Virstaktējot AMD

Uzņēmumu AMD, kas ir vecāks pat par jēdzienu Silīcija ieleja un atrodas Santaklārā Kalifornijā, Lisa Su vada no biroja, pa kura logu redzams 101. lielceļš. Braucot pa to, var nokļūt ražotnē Sanīveilā, kur AMD kādreiz pagātnē ražoja savas mikroshēmas. Bet no sava kabineta loga viņa var saskatīt uzņēmuma straujās attīstības tagadnē apliecinājumu – AMD lielākā konkurenta Intel biroja ēkas. Pašlaik AMD tirgus kapitalizācija (153,5 miljardi dolāru) pārsniedz Intel novērtējumu (120,3 miljardi dolāru).

Ne vienmēr tas ir bijis tā. 2014. gadā, kad Lisa Su (53) pārņēma AMD (Advanced Micro Devices), izpilddirektora amatu, uzņēmums nīkuļoja. Tas bija atlaidis apmēram ceturto daļu darbinieku, un akcijas vērtība svārstījās bija ap diviem dolāriem. Viens no bijušajiem AMD vadītājiem Patriks Mūrheds uzņēmuma toreizējo stāvokli raksturo kā “mirušāks par mirušu”. Bet tad, palēninoties ražošanai un Apple atsakoties no tā mikroshēmu izmantošanas iPhone,  neveiksmes sāka piemeklēt Intel. Izveicīgā, ar taktiķa spējām apveltītā Su no konkurenta neveiksmēm spēja gūt labumu. Viņa noslēdza darījumus ar tādiem klēpjdatoru ražotājiem kā Lenovo un spēļu gigantu Sony. Līgumi tika noslēgti arī ar Google un Amazon, kuru milzīgie datu centri pērn mikroshēmu ražotājam ģenerēja sešus miljardus dolāru pārdošanas apjoma.

Salīdzinot ar Intel 63 miljardus dolāru lielajiem gada ieņēmumiem, AMD 23,6 miljardi joprojām šķiet gaužām maz, bet, no sava Silīcija ielejas kaimiņa pārņemot iekārojamo serveru mikroshēmu tirgu un nopērkot pusvadītāju ražotāju Xilinx, AMD akciju vērtība deviņos gados, kopš uzņēmuma vadībā ir Su, ir pieaugusi gandrīz 30 reižu.

Tagad, kad mākslīgā intelekta (MI) arvien lielākā popularitāte veicina pieprasījumu pēc silīcija smadzenēm, kas nepieciešamas mašīnu apmācībai, viņa saskaras ar daudzsološu iespēju un biedējošu izaicinājumu – vai AMD var ražot pietiekami jaudīgu mikroshēmu, lai pārtrauktu Nvidia gandrīz monopolu uz procesoriem, kas ir pamatā nākamajam ģeneratīvā MI tehnoloģijas vilnim? “Ja jūs  ieskatīsieties piecus gadus tālā nākotnē, jūs redzēsiet mākslīgo intelektu katrā AMD produktā, un tas būs lielākais izaugsmes virzītājspēks,” saka Su.

Gluži kā kaislīgs geimeris, kas liek procesoram darboties, pārsniedzot ražotāja noteiktos ierobežojumus, Su pēdējos deviņus gadus ir virstaktējusi AMD. Atšķirībā no daudziem tehnoloģisko uzņēmumu vadītājiem viņa ir pasaules klases pētniece ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā iegūtu doktora grādu. Su unikālais tehniskā ģēnija, cilvēku prasmju un biznesa lietpratības apvienojums ir padarījis viņu par vienu no vislabāk apmaksātajiem S&P 500 sarakstā iekļautajiem izpilddirektoriem vairākus gadus pēc kārtas (2022. gada atalgojums – 30,2 miljoni dolāru). Kopumā viņa ir uzkrājusi 740 miljonu dolāru lielu bagātību (galvenokārt AMD akcijās), kas viņai nodrošinājis 34. vietu Forbes ikgadējā Amerikas bagātāko sieviešu-uzņēmēju reitingā. “Tas ir stāsts par ķeršanos vērsim pie ragiem un izcilu rezultātu sasniegšanu,” saka Microsoft galvenais produktu speciālists Panoss Panajs, kurš pirmo reizi ar Su tikās 2014. gadā, kad viņa sāka mainīt AMD.

Savukārt Nvidia atšķirībā no Intel, kura ieņēmumi trīs gadu laikā ir samazinājušies par 12 % un sasniedz 63,1 miljardu dolāru, šķiet, piedzīvo savus labākos laikus. Papildus satriecošu attēlu atveidošanai spēlēs, piemēram, Cyberpunk 2077, tā GPU (grafikas apstrādes bloki) ir kļuvuši par mākslīgā intelekta uzņēmumu pirmo izvēli – piemēram, OpenAI, kura čatbots ChatGPT ir iepriecinājis un satraucis sabiedrību, atbildot uz jautājumiem un komandām ar pārsteidzoši detalizētām cilvēciski skanošām atbildēm.

Šie tā sauktie lielie valodas modeļi gan ir tikai satriecoši salonu triki, taču tas ir pirmais cēliens izmaiņām, kas, pēc Bila Geitsa teiktā, būs tikpat nozīmīgas kā interneta rītausma. Jau tagad ir milzīgs pieprasījums pēc GPU, kas tos darbina, un vismaz viena pētījumu firma paredz, ka tuvāko desmit gadu laikā uzņēmumiem, kas tos ražos, būs pieejams 400 miljardu dolāru tirgus. Bet pagaidām ir tikai viens šāds uzņēmums. “Starp mākslīgo intelektu un Nvidia var likt vienādības zīmi,” saka Forrester analītiķis Glens O’Donels. “Šis priekšstats ir diezgan labi iesakņojies, un AMD tiešām jāpieliek nopietnas pūles, lai to mainītu.”

Tomēr īstenā personālo datoru nozares līdera Intel ietekme, pat piedzīvojot problēmas ražošanā, mikroshēmu defektus un izmaiņas vadībā,  joprojām ir gana liela. “Par AMD var teikt daudz labu lietu, bet sliktais ir tas, ka mums ir divi pasaules klases konkurenti,” saka AMD vadītājs Forests Norods, kurš palīdzēja Dell uzbūvēt tā aptuveni desmit miljardus dolāru vērto (ieņēmumi 2014. gada) datu centru biznesu, daļēji izmantojot AMD mikroshēmas. Viņš vēl piebilst, ka uzņēmums ir pārliecināts – galvenais konkurents problēmas neatstās nerisinātas. “Mēs vienmēr pieņemsim, ka Intel tās izlabos.”

Kad 2014. gadā Su tika iecelta AMD augstākajā amatā, analītiķi kompāniju, kurai bija 2,2 miljardus dolāru lieli parādi, dēvēja par “neinvestējamu”. Daži uzņēmuma vērtīgākie aktīvi jau bija pārdoti. Ražotne, kurā tiek gatavotas mikroshēmas, tika pārdota 2009. gadā; tas bija nopietns trieciens AMD līdzdibinātāja Džerija Sandersa bēdīgi slavenajai  frāzei, ka “īstiem večiem pieder ražotnes”. Uzņēmumam 2013. gadā pat nācās pārdot un tad iznomāt atpakaļ savu korporatīvo pilsētiņu Ostinā, kas ir Su pašreizējā bāze.

Vēl satraucošāks bija fakts, ka AMD saskārās ar problēmām ražošanas ciklā. Uzņēmums nespēja iekļauties termiņos, un, kamēr Nvidia, Qualcomm un Samsung veidoja jauno viedtālruņu biznesu, Intel dominēja it visur, izņemot lēto klēpjdatoru sektoru.

AMD ne vienmēr ir sagādājis saviem investoriem šādas galvassāpes. Sanderss 80. gadu sākumā mikroprocesoru biznesā ielauzās, izgatavojot mikroshēmas IBM, taču 90. gadu beigās un jaunās tūkstošgades sākumā viss mainījās.  AMD, kas daudzus gadus tika uzskatīts par otrās klases uzņēmumu, sāka gūt rekordlielu peļņu, ražojot savus procesorus, kas ātruma ziņā pārspēja Intel.

2014. gadā šīs slavas dienas jau bija sena vēsture – tāpat kā ceturtā daļa AMD darbinieku, kurus bija atlaidis Su priekšgājējs Rorijs Rīds (Sanderss vadītāja amatu pameta 2002. gadā). Savulaik AMD kontrolēja apmēram ceturto daļu no tagad 24 miljardus dolāru lielā  serveru mikroshēmu tirgus, bet 2014. gadā bija tā daļa bija sarukusi līdz diviem procentiem.

Savā otrajā dienā AMD vadītājas amatā Su vērsās ar uzrunu pie uzņēmuma demoralizētajiem darbiniekiem. “Es ticu, ka mēs varam krasi uzlabot situāciju,” viņa atceras, ko teikusi saviem darbiniekiem. “Jūs varētu domāt, ka tas bija acīm redzami, bet tajā laikā uzņēmumam tā nešķita.” Šī uzruna bija arī pirmais solis viņas AMD trīsvirzienu  atveseļošanās plānā: radīt lieliskus produktus, veicināt klientu uzticību un vienkāršot uzņēmumu. “Trīs lietas, lai neko nesarežģītu, jo, ja ir piecas vai desmit, tas jau ir grūti,” saka Su.

Su savus inženierus pārprogammēja uz tādu čipu ražošanu, kas pārspētu Intel, taču mikroshēmu izstrādātājiem, lai radītu dzīvotspējīgu galīgo produktu, var būt nepieciešami gadi. Kamēr pētnieki mocījās laboratorijās, AMD daļa serveru tirgū saruka vēl mazāka – līdz pusprocentam. “Tolaik uzņēmumam neklājās labi, bet, sasodīts, viņi strādāja pie aizraujošākā projekta nozarē,” saka Su. “Inženierus motivē produkti, un es daru visu, lai tie nepārtraukti būtu uzmanības centrā.”

Viņas lēmums piešķirt prioritāti jaunai mikroshēmu arhitektūrai ar zīmolu Zen atmaksājās 2017. gadā, kad tā beidzot tika laista ražošanā. “Tas patiešām bija labi,” Su saka ar jūtamu lepnumu, piebilstot, ka Zen varēja skaitļot vairāk nekā par 50 % ātrāk, salīdzinot ar uzņēmuma iepriekšējiem produktiem. Vēl svarīgāk ir tas, ka jaunais produkts un tā veiktspēja signalizēja nozarei – AMD ir pārvarējis grūtības un atgriezies spēlē. 2020. gadā, palaižot tirgū Zen trešo paaudzi, tā ātruma ziņā bija tirgus līderis. Zen arhitektūra tagad ir visu AMD procesoru pamatā.

Kamēr viņas komanda darbojās ar jaunās paaudzes mikroshēmām, Su ar mērķi tās pārdot vērsās pie garlaikotajiem datu centru klientiem. Viņa gadiem bija pūlējusies, veidojot attiecības, pat tad, kad AMD nebija pārdodamu mikroshēmu. Reiz viņa vairāk nekā četras stundas Teksasā brauca caur sniega vētru, lai nošarmētu Antonio Neri, kas tagad ir Hewlett Packard Enterprise vadītājs. “Es biju, teiksim tā, neapmierināts ar AMD iepriekšējo paaudzi,” saka Neri. “Viņa mani pārliecināja, ka saprot, kas ir jāpaveic.”

Ievērojama nozīme Su stratēģijā bija līgumu parakstīšanai ar tehnoloģiju gigantiem, kuriem, lai darbinātu mežonīgos tempos augošos mākoņa uzņēmumus, vajadzēja milzīgu skaitu procesoru. “Mums tiešām ir tikai trīs mikroprocesoru partneri. Mums ir Nvidia, Intel un AMD,” saka Tomass Kurians, Google Cloud izpilddirektors. “Kad es pievienojos uzņēmumam, AMD nekādā ziņā nebija nozīmīga mūsu ekosistēmas daļa. Un tas ir Lisas nopelns, ka viņi tagad mums ir tik ļoti svarīgs partneris.”

Pagājušā gada februārī, kad AMD tirgus novērtējums pirmo reizi pārsniedza Intel, uzņēmuma līdzdibinātājs Sanderss (86), bija sajūsmā. “Es zvanīju visiem, kurus pazīstu!” viņš saka. “Es biju kļūdījies. Un man tikai ir žēl, ka Endija Grova nav līdzās, lai es varētu teikt – redzi nu…” (Leģendārais bijušais Intel izpilddirektors Grovs nomira 2016. gadā.)

Su piedzima 1969. gadā dzimusi Taivānā matemātiķes un grāmatveža, kas kļuva par uzņēmēju, ģimenē. Tajā pašā gadā Sanderss nodibināja AMD. Ģimene emigrēja uz Ņujorku, kad viņai bija trīs gadi. Su izvēlējās studēt elektroinženieriju Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT), jo šķita, tur ir vissarežģītākā maģistra programma. Viņa bija ļoti talantīga tehnoloģijās un pārsteidzoši labi komunicēja ar cilvēkiem. Viņa bija miera uzturētāja, kad starp studentiem uzliesmoja nesaskaņas, saka Henks Smits, kurš tolaik vadīja MIT nanostruktūru laboratoriju.

Dzirdot, ka viņu raksturo kā komunikablu cilvēku, Su smejas. “Nu, tas ir salīdzinājumā ar citiem MIT cilvēkiem,” viņa joko. “Diez vai kāds teiktu, ka es esmu ekstraverta. Tiesa, komunikācija ir milzīga daļa no mana darba.”

Neilgi pastrādājusi Texas Instruments, 1995. gadā viņu pieņēma par pētnieci uzņēmumā IBM, kur Su palīdzēja izstrādāt mikroshēmas, kas darbojas par 20 % ātrāk, izmantojot pusvadītājus ar vara shēmu tradicionālā alumīnija vietā. Uzņēmuma vadītāji ātri pamanīja viņas talantu. 1999. gadā, gadu pēc vara tehnoloģijas ieviešanas, IBM toreizējais izpilddirektors Lū Gerstners pierunāja Lisu kļūt par viņa tehnisko asistenti. Savā pirmajā intervijā 20 gadu laikā Gerstners stāsta Forbes, ka sākotnēji uztraucies, ka Su ir pārāk jauna šim darbam, taču viņa šaubas tika ātri izgaisinātas. “Viņa izrādījās viens no izcilākajiem darbiniekiem, kas strādājuši manā birojā. Lisa neseko ierastiem modeļiem – visu savas karjeras laiku viņa tādus iznīcina.” Šis amats Su deva iespēju no pirmajām rindām vērot korporatīvās izmaiņas, kas tagad kļuvušas par klasisku biznesa augstskolu izpētes objektu, – atjaunošanās, daļēji pateicoties kompānijas izmēriem, un uz klientiem veltītas kultūras izveide.

Gerstners, vadot uzņēmumu gandrīz deviņus gadus, palielināja stagnējošo IBM tirgus kapitālu gandrīz sešas reizes. Su, kura 2001. gadā palīdzēja IBM noslēgt darījumu ar Sony un Toshiba, panākot, ka IBM mikroshēmas tiek izmantotas Sony PlayStation3,  varēja arī iepazīties ar darījumu slēgšanas niansēm. Sākumā viņa dažreiz uztraucās, ka nav pietiekami kvalificēta, lai sēdētu pie viena galda ar biznesa smagsvariem, bet drīz saprata, ka viņas grūtās mācībās iegūtais tehniskais asums dod viņai pārsvaru pār izpildvaras tipiem. “Es sapratu, ka MIT doktora grāds ir pielīdzināms Hārvardas MBA, bet tam patiesībā nav nozīmes,” viņa teica savā MIT  izlaiduma runā 2017. gadā. Institūta jaunā nanotehnoloģiju laboratorija nosaukta viņās vārdā.

2011. gada beigās Niks Donofrio, tolaik AMD valdes loceklis, kuru Su bija satikusi IBM, aicināja uz tikšanos savu veco protežē, kura tolaik bija vecākā viceprezidente Ostinas mikroshēmu ražotājā Freescale, kas tagad ir daļa no NXP Semiconductors. Abi satikās pie vakariņām un pudeles Brunello, un viņš nāca klajā ar savu piedāvājumu – ne tikai tiekties pēc pakāpeniskiem uzlabojumiem, bet arī izgudrot jaunas lietas un ieviest tās – ar uzsvaru, ka tas tiešām tiek darīts. Pēc dažām dienām Su pieņēma vecākā viceprezidenta amatu AMD globālajās biznesa vienībās. Divus gadus vēlāk viņa jau vadīja visu uzņēmumu, kļūstot viņu par pirmo sievieti izpilddirektori lielā pusvadītāju uzņēmumā.

“Staigāju pa telpām, kur bija, piemēram, 25 cilvēki, un es, iespējams, tur biju vienīgā sieviete,” viņa atceras savas agrīnās inženieru dienas. “Mani sajūsmina jaunas sievietes inženieres, viņu aizrautība ar to.”

Kad Su pārņēma vadību, viņa lidoja uz Beverlihilsu un personīgi lūdza Sandersu uzrunāt viņas komandu. Sanderss atzīst, ka viņu Su piedāvājums aizkustinājis, taču viņš atteicās. “Tā tagad nav mana komanda. Tā ir tava komanda,” viņš atceras, ko atbildējis Su. Bet kā jau rūdīts pārdevējs viņš izteica savu piedāvājumu – viņš apciemos uzņēmumu, kad tas divus gadus pēc kārtas būs nesis pelņu. 2019. gadā, kas sakrita ar uzņēmuma 50 gadu jubileju, Sanderss šo solījumu izpildīja.

Pusvadītāju nozares zvaigzne Marks Peipermāsters, kurš vadīja iPhone un iPod inženieru komandas Apple un AMD pievienojās aptuveni tajā pašā laikā, kad Su, ar interesi vēroja, kā viņas vadībā kompānija pieņemas spēkā. Apple Peipermāsters strādāja pie cita prasmīga uzņēmumu reanimētāja – līdzdibinātāja Stīva Džobsa, kas izglāba Apple no katastrofas un atgrieza biznesā, padarot to par pasaules vērtīgāko uzņēmumu. “Lisai dažādos aspektos bija vēl sarežģītāks uzdevums,” saka Peipermāsters. “Ja tu neesi dibinātājs, tev jāizveido pašam sava reputācija, jāveido uzticēšanās, sava vīzija, kas aizrauj uzņēmumu, klientus un investorus.”

Su panākumi AMD ir padarījuši viņu par iedvesmas avotu jauniem inženieriem un varoni investoriem. Panākumi arī padarījusi viņu par mēmi – pirms dažiem gadiem Twitter ārkārtīgi populāras kļuva  astoņu bitu animācijas, kurās Su izmanto AMD Ryzen mikroshēmas, lai pārtaptu par supervaroni vai šautu lāzerus no savām acīm. Kāda fana E3 spēļu konferencē dāvinātā figūriņa – Su, kas tērpusies oranžsarkanās bruņās un ar ķiveri pie sāniem – redzama uz viņas biroja plaukta. “Tas, iespējams, ir viens no smieklīgākajiem brīžiem manā karjerā,” saka Su, kura, lai gan ir dedzīga Twitter un Reddit lietotājs, ar mēmēm neaizraujas, godīgi atzīstot: “Tas nav domāts man.”

Tagad, kad Su ir atjaunojusi un AMD iedvesusi tam jaunu dzīvību, viņa ir koncentrējusies uz to, lai nodrošinātu uzņēmuma nākotni konkurences piesātinātajā tirgū. Kamēr viņa cītīgi atjaunoja AMD biznesu, Nvidia līdzdibinātājs un izpilddirektors Džensens Huangs (Jen-Hsun Huang, labāk zināms kā Jensen Huang) nenoguris strādāja, lai Nvidia kļūtu par pirmo izvēli mākslīgā intelekta skaitļošanas jaudām.

Huangs, kurš ir attāls Su radinieks (“Viņa māte ir mana vectēva māsa,” viņa saka), mikroshēmu pārdošanā tādiem MI rīkiem kā ChatGPT saskata, saskata milzu peļņas iespējas. Pieprasījums jau ir katapultējis Nvidia akcijas cenu līdz gandrīz visu laiku augstākajiem līmeņiem, un tās ir gandrīz divas reizes dārgākas par AMD akcijām. “Tieši tāpēc investori skatās uz AMD. Viņi vēlas nabadzīgo cilvēku Nvidia,” saka Bernstein analītiķe Steisija Rasgona. “Varbūt tirgus  ir tik liels, ka viņiem nav jācenšas konkurēt.”

Bet Su ir apņēmības pilna tomēr konkurēt. Viņa ar ikgadējiem mikroshēmu atjauninājumiem cer pārspēt Nvidia uz mākslīgo intelektu orientēto H100 GPU un šādi nostiprināt AMD pozīcijas. Viņas vadībā izdevumi pētniecībai un izstrādei ir palielinājušies gandrīz četras reizes, sasniedzot piecus miljardus dolāru – gandrīz tikpat, kā visi AMD ieņēmumi, kad viņa paņēma organizāciju.

Jauns superdators Oukridžas nacionālajā laboratorijā – tas bija ātrākais pasaulē, kad 2022. gadā tika pabeigts – ir Su aizraušanās. Revolucionārā mašīna tika uzbūvēta tā, lai tās apstrādes jauda būtu vismaz kvintilijons aprēķinu sekundē, un reklāmas nolūkos demonstrē AMD mākslīgā intelekta mikroshēmas. Viņai ir padomā arī pārsteigums – risinājums, kas sapludina procesoru un GPU. Tas iecerēts, lai cīnītos ar Nvidia jauno superčipu, kas tirgū nonāks šogad.

Lisa Su audzējusi spēkus konkurences cīņā ar Nvidia, pārņemot arī citus uzņēmumus, piemēram, 2022. gadā par 48,8 miljardiem iegādāts Xilinx. Tas ražo programmējamus procesorus, kas palīdz paātrināt tādus uzdevumus kā video saspiešana. Saskaņā ar darījuma noteikumiem Xilinx bijušais izpilddirektors Viktors Pengs kļuva par AMD prezidentu un mākslīgā intelekta stratēģijas vadītāju.

Nvidia nav vienīgais uzņēmums, kas apdraud AMD. Daži AMD klientiem ir sākuši izstrādāt savas mikroshēmas, lai mazinātu atkarību no pusvadītāju milžiem. Piemēram, Amazon 2018. gadā izstrādāja servera mikroshēmu savam AWS biznesam. Google ir aizvadījis gandrīz desmit gadu, izstrādājot savas MI mikroshēmas, kas nodēvētas par Tensor Processing Units. Tās palīdz nolasīt nosaukumus no zīmēm, kas iemūžinātas ar Street View kamerām, un nodrošina jaudu uzņēmuma Bard tērzēšanas robotam. Pat Meta plāno izveidot savu MI aparatūru.

Tādai iespējai, ka viņas klienti kādreiz varētu kļūt par konkurentiem, Su nepievērš lielu uzmanību. Tas ir dabiski, ka uzņēmumi vēlas veidot savas komponentes, padarot savu darbību efektīvāku. Bet viņa domā, ka tas arī ir viss, ko šie uzņēmumi var paveikt bez tehniskās pieredzes, kuru AMD uzkrājis gadu desmitiem. “Domāju, ir maz ticami, ka kāds no mūsu klientiem spēs dublēt visu šo ekosistēmu.”

Lai startētu mākslīgā intelekta mikroshēmu tirgū, Lisa Su ir labās pozīcijās. Bet viņa arī labi zina, cik ātri veiksmes stāsts var pārvērsties neveiksmē. Ir vēl daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka AMD izdzīvos. “Es domāju, ka AMD tagad ir citā fāzē.  Mums bija jāpierāda, ka esam laba kompānija. Man šķiet, mēs to izdarījām. Vēlreiz pierādīt, ka tu esi lielisks un ka tev ir paliekošs mantojums, ar kuru tu palīdzi pasaulei – lūk, tas ir izaicinājums, kas mani interesē.”