši, jo tas patīk investoriem (līdz šim Fyma ir piesaistījis 1,8 miljonus eiro), tā var labi kontrolēt savu darbu plūsmu utt. Taču Fyma secināja, ka izdevīgāk ir sadarboties ar partneriem; dati rāda, ka šādi ir iespējams veiksmīgāk iekļūt tirgū. Karena uzsver, ka tie partneri, nevis tikai pārdevēji. “Tā ir sadarbība, kur mēs palīdzam partneriem palīdzēt viņu galalietotājiem. Tas nozīmē pilnīgi citu veidu, kā ieiet tirgū, piegādāt pakalpojumu, organizēt pārdošanu.”

Stāstot, kā uzņēmums mainīja veidu, kā tas pārdod savu risinājumu, Karena atklāj, ka telekomunikāciju uzņēmumi paši sāka viņu uzrunāt. Un pirmais bija tieši LMT no Latvijas. Karena bija tirdzniecības misijā Latvijā, iepazinās ar uzņēmuma pārstāvjiem, un vēlāk sekoja sadarbība. Elisa atrada viņas jaunuzņēmumu LinkedIn, arī Zviedrijas Tele2 spēra pirmo soli. Vienā brīdī Karena pamanīja, ka kaut kas sāk mainīties, un aizdomājās, ka tas ir pavisam citāds veids, nekā visi iesaka strādāt jaunuzņēmumiem.

Kāpēc telekomunikāciju uzņēmumi? “Ir pagājis ilgs laiks, kopš telekomunikāciju uzņēmumi pelnīja naudu ar zvaniem un internetu. Kopš Eiropā ir atcelta maksa par viesabonēšanu, uzņēmumi meklē jaunus ienākumu veidus. Tie pievēršas sensoriem, lietu internetam, inovācijām. Telekomunikāciju uzņēmumi vienmēr ir radījuši inovācijas, iespējams, pat ilgāk nekā citu nozaru kompānijas; tie ir pieraduši strādāt ar ar jaunām idejām, inovācijām, jaunuzņēmumiem. Un mums ir pilnīgi pabeigts un viegli lietojams produkts, ko tie var piedāvāt saviem klientiem. Tas padara pārdošanu tiešām ātru – mēs saīsinām tirgū ieiešanas laiku un palīdzam pelnīt vairāk. Izskatās, ka tas ir pamats lieliskai sadarbībai,” spriež Karena.

Fyma pirmsākums ir Karenas un otra līdzdibinātāja pieredze konsultāciju projektā, kur viņi palīdzēja Tallinas pašvaldībai, lai analizētu satiksmi, izmantojot krustojumos uzstādītus sensorus. Strādājot ar šiem datiem, viņi secināja, ka sensori nav īpaši noderīgi. Tie spēj redzēt tikai vienu satiksmes joslu un piefiksē tikai to, vai transportlīdzeklis ir garš vai īss. Ja sensors ir nekorekti uzstādīts, piemēram, pārāk tuvu vai tālu no luksofora, un mašīna neapstājas perfektā leņķī, var gadīties, ka to pieskaita vairākas reizes. “Dati, ko iegūst, ir diezgan draņķīgi. Neviens nezina, cik precīzi ir sensori un vai tie ir pareizi kalibrēti. Piemēram, pilsēta ir uzstādījusi sensorus, lai analizētu, vai strādā nesen ieviestā iniciatīva veicināt cilvēku pārvietošanos ar velosipēdu, bet sensors nereti nemāk pateikt, vai garām aizbrauca divritenis, autobuss, mašīna vai elektroskūteris,” novērojusi Karena. Dažādos statistikas avotos Tallina minēta kā viena no pilsētām, kas ir pārpildītas ar automašīnām, un uzņēmēja pieļauj, ka tieši informācijas iegūšanas metodes dēļ šie dati nav korekti.

Zinot, ka ārpus Ķīnas ir 350 miljoni videokameru, ko varētu šādi uzlabot atbilstoši vispārējai datu regulai un privātuma prasībām, viņiem radās ideja par Fyma. Tā viņi no konsultantiem iekāpa jaunuzņēmēju kurpēs. Karena atzīst, ka šīs pārmaiņas nav bijušas viegla, turklāt arī pēdējie trīs gadi bijis izaicinājumiem bagāts laiks. “Mēs sākām pandēmijas laikā – fantastisks brīdis, kad sākt biznesu,” viņa joko. Vēlāk nekas nekļuva vieglāk – kad jaunuzņēmums sāka trešo finansējuma piesaistes kampaņu, tieši pēc nedēļas Krievija iebruka Ukrainā. Karena uzskata, ka pēdējo trīs gadu periods jaunuzņēmumu dibinātājiem ir bijis īpaši sarežģīts.

Viens no izaicinājumiem ir bijis tas, cik maz cilvēku nozarē zina par mākslīgā intelekta iespējām. Daudzi lieli uzņēmumi neanalizē datus un tā vietā strādā tikai ar neprecīziem pieņēmumiem. “Tā ir ļoti liela kļūda, viņiem nav ne jausmas, kas notiek darba dienās un nedēļas nogalēs, svētku laikā, rītos un vakaros. Sastrēgumstundu analīze palīdz plānot darbinieku darba grafiku, baloties uz to, kad ir vairāk apmeklētāju,” saka Karena. Tāpat pēc pandēmijas cilvēki nesteidzas atgriezties birojos, turklāt katrā reģionā ir savas tendences. Piemēram, Ziemeļeiropā vismazāk cilvēki birojos ir trešdienās, Igaunijā tās ir piektdienas, bet Londonā pirmdienas un piektdienas. Šīs izmaiņas nekustamā īpašuma pārvaldniekiem prasa pielāgot ne vien apkuri, apgaismojumu un ventilāciju, bet pat nomas maksu. Taču, lai pieņemtu lēmumu, piemēram, par apkures samazināšanu dienās, kad neviens tāpat nenāk uz biroju, ir vajadzīgi dati.

“Vēlos dzīvot pilsētā, kur es varu sasniegt man vajadzīgo ar kājām un jūtos droši, ka vide atbild manām vajadzībām un netraucē, kad es pārvietojos pa to. Slikta plānošana ir bijusi pārāk ilgi – gan pilsētās, gan komerciālajā nekustamajā īpašumā. Ja mēs varam palīdzēt to mainīt un nopelnīt mūsu klientiem, tad ir ieguvums visiem – ne tikai klientiem, bet cilvēkiem, kas uzturas šajās vietās. Es vēlos atstāt pozitīvu ietekmi uz pasauli. Es piedzimu, vēloties darīt kaut ko interesantu un labu ar savu dzīvi. Dīvainā kārtā es laikam esmu nedaudz altruistiska,” atklāta ir Karena.

Tieši tāpēc viņa dzīvo Tartu. “Tallinā es dzīvoju mājā pie jūras, lai mana meita varētu braukt ar riteni uz skolu, un man vajadzēja 15 minūtes, lai aizbrauktu uz biroju pilsētas centrā. Tas nebija pārāk jauki. Es vēlējos, lai mani bērni paši varētu nokļūt ne tikai skolā, bet arī uz vingrošanu, peldēšanu un tamlīdzīgi. Un Tartu tas ir iespējams – es esmu sajūsmā,” viņa stāsta.

Pilsētas rada 70 % no CO2 emisijām – tām ir jāmainās. Taču jaunuzņēmumam pārdot savu risinājumu pašvaldībai ir sarežģīti. “Sadarbība ar pilsētām radītu milzīgu pozitīvu ietekmi, bet tas prasa ļoti daudz laika. Tāpēc mēs pievērsāmies komerciālajam nekustamajam īpašumam,” saka Karena. Uzņēmēja piebilst, ka pilsētas lielā mērā pieder privātiem uzņēmumiem, jo visi lielie tirdzniecības centri, veseli darījumu rajoni savā ziņā ir pilsēta pilsētā. Arī sadarbība ar šādiem partneriem ļauj radīt lielu pozitīvu efektu, turklāt ar šādiem klientiem var nopelnīt ātrāk un vairāk. “Mēs arvien spējam ietekmēt vidi, pelnīt un strādāt tā, ka tas nenogalina mūs kā uzņēmumu, kas būtu noticis, ja mēs būtu koncentrējušies tikai uz pašvaldībām,” Karena atzīst. Taču, lai nonāktu pie šī secinājuma, pagāja visai ilgs laiks.

Lai gan Karena jau ilgi ir informācijas tehnoloģiju nozarē, viņas sapnis bija strādāt Holivudā. Lai varētu atļauties dzīvot Apvienotajā Karalistē un studēt kino, viņa jau kopš 2006. gada strādāja informācijas tehnoloģiju jomā. Lai gan te viņai bija lieliska karjera, Karena nolēma sekot savam sapnim un pārbaudīt savus spēkus kino. Viņa strādāja pie Star Wars: Episode VII un Fast & Furios 7 uzņemšanas un... pilnībā ienīda šo darbu. “Darīt to Holivudas mērogā un budžetā ir šausminoši,” atklāj Karena. Tagad viņa šo pusotru gadu sauc par labu dzīves mācību, pēc kuras viņa ar prieku atgriezās Igaunijā. Tajā brīdī vajadzēja saprast, ko iesākt. Karena pārdomāja, kas viņai padodas, kāda ir līdzšinējā pieredze un kā varētu pelnīt naudu.

Sākumā viņa pievienojās Mooncascade, divos gados palīdzēja trīskāršot uzņēmuma ieņēmumus. Vēlāk viņa strādāja kanādiešu uzņēmuma CGI Igaunijas birojā. Kad arī Tāvi Tammiste aizgāja no Mooncascade un izveidoja konsultāciju kompāniju SIFR, viņa tai pievienojās. Šajā projektā viņi strādāja ar satiksmes analīzi un vēlāk nolēma izveidot Fyma.