Ienesīgā krāpšanās
Studenti vienmēr ir mazliet krāpušies, bet Covid-19 izraisītās pārmaiņas, izglītībai pārceļoties tiešsaistē, ir padarījušas šo problēmu par īstu epidēmiju.
To sauc par čegošanu (chegging). Koledžu studenti labi zina, ko tas nozīmē. “Ja man beidzas laiks, ja ir problēmas ar mājasdarbu vai kādu pārbaudījumu tiešsaistē, es to iečegoju,” saka 19 gadus vecs otrā kursa students Mets no Arizonas. Ar to viņš domā Chegg Study platformas izmantošanu. Par 14,95 dolāriem viņš iegādājas mēneša abonementu no tehnoloģiju kompānijas Chegg, kuras akciju vērtība pandēmijas laikā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Studentam nepieciešamas vien dažas sekundes, lai apskatītos atbildes Chegg datubāzē, kurā apkopoti 46 miljoni mācību grāmatu un eksāmenu jautājumu atbilžu, un iesniegtu atbildi kā savu. Citiem vārdiem – lai nošpikotu. (Mets lūdza mums neizpaust viņa īsto vārdu, jo viņš saprot, ka pārkāpj skolas goda kodeksu.)
Chegg ir Santaklāras (Kalifornija) uzņēmums, bet tā sirds un dvēsele meklējama Indijā, kur uzņēmums nodarbina vairāk nekā 70 000 ekspertu ar augstāko izglītību matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs. Eksperti, kuri strādā ārštatā, ir pieejami tiešsaistē 24/7, nodrošinot atbildes uz jautājumiem pēc pieprasījuma, tiklīdz abonenti tos uzdod (dažreiz atbildes tiek sniegtas mazāk nekā 15 minūtēs). Chegg piedāvā arī citus studentiem noderīgus pakalpojumus, ieskaitot rīkus bibliogrāfijas veidošanai, matemātikas uzdevumu risināšanai un tekstu uzlabošanai. Tomēr galvenais ieņēmumu avots un iemesls, kāpēc studenti kļūst par lietotājiem, ir Chegg Study.
“Ja nevēlos pats mācīties kādu tēmu, es izmantoju Chegg, lai iegūtu atbildes,” atklāts ir kāds Floridas Universitātes Finanšu fakultātes otrā kursa students. Savukārt pēdējā kursa students no Portlendas Universitātes atzīstas: “Atklāti sakot, es lietoju Chegg, lai špikotu.”
Forbes intervēja 52 studentus, kuri lieto Chegg Study. Bez tiem sešiem studentiem, kurus pats uzņēmums Chegg piedāvāja sarunai, visi, izņemot četrus, atzina, ka izmanto šo platformu, lai krāptos. Viņu vidū ir 19 koledžu studenti, tostarp no lielām un mazām štatu skolām un prestižām privātām universitātēm: Kolumbijas, Brauna, Djūka un Ņujorkas Universitātes Abū Dabī.
Pēc tam kad faktiski visas augstākās izglītības iestādes pasaulē ir pārgājušas uz attālinātām studijām, pieprasījums pēc Chegg pakalpojuma ir piedzīvojis milzīgu lēcienu. Trešajā ceturksnī abonentu skaits pieauga par 69 % salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 3,7 miljonus. Ieņēmumi 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos ir palielinājušies par 54 %, līdz 440 miljoniem dolāru septembrī, un tika prognozēts, ka līdz gada beigām tie sasniegs 630 miljonus (raksta sagatavošanas laikā Chegg 2020. gada gala dati vēl nebija pieejami). Tikmēr laikā, kad visā valstī tika ieviesti dažādi ierobežojumi, uzņēmuma tirgus vērtība kopš 2020. gada 18. marta ir pieaugusi četras reizes un tagad ir 12 miljardi dolāru.
Chegg vadītājs Dens Rozensveigs ir lieliski nopelnījis. Viņa Chegg daļas un ieņēmumi no akciju pārdošanas pēc nodokļu nomaksas kopā ir ienesuši 300 miljonus dolāru. Rozensveigs, kurš atteica interviju Forbes, apgalvo, ka Chegg Study “netika radīta, lai krāptos”. Viņš to apraksta kā pasniedzēju nodrošinātu asinhronu pakalpojumu; viņi jebkurā laikā ir gatavi palīdzēt studentiem ar detalizētām atbildēm uz viņu jautājumiem. 2019. gada intervijā viņš atzina, ka augstākajai izglītībai ir jāpielāgojas ekonomikai pēc pieprasījuma – tāpat kā, piemēram, Uber vai Amazon. “Es neredzu, kāpēc lai nevarētu izglītības programmu apgūt vienā piegājienā,” saka uzņēmējs. “Manuprāt, izglītībai jānonāk pie mums caur mūsu ierīcēm.”
Divi Chegg menedžeri, viceprezidenti Arnons Avitzurs un Ēriks Manuevo, piekrīt Rozensveiga teiktajam par Chegg nodomiem. “Tas piedāvā studentiem pielāgotu pakalpojumu, kas palīdz viņiem izkļūt no bedres,” saka Avitzurs. Savukārt Chegg prezidents Natans Šulcs rakstiski atzina: “Mēs neesam naivi, saprotam, ka pastāv problēma [ar krāpšanos]. Un pāreja uz attālinātām mācībām to ir tikai palielinājusi. Mēs par 100 % uztveram to par savu pienākumu – cīnīties ar šo problēmu – un investējam ievērojamus resursus, lai to mazinātu. Mēs nevaram gūt panākumus vienatnē un sadarbojamies ar fakultātēm un iestādēm. Un mēs darīsim vēl vairāk, ieskaitot studentu vecāku izglītošanu.”
Tomēr izskatās, ka uzņēmuma investīcijas šajā jomā neatmaksājas. Teksasas A&M Universitātes finanšu kursa studenti pagājušajā rudenī izmantoja Chegg, lai krāptos vairākos tiešsaistes eksāmenos. Timotijs Pauerss, kurš vada universitātes ētikas komisiju, novērojis, ka simtiem studentu ir iesnieguši no Chegg nokopētas atbildes ātrākā laikā, nekā būtu nepieciešams, lai vispār izlasītu jautājumu. “Tā ir kā bruņošanās sacensība. Mēs cenšamies pārtraukt negodīgu akadēmisko praksi, bet studenti pārliecina sevi, ka tā dara visi,” saka Pauerss
Pandēmijas laikā skolas tērē miljonus studentu uzraudzībai tiešsaistē. Tā ir atzīta par neviennozīmīgu praksi, kad koledžas maksā privātiem uzņēmumiem, kā Honorlock un Examity, lai tie uzraudzītu studentus testu kārtošanas laikā. Uzraudzības sistēma aizslēdz studentu tīmekļa pārlūkus un uzrauga viņus, izmantojot datora kameru. Kritiķi apgalvo, ka tas pārkāpj studentu privātumu. Tiek ziņots par gadījumiem, kad testējamie pat urinējuši zem galda, jo baidījušies, ka viņus apsūdzēs krāpšanā, ja kamerās būs redzams, ka viņi dodas uz labierīcībām.
Kaut arī Forbes intervētie studenti atzīst – ir bail krāpties, jo viņi tiek uzraudzīti tiešsaistes mācību laikā, – vairāki tomēr apgalvo, ka tiešsaistes eksāmenos tik un tā izmanto Chegg. “Ja vien tu neizmanto skolas WiFi tīklu, tevi nepieķers,” saka kāds lielas augstskolas otrā kursa students.
Studenti ir krāpušies vienmēr. 12. gadsimtā studenti, kuri rakstīja kontroldarbu, piešuva sev pie drēbēm sērkociņu kastītes lieluma Konfūcija tekstu kopijas, lai varētu špikot civildienesta eksāmenos. 1940. gadā Henrijs Fords II tika izslēgts no Jeila Universitātes pēc tam, kad tika atklāts, ka viņš kādam samaksājis par sava diplomdarba uzrakstīšanu.
Problēmas patiesos apjomus ir grūti noteikt, saka Pensteitas profesore Linda Treviņo, 2012. gadā izdotās grāmatas Cheating in College līdzautore. Daļa no izaicinājuma ir krāpšanās definīcija. Vai tā ir atbildes iegūšana no drauga mājasdarba, palūrēšana kaimiņa darbā eksāmena laikā, maksāšana citiem par testu rakstīšanu, atbildes iegūšana no Chegg? Turklāt ir grūti arī iegūt uzticamu informāciju. “Mums jāpaļaujas uz cilvēku godaprātu – ja viņi ir krāpušies eksāmenos, lai viņi godīgi atklātu, ka ir to darījuši,” saka Treviņo. Viņas grāmatā tiek apstiprināts, ka aptuveni divas trešdaļas augstskolu studentu krāpjas.
Un viņi to dara vairāku iemeslu dēļ. Lai saņemtu labākas atzīmes un iestātos prestižās juridiskajās un medicīnas skolās. Lai nokārtotu eksāmenus obligātajos priekšmetos (inženieriem jāmācās par Šekspīru, valodniekiem – par Ņūtonu), kuri viņus neinteresē. Lai ietaupītu laiku un varētu vairāk resursu veltīt sportošanai vai darbam. Un tāpēc, ka viņiem šķiet, ka tā dara visi, un viņi nevēlas atpalikt.
Studentus neuztrauc, ka viņus pieķers. Un kas ir vēl satraucošāk – viņi vai nu nedomā, ka dara kaut ko sliktu, vai arī viņiem vienkārši ir vienalga.
2020. gadā kāda Džordža Vašingtonas Universitātes absolvente, kura pieteicās maģistrantūrā, pastāstīja, ka viņa mēģināja izmantot Chegg tam, kam tas, pēc kompānijas vadītāju domām, bija paredzēts, proti, “kā kursus”. Bet kurss fizikā bija ļoti sarežģīts. “Jutos kā naktstauriņš, kas apdedzinājies pie lampas, pēdējā brīdī Chegg meklējot mājasdarba atbildes. Kad jau ir pusnakts, kāpēc lai nelietotu Chegg un vienkārši nepabeigtu uzdevumu?”
Chegg Study savu dzīvi sāka kā Cramster, jaunuzņēmums no Dienvidkalifornijas, kuru nodibināja tolaik 24 gadus vecais Kalifornijas Universitātes inženierzinātņu programmas absolvents Ārons Hokijs. Koledžā viņš vēlējās, lai būtu tāda vieta, kurā varētu sameklēt atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Hokija ideja – izveidot mājaslapu, kurā būtu rūpīgi sakārtoti risinājumi matemātikas, dabaszinātņu un inženiertehniskajām uzdevumiem.
Kopā ar partneri Robertu Angaritu, tolaik 23 gadus veco Dienvidkalifornijas Universitātes studentu, viņi saprata, ka būs nepieciešams ģenerēt daudz augstas kvalitātes atbilžu uz visdažādākajiem jautājumiem. Vienam no Angaritas profesoriem Indijā bija brālēns, un šis profesors ieteica viņiem nodarbināt tur labi izglītotus ārštata speciālistus, kuri atbildēs uz studentu augšupielādētajiem jautājumiem. “Jautājums bija – cik tas maksā,” saka Hokijs.
2010. gada beigās Chegg iegādājās Cramster par summu, kas netiek izpausta. Grūtībās nonākušais uzņēmums bija uzracis zelta dzīslu. Chegg tika nodibināts divus gadus pirms Cramster, 2000. gadā, kā CheggPost – Aiovas Universitātes otrā kursa studenta Džoša Karlsona dibināta studentu andele, kuras nosaukumā apvienoti vārdi chicken (vista) un egg (ola). Pēc spēku apvienošanas ar ambiciozu Aiovas Štata Universitātes studentu no Indijas Ājušu Phumbru viņš 2005. gadā izstājās no projekta. Phumbra un jaunais partneris Osmans Rašids saīsināja uzņēmuma nosaukumu līdz Chegg un pievērsās mācību grāmatu īres stratēģijai.
Studenti bija priecīgi, ka par 30 dolāru īres maksu varēja iegūt 250 dolāru vērtu mācību grāmatu visam semestrim. Bet grāmatu iegāde, uzglabāšana un transports prasīja lielus līdzekļus. Tomēr riska kapitālisti investēja uzņēmumā 280 miljonus dolāru, un 2010. gadā lielākais investors Teds Šleins, Silīcija ielejas granda Kleiner Perkins partneris, pieņēma darbā Denu Rozensveigu, lai sapurinātu Chegg.
Rozensveigs (59) ir veiksmīgs vadītājs. Vispirms viņš strādāja Ņujorkas izdevniecībā Ziff Davis, kur deviņdesmito gadu beigās vadīja vienu no Ziff uzņēmumiem – tehnoloģiju jaunumu platformu ZD-Net. Japāņu miljardieris Masajoši Sons, Ziff īpašnieks un valdes loceklis, investēja Yahoo – tolaik aktuālā interneta portālā. Viņš ieteica Rozensveigu, lai aizpildītu otro pēc svarīguma amatu. Pēc tam kad no 2002. līdz 2007. gadam bija ieņēmis Yahoo izpilddirektora amatu, Rozensveigs īsu brīdi strādāja privātā kapitāla uzņēmumā, bet vēlāk bija arī par populāras videospēles Guitar Hero vadītājs, kurā lietotāji spēlē leģendāras roka kompozīcijas uz miniatūras plastmasas ģitāras.
Kaut arī pirms darba Chegg viņš nebija saskāries ar izglītības jomu vai mācību grāmatām, Rozensveigam pašam patīk apgalvot, ka Chegg viņu piesaistīja, jo bērnībā viņa māte Skārsdeilā strādājusi par skolotāju. Un, sākot strādāt Chegg, viņam pašam bija divas meitas, kuras gatavojās iestāties koledžā. Tiklīdz viņš 2010. gada sākumā palaida Chegg, viņš pie sava paraksta e-pasta ziņojumos pievienoja uzrakstu: “Studenti ir mūsu prioritāte.” “Es domāju, ka tas bija nedaudz banāli,” saka toreizējais Kleiner Perkins partneris Hua Jiaņs, “tomēr Denam bija vīzija, kā pārvērst Chegg par visaptverošu un pilnīgu apmācību platformu.”
Vispirms Rozensveigam bija jāpiesaista vairāk naudas. 2013. gada novembrī ar negatīvu bilanci, turklāt un smagas konkurences apstākļos ar Amazon, kas 2012. gadā sāka izīrēt mācību grāmatas, viņš uzņēmumu kotēja biržā. Akcijas vērtība no sākotnējiem 12,50 dolāriem saruka līdz četriem dolāriem 2016. gada sākumā. Tas Rozensveigam bija grūts laiks. 2017. gadā, kad akcijas vērtība bija pieaugusi līdz 11 dolāriem, intervijā Rozensveigam pajautāja, vai viņš ir nobažījies par savu turpmāko karjeru. “Dzīvojot Silīcija ielejā, visi tev apkārt ir miljardieri, bet tu ne. Visi veic sākotnējo publisko piedāvājumu un vismaz vienu reizi visi piedzīvo, kā viņu akciju vērtība palielinās, bet mana uzņēmuma akciju vērtība nepieauga. Tas bija tik slikti,” viņš atbildēja. “Bija brīdis, kad, guļot gultā, burtiski sūkāju īkšķi.”
2015. gada sākumā viņš atrada veidu, kā pārvarēt Chegg neveiksmes mācību grāmatu biznesā. Grāmatu izplatītāji Ingram piekrita iegādāties un izplatīt Chegg pieejamās grāmatas, tikmēr Chegg turpināja reklamēt mācību grāmatu īri ar savu zīmolu (2019. gadā par Chegg izplatītājiem kļuva FedEx). Būvējot Chegg labo reputāciju studentu vidū, Rozensveigs iegādājās vairāk nekā duci uzņēmumu, kuri, viņaprāt iekļautos plānā piedāvāt studentiem viņiem vajadzīgus pakalpojumus, tostarp Internships.com un Study Blue, kas palīdz studentiem veidot zibkartes tiešsaistē. Tomēr lielākā daļa kompāniju neģenerēja ieņēmumus un vienkārši izgāzās, ieskaitot Campus Special – akciju vietni studentiem, ko Chegg 2014. gada aprīlī iegādājās par 17 miljoniem dolāru, un tajā pašā gadā projektu slēdza.
Par laimi Rozensveigam, Chegg Study baudīja stabilu izaugsmi, un tam nebija daudz sāncenšu. Vienīgais nopietnais konkurents bija privātais uzņēmums Course Hero, kas bija daudz mazāks, ar 1,1 miljarda dolāru novērtējumu. Šajā uzņēmumā atbildes uz studentu jautājumiem sniedza lielākoties citi studenti.
Janvāra vidū Chegg publicēja preses relīzi, kurā paziņoja par jaunas programmas atklāšanu ar nosaukumu Honor Shield. Tā ļauj profesoriem un skolotājiem iepriekš iesniegt eksāmenu vai testu jautājumus, “lai novērstu iespēju uz tiem atbildēt Chegg platformā noteiktā laika posmā eksāmena laikā”. Vienpadsmit mēnešus pēc tam, kad koledžas pārgāja uz attālinātām mācībām, Chegg prezidents Šulcs apgalvo, ka “pēkšņā pandēmijas impulsa dēļ neliels skaits studentu ir izmantojuši platformu negodīgi – tā, kā tas nebija paredzēts”.
Diez vai Honor Shield atturēs studentus izmantot Chegg testu laikā. Jau tagad daudzi profesori un skolotāji ir padevušies. Kalifornijas Universitātes fizikas lektors Džošua Salamani tic, ka “ārkārtīgi liela daļa” viņa studentu izmanto Chegg, lai špikotu eksāmenu un pārbaudes darbu laikā. Tomēr viņš necenšas viņus notvert. “Ja veltīsiet laiku tam, lai cīnītos ar Chegg, jūs zaudēsiet,” viņš ir pārliecināts.
2020. gada pavasara semestra beigās Ziemeļkarolīnas Štata Universitātes lektors Tailers Džonsons ir pieķēris 200 studentu, kuri izmantojuši Chegg, lai iegūtu atbildes gala pārbaudījuma laikā viņa statistikas ievadkursā. “Tas vienkārši nav godīgi,” saka Džonsons. “Chegg zina visu, ko dara studenti.”
Protams, nav prātīgi novelt visu vainu par krāpšanos uz Chegg. Pie visa vainīga cilvēka daba, īpaši – mācoties no mājām, kad pieķert kādu ir ārkārtīgi grūti. Nepārtraukta negodīgu politisko līderu reklāma sociālajos medijos noteikti nepalīdz. Tomēr Chegg turpina bruņoties un izmanto savā labā studentu sliktākos instinktus. Mūsu digitālo risinājumu un globālās savienojamības rīkiem jātransformē izglītības sistēma, padarot to labāku. Tā vietā Chegg savus rīkus izmanto, lai krāpšanās ārpakalpojumu nodrošinātu no Indijas. Tā ir traģēdija.