Pragmatiskais vācietis
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Ziema, kā izrādījās, ir labākais laiks, lai izmēģinātu jaunu auto – šoreiz Audi Q5 Sportback.
Bija decembra vidus, ne pārāk auksts, tomēr sals un daudz sniega kupenu, kad manā mazajā lauku mājiņā Latgales nostūrī, kura ziemā netiek apdzīvota, pēkšņi sāka griezties elektrības skaitītājs. Elektrum un Sadales tīkls noplātīja rokas, un galu galā vienīgais risinājums tik un tā bija aizbraukt uz Latgali un paskatīties, kas tur īsti notiek. Diemžēl tik steidzami nekādu džipu-visurgājēju dabūt nevarēja pat Forbes, tāpēc brauciens ar privāto VW Jetta bija piedzīvojumu pilns, nobeigumā vēl brienot pa sniegu.
Šo stāstu es mēģināšu atkārtot citā reizē, jau laikus atrodot iespēju nokļūt līdz galamērķim ar kādu lielisku auto. Un tomēr aizdomājos – ar ko tad es uz to lauku māju braukšu? Kas ļaus man neuztraukties, vai palikšu kupenā, vai tomēr izstūrēšu? Tā es nolēmu, ka ziema ir labākais laiks, lai izmēģinātu vairākas automašīnas – tādas, ar kurām braukt ne tikai vasarā, bet arī sniegotajos Latvijas laikapstākļos. Par pirmo kļuva Audi Q5 –arī tāpēc, ka man negribētos ikdienā pa Rīgu, kur notiek darbs, braukt ar milzu tanku.
Jāsaka, mana dzīve, lai arī pamatā notiek galvaspilsētā, ir saistīta gan ar dziļiem laukiem, gan ar nelieliem lauku izbraucieniem, līdz ar to auto, kas neskrāpējas ar bamperu pret katru sasalušu nenotīrīta sniega kupenu, būtu man kā radīts. Arī sasalušie ledus gabali ap automašīnas riepām, kas neļauj izbraukt no paralēlās stāvvietas, man patīk mazāk. Un vispār jebkādi džipi man patīk mazāk par foršiem, jaudīgiem vasaras auto. Es ticu, ka katrs autobraucējs saskaras ar tādu izvēli.
Pie Audi Q5 Quattro es tiku tieši uz Ziemassvētku brīvdienām, un tajās nācās saliet bākā visai daudz benzīna salīdzinājumā ar automašīnas jaudu. Neraugoties uz pieticīgo divu litru motoru, kas varētu šķist pat visai ekonomisks, man neizdevās sasniegt Rīgā mazāku degvielas patēriņu par 16 litriem uz 100 kilometriem, kaut gan ierastie satiksmes sastrēgumi izpalika. Taču divu litru motors tikai šķiet maz – konkrētais Audi modelis ir ļoti jaudīgs. Mazākais pieejamais dzinējs ir 265 ZS, bet var izvēlēties arī līdz pat 400 ZS. Visi šī modeļa dzinēji ir divu litru.
Braukšana pa pilsētu un asfaltētu šoseju visādā ziņā bija ļoti komfortabla, izņemot to, ka auto ir ļoti ciets un jūtama katra ceļu uzturētāju neizdarība. Kopumā to nevarētu uzskatīt par trūkumu, taču vismaz man asociējas ar sporta auto un strauju uzrāvienu, ko nevarētu īsti teikt par Audi Q5, vai arī vienkārši esmu izlutināta ar iepriekšējiem testa auto.
Audi Q5 viss ir izdomāts praktiskiem, pragmatiskiem cilvēkiem, un jāatzīst, ka tajā ir savs šarms. Braucējam nekas nav jāizdomā, viss ir viegli saprotams, parocīgs, ērts un nav ielikts skārienjutīgajā ekrānā. Tur, protams, arī var, tomēr ieslēgt sēdekļu apsildi vai regulēt temperatūru ir ērtāk ar pogām, nevis šķirstot skārienjutīgo ekrānu, kas turklāt vēl novērš uzmanību no ceļa. Bet ekrāns, protams, ir – 10,1 collas displejs ar lielisku izšķirtspēju. Auto, ar kuru braucu es, bija brīnišķīga Bang & Olufsen skaņas sistēma, kas praktisko vācieti padarīja baudāmu. Turklāt nav iespējams nepamanīt, cik auto ir kluss – tas absorbē visus trokšņus tiktāl, ka līdz galam nav skaidrs, vai mašīna ir iedarbināta vai nav. Es paņēmu līdzi izbraucienā pie dabas savu vecotēvu. Piestājot pie veikala, domāju, ka atstāju iedarbinātu auto, lai tā salonā būtu silts. Ka tā nav, sapratu tikai atgriezusies, kad vectēvs sūrojās, ka mašīnā kļuvis drēgns.
Braucot pa šoseju, es pat uz mirkli aizdomājos un fantazēju par to, kā varētu tapt šādi auto. Šķiet, ka ražotājs ir īpaši centies visu uztaisīt parocīgu un, pats galvenais, ierastu, vienlaikus šo praktiskumu atstrādājot visaugstākajā līmenī un sabalansējot ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Acīmredzot pircēji to novērtē – ne velti Q modeļi jau ilgu laiku ir pirktākie no visa Audi klāsta.
Protams, kā jau visi mūsdienīgie luksusa klases automobiļi, arī Audi Q5 piedāvā visādas opcijas, ko man kā cilvēkam, kurš pirmo reizi brauca ar kaut ko lielāku par sedanu vai kupeju, bija aizraujoši izpētīt, bet kopumā droši vien tas nav nekas super ekskluzīvs, piemēram, iespēja paaugstināt vai samazināt auto augstumu. Par papildu samaksu var izvērsties gana plaši – piepirkt klāt melnu apdari bez hroma, oglekļa šķiedras atpakaļskata spoguļus, matricas un OLED lukturus, S line interjeru, Flex dizaina riteņus un daudz citu gan tehnisku, gan vizuālu detaļu.
Bet, kā jau atceraties no raksta sākuma, mērķis apvidus auto izmēģināšanai bija pilnīgi cits – noskaidrot, kā izbraukt kupenas. Ziemassvētkos sniegs jau bija nokusis, tāpēc mēs devāmies pie dabas, uz Zebrus ezeru netālu no Dobeles, kur sniegs tomēr tiek tīrīts, pat neskatoties uz meža ceļu un zemu apdzīvotību; esmu tur braukusi ziemā pat ar VW Jetta. Ceļš bija slidens un ļoti nepatīkams, un, jāsaka, arī auto diez ko nepalīdzēja. Tur, kur es iepriekš braucu ar savu folksvāgenu, protams, arī ar Q5 varēja iebraukt un izbraukt mierīgi, bet vietā, kur es būtu gribējusi iebraukt – un kur acīmredzot kāds tomēr bija braucis –, es braukt tā arī nesaņēmos, jo nebija tās drošības izjūtas, ka ar šo auto var braukt jebkur – pretēji sajūtām pilsētā.
Verdikts – dziļiem un pat vidēji dziļiem laukiem šis auto nederēs, taču braukšanai pa pilsētu pat vissniegotākajā ziemā būs ideāls: praktisks, ērts un pārdomāts līdz pēdējai detaļai.