Lai uzņēmumu reģistrē virtuālais asistents!

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Publicitātes foto

Uzņēmuma līdzdibinātājs Arturs Fjodorovs ir pārliecināts – šis ir tikai sākums.

“Uber ir pilnībā mainījis taksometru nozari, Airbnb – viesnīcu sektoru. Juridisko pakalpojumu nozari neviens tik ievērojami vēl nav izmainījis. Es lieku likmi uz to, ka šī joma mainīsies tikpat iespaidīgi un tuvākajos gados juridisko tehnoloģiju nozare būs tikpat seksīga kā finanšu tehnoloģijas,” teic Arturs Fjodorovs.

Hugo.Legal programmē virtuālos asistentus, kas risina konkrētas problēmas, taču uzņēmuma nākotnes vīzija ir izstrādāt universālu mākslīgā intelekta sistēmu, kas varētu klientam atrast piemērotāko risinājumu – virtuālo asistentu vai īstu juristu – jebkurā valodā un jautājumā. “Ir vajadzīga centralizēta platforma, kur risināt juridiskos jautājumus būtu tikpat ērti kā izsaukt taksometru vai atrast naktsmājas,” saka Fjodorovs.

Pirmais impulss, kas vēlāk pārvērtās par Hugo.Legal, nāk no viņa paša pieredzes uzņēmējdarbībā. Vienā brīdī biznesā bija grūtāki laiki, un parādi katru dienu auga. Tieši pēc finanšu krīzes tā saucamie ātrie kredīti bija ļoti populāri, un bija gadījumi, kad 100 eiro aizdevums pārvērtās par 1000 eiro parādu. Arturs uzskata, ka tas bija iespējams, jo vidējais sabiedrības pārstāvis nevarēja atļauties juristu. Tas bija viegls mērķis parādu piedzinējiem. “Es nevarēju aptvert, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams! Izskatījās, ka ir atgriezušies deviņdesmitie gadi. Drīz vien pamanīju, ka šāda problēma ir ne vien man, bet visiem, kuri ir kļuvuši par parādu piedzinēju upuriem,” viņš stāsta.

Uzņēmēja rīcībā esošā informācija liecina, ka piektajai daļai igauņu ir pieredze ar arestētiem banku kontiem; pie tā novedusi cīņa ar ātro kredītu parādu piedzinējiem. Pirmais pakalpojums, ko uzņēmums izstrādāja, fokusējās uz palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem ir šādas problēmas. Sākumā Hugo.Legal par 30 eiro piedāvāja izdarīt visu iespējamo, lai aizstāvētu klienta intereses ārpus tiesas. Pirmie gadījumi bija ļoti sarežģīti un prasīja vairākas stundas, lai vispār saprastu, kā palīdzēt, bet ar laiku komanda sāka redzēt kopsakarības. Pēc 100., 200. un 300. gadījuma tās kļuva vēl spilgtākas. 

Pirms trim gadiem Hugo.Legal uzvarēja Igaunijas Tieslietu ministrijas konkursā par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu. Pēc piemērotāko juristu atrašanas vairākiem tūkstošiem cilvēku tika secināts, ka 33 % no viņiem ir problēmas ģimenē, uz 29 % attiecas parādu piedziņas jautājumi, bet 10 % ir darba tiesību lietas.

Pirms diviem gadiem Hugo.Legal izstrādāja Igaunijā pirmo robotjuristu, lai pasargātu cilvēkus no parādu piedzinējiem. Otrs virtuālais asistents bija domāts, lai palīdzētu vecākiem iegūt bērna aizbildniecības tiesības un saņemtu alimentus. Fjodorovs lepojas, ka asistents parādu piedziņas jautājumos ir palīdzējis vairāk nekā tūkstotim cilvēku ietaupīt teju vienu miljonu eiro bez īsta jurista palīdzības, bet alimentu robotjurists ir palīdzējis jau trim simtiem vecāku.

Patlaban Hugo.Legal ir 15 virtuālie asistenti, kas strādā dažādās jomās. Tie pārsvarā ir domāti visiem jautājumiem, kur cilvēki nezina savas pamattiesības un šī iemesla dēļ var nonākt situācijā, kad jāmaksā daudz naudas. “Lielā daļā gadījumu ir iespējams atrisināt problēmu pašā sākumā. Kad jautājums nonāk līdz tiesai, tas vairs nav ne ātri, ne lēti. Taču sākumā ir vairākas iespējas,” saka Arturs Fjodorovs.

Kā iemācīt robotam būt tikpat gudram kā juristam? “Patiesībā, tas nav pārāk sarežģīti,” atklāj Fjodorovs. Pirmie divi virtuālie asistenti prasīja daudzus mēnešus, bet tagad uzņēmums spēj izstrādāt jaunu robotu nedēļas laikā. Viņš cer, ka drīz vien varēs lepoties ar to, ka virtuālais asistents ir izstrādāts vienā dienā. Taču Arturs uzsver, ka šādām tehnoloģijām ir savas robežas – roboti nevar pārstāvēt cilvēku tiesā. Viņš gan ir pārliecināts, ka pēc 10–15 gadiem būs iespējams arī kaut kas tāds. 

Tagad sarežģītākās situācijās, kad virtuālais asistents ir izdarījis visu, kas ir tā spēkos, cilvēks var meklēt atbalstu platformā. Tur iespējams atrast konkrētajam jautājumam piemērotāko juristu cilvēkam interesējošā vietā un budžetā. “Platforma juristiem dod iespēju fokusēties tikai uz sava darba pamatbūtību un visu pārējo uzticēt citiem speciālistiem un tādām tehnoloģijām kā Hugo.Legal. Es nedomāju, ka ir kāds jurists, kas lec gaisā no prieka par to, ka pie viņa atnācis klients, kuram ir problēma ar parādu piedzinējiem. Drīzāk – tikai ne atkal! Rutīnas jautājumi viņiem ir pārāk vienkārši, tie nedod iespēju attīstīties,” spriež Fjodorovs.

Lielākā daļa juristu strādā vienatnē. Viņiem ar visu jātiek galā pašiem, tāpēc viņi nav visai efektīvi. Lielajos juridiskajos birojos, kur ir visa nepieciešamā atbalsta infrastruktūra, ir nodarbināta tikai neliela daļa speciālistu, taču šajā lauciņā ir arī pilnīgi citas cenas. Pēc Fjodorova teiktā, peļņa var veidot pat 50 % no apgrozījuma.

Uzņēmums piedāvā arī prakses vadības sistēmu, kas uzlabo individuāli praktizējošo juristu darbu. Kad efektivitāte ienāk viņu kabinetos, juristi var nopelnīt vairāk, jo var fokusēties tikai uz lietām, par ko var iekasēt naudu no klientiem, un nav jānodarbojas ar tehniskiem darbiem. Arturs ir pārliecināts – kādu dienu šī tehnoloģija samazinās arī maksu par pakalpojumiem. Jau tagad Hugo.Legal esot par 30 % lētāks par juristu darbu. Vienlaikus juristi, pareizi izmantojot šo tehnoloģiju, varot nopelnīt par trešdaļu vairāk, apgalvo uzņēmējs.

Pašlaik lielākā daļa jaunuzņēmumu fokusējas uz risinājumiem lielajiem juridisko pakalpojumu birojiem, piemēram, izstrādā dokumentu un citu procesu automatizācijas risinājumus. Protams, tas ir visai liels tirgus, uz ko koncentrēties. Taču Fjodorovs saskata lielu iespēju un jēgpilnu sociālo ietekmi, strādājot plašākā mērogā, jo 80 % sabiedrības arvien nevarot atļauties juridiskos pakalpojumus. Arī Hugo.Legal vadītāja Latvijā Elvīra Krēķe uzskata, ka juridiskie pakalpojumi nav pieejami visiem. Turklāt, kad cilvēks ieraksta Google meklētājā vārdu jurists, viņš iegūst daudzus jo daudzus rezultātus, taču nav ne mazākās saprašanas, ko tālāk iesākt ar šo informāciju. Kuru izvēlēties? Cik tas maksās? “Meklējumu rezultāti ir daudz un visaptveroši, kas nozīmē, ka ir grūti tikt skaidrībā par to, kurš jurists varētu palīdzēt konkrētā specifiskā jautājumā,” skaidro Krēķe.

Hugo.Legal ietver dažādus virtuālos asistentus, platformu un prakses vadības sistēmu. Arturs Fjodorovs uzskata, ka šī ir unikāla kombinācija. “Lai sakustinātu juridisko pakalpojumu nozari un padarītu to pieejamāku, ir vajadzīga tieši šāda pieeja.”

Juridisko pakalpojumu tirgus ir fragmentēts. Parasti ir tikai platforma jurista atrašanai vai virtuālais asistents kādam konkrētam jautājumam. Uzņēmuma lielākais konkurents ir ASV kompānija DoNotPay. Tam ir vairāk nekā tūkstoš dažādu virtuālo asistentu, bet Fjodorovs teic, ka pat tam nav platformas, kas ļauj atrast konkrētas specializācijas juristu. 

“Tagad rodas juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmumi, arī juridiskie biroji kļūst progresīvāki un izmanto jaunas mārketinga stratēģijas. Tie pēta jaunas iespējas dokumentu automatizācijā. Šis ir labākais laiks, kad Hugo.Legal ienākt tirgū,” uzskata Elvīra Krēķe. Viņas skatījumā lielākais izaicinājums juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir saistīts ar valstu robežām un valodas barjerām. Nesen Hugo.Legal laida klajā virtuālo asistentu krievu valodā. “No laika, kad darbu sāka mūsu pirmais virtuālais asistents igauņu valodā, pagāja divi gadi līdz izstrādājām risinājumu krievu valodā. Valodas barjera tiešām pastāv,” piekrīt Arturs Fjodorovs.

Pašlaik Hugo.Legal komandā ir 12 cilvēki. Trīs no viņiem ir dibinātāji – Arturs Fjodorovs, Erki Pisuke un Age Viks. Lai gan arī Arturs ir studējis jurisprudenci, Erki ir vienīgais ar jurista diplomu. Mārketinga vadītāja Age ir iemesls, kāpēc uzņēmums nosaukts tieši par Hugo. Viņa vēlējās, lai virtuālais asistents neasociētos ar tipisko juristu stīvā uzvalkā, kuram kabinetā pie sienām ir dārgas gleznas. 

Latvijā Hugo.Legal vada Elvīra Krēķe. Līdzīgi kā uzņēmuma pārstāvis Lietuvā Darjus Lengvins pirms kāda laika viņa bija iesaistīta citā juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmumā. “Mēs cīnāmies ar tām pašām problēmām, tāpēc esam sanākuši kopā,” saka Elvīra.

Hugo.Legal darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Līdz šim uzņēmums ir piesaistījis 250 tūkstošu eiro investīciju no Superangel. Patlaban tas gatavojas sēklas investīciju piesaistei viena miljona eiro apmērā. Finansējums paredzēts produkta attīstībai un ieiešanai jaunos tirgos.

Pilns pakalpojumu spektrs – platforma, kas ļauj cilvēkam atrast piemērotāko juristu, prakses vadības sistēma un visi virtuālie asistenti – pagaidām pieejams tikai Igaunijā, citās valstīs ir tikai viens vai divi virtuālie asistenti. “Šis ir tikai sākums. Es redzu ļoti daudz iespēju. Piemēram, Latvijā mēs tik tikko esam laiduši klajā virtuālo asistentu Komercbots, kas palīdzēs reģistrēt uzņēmumu. Uzņēmumu reģistrā ir pieejami dokumentu paraugi, bet daudzi vēršas pie juristiem un tērē 100 līdz 150 eiro tikai par to, ka speciālists tavā vietā reģistrē uzņēmumu. To var automatizēt par daudz zemāku cenu. Ir vēl daudzas citas jomas, kuras padarīt efektīvākas,” ir pārliecināta Elvīra Krēķe.

Uzņēmums gatavojas darbības uzsākšanai Spānijā un Nigērijā. “Nevaru vien sagaidīt, lai redzētu, kāda ietekme mūsu tehnoloģijai būs Āfrikā,” atzīstas Arturs Fjodorovs. Arī citiem Igaunijas jaunuzņēmumiem ir tuvas attiecības ar Āfriku. Piemēram, tur aktīvi strādā Planet42 un tas ir viens no Bolt lielākajiem tirgiem. 

Daudziem jaunuzņēmumiem mērķa tirgus ir ASV. Pagaidām Hugo.Legal neplāno tur attīstīties, jo pāri okeānam esot visai liela pretestība šāda veida risinājumiem. Arturs zina teikt, ka “Amerikas advokātu kolēģija jau ir nogalinājusi vairākus jaunuzņēmumus. Populārākie piemēri ir Ross Intelligence un UpCounsel.”

Līdzīgas pretestības tendences vērojamas arī Eiropā. Piemēram, Vācijā virtuālajiem asistentiem nav ļauts darīt pat visvienkāršākos darbus, jo... robotam nav izglītības un jurista licences! Uzņēmējs uzskata, ka šie tirgi pagaidām nav gatavi lielām pārmaiņām, tāpēc Hugo.Legal meklē attīstības iespējas reģionos, kas ir atvērtāki inovācijām. 

Elvīra pieļauj – daudzi juristi baidās, ka roboti atņems viņiem darbu. “Tā nav. Virtuālos asistentus vajadzētu uztvert kā palīgus, piemēram, dokumentu apstrādē vai tikšanās laika rezervēšanā. Galu galā tas ir ieguvums visiem. Nākotnē juristi nezaudēs darbu tehnoloģiju dēļ,” viņa ir pārliecināta.