Lai dzīvo e-pasts!

Nesot savu mugursomu, Matilde Kolina ienāk ēkā, no kuras paveras skats uz Londonas Taueru. Viņa ir uztraukusies, ka kravu pārvadājumu brokeru kompānijas (nesen tā nosvinējusi jau 134. gadadienu) vadītāju acīs izskatās pēc “pārāk acīm redzami no Sanfrancisko”. Kolina ir jaunuzņēmuma Front vadītāja un ieradusies prezentēt programmatūru, kas padara standarta e-pasta iesūtni par darba saskarni, ar kuru vienlaikus var strādāt vairāki speciālisti. Tas ir perfekti piemērots risinājums loģistikas komandām, kuras atbild uz cenu pieprasījumu plūsmām par kravu pārvadājumiem un to pieejamību visā pasaulē.

Viņa bija pārsteigta, ka tieši Simpson Spence Young aktīvi piedāvāja atbalstu. Šī kompānija bija aptaujājusi savus darbiniekus un atklājusi, ka viņu izmantotajiem komunikācijas rīkiem, kas vairāk atgādina telegrāfus no pagājušā gadsimta, nepieciešama atjaunināšana. Un tā vēlas, lai šajā lietā palīdz Front.

Izrādās, gana daudzi uzņēmumi, kas savā darbā paļaujas uz e-pastu, ir atvērti Front piedāvātajai palīdzībai. “Šis rīks izmainītu viņu dzīvi,” saka 30 gadus vecā Kolina, jo labāk taču ir salabot to, kas jums jau ir. Iesaistījušies arī jaunāki tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Shopify un privāto maksājumu līderis Stripe, un viņi maksā 9–79 dolārus par lietotāju ik mēnesi (dārgāk jāmaksā par vairāk kopīgotām iesūtnēm un citām funkcijām). Kopumā septiņus gadus vecajam uzņēmumam ir 5500 klientu, tā ieņēmumi kopš 2017. gada ir palielinājusies četras reizes, pērn sasniedzot 32 miljonus dolāru.

Nedaudzie, toties elitārie atbalstītāji, tostarp Sequoia Capital, programmatūras nozares līderi Atlasian, Qualtrics un Zoom un pat e-pasta pakalpojumu slepkava Slack, liek likmi uz Front. Kopumā viņi Sanfrancisko uzņēmumā iepludinājuši 140 miljonus dolāru, un janvārī tas ļāva novērtēt Front par 800 miljoniem dolāru. Tas ir četras reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Pretēji citiem, kas ātri vien pasludināja e-pastu par mirušu (Slack pat uzņēmās misiju to pilnībā aizvietot un pagājušajā gadā nonāca līdz publiskajam piedāvājumam), Kolina un otrs Front līdzdibinātājs Lorēns Perins (38) ticēja, ka daudzu gadu vecu protokolu laikmetā, kurā dominē Microsoft Outlook un Google Gmail, problēma ir iepakojumā, nevis pašā produktā.

Līdzdibinātāji no Francijas satikās eFounders – jaunuzņēmumu studijā Parīzē – 2013. gadā. Kolina, kura studēja matemātiku un uzņēmējdarbību HEC biznesa skolā Parīzē, bija pametusi savu darbu, jo sabruka viņas ilūzijas par uzņēmuma kultūru. Inženieris Perins meklēja jaunu iespēju pēc tam, kad gadiem ilgi bija strādājis par tehnoloģiju vadītāju Francijas tiešsaistes radio uzņēmumā. Sarīkojuši dažas prāta vētras, abi izlēma, ka jāveido koplietošanas iesūtne, proti, katra e-pasta vēstule, ko jūs saņemat no uzņēmuma un kura adrese sākas ar info vai help, kalpotu par viņu biļeti uzņēmumu darba plūsmā.

Pirms Front tikai viens klienta pieprasījums varēja aizsākt e-pastu vētru uzņēmumā, kur kolēģi cits citam pārsūta un kopē to vienota risinājuma un atbildes formulējuma meklējumos. Savukārt ar Front risinājuma lietotājiem tiek nodrošināta piekļuve kopīgotam e-pastam, kur viņi var apstrādāt ienākošos ziņojumus, it kā tie būtu reāli dokumenti, pievienot piezīmes, atzīmēt kolēģus un rakstīt atbilžu melnrakstus, neizsūtot e-pastus.

Bruņojušies ar aptuveni desmit testa uzņēmumiem, 2014. gada vasarā līdzdibinātāji devās uz Kaliforniju – uz prestižo jaunuzņēmumu akseleratoru Y Combinator. Kolinai bija iespēja prezentēt savu ideju partneriem, ieskaitot Gmail un Yahoo Mail izveidotājus. Viņa cerēja uz izvērstu atgriezenisko saiti, bet saņēma vienu vienīgu vēstījumu – sekojiet līdzi savai izaugsmei. “Viņā pašā, viņas sacensību garā un pašpārliecinātībā bija kaut kas tāds, kas mūs uzrunāja,” saka Džefs Ralstons, Yahoo Mail izveidotājs, kurš tagad ir Y Combinator prezidents. “Tas bija negaidīti. Tiešām – e-pasts? Un tā ir lieta, kas kļūs par miljardu dolāru vērtu uzņēmumu?”

Pateicoties investoriem un arī lojāliem sekotājiem, kompānija strauji dodas uz priekšu. Čikāgas uzņēmuma Edge Logistics prezidents Viljams Kerrs atzīst, ka iepriekš viņam bija nepieciešams pilna laika darbinieks, kas nodarbojās tikai ar e-pastiem. Tagad, izmantojot Front risinājumu, ienākošie pieprasījumi automātiski tiek vienmērīgi sadalīti speciālistiem, kuri salīdzina piezīmes un vienojas par cenām sistēmas iekšienē, pirms nosūtīt piedāvājumu norīkotā pārdevēja atbildes noformulēšanai. “Manā uzņēmumā jūs varat izcelties, ja būsiet pirmais, kas atbild uz cenas piedāvājuma pieprasījumu,” saka Kerrs. “Ar 60 000–70 000 darījumiem ik gadu tas var nozīmēt patiešām milzīgu atšķirību.”

Iespējams, Kolinas un Perina mērķis ir konkurēt ar Gmail un Outlook, piedāvājot zemāku cenu un savienojot Front sistēmā vairākas produktivitātes lietotnes, lai kopīgotie e-pasti kļūtu par darbinieku centrālo platformu. Analītiķi gan ir skeptiski par to, ka Front varētu izjaukt ierasto kārtību šajā divvaldībā. Abi uzņēmumi pievieno saviem e-pastu produktiem konkrētas pakotnes – G Suite Google un Office 365 Microsoft. “Daudzi jaunuzņēmumi ir atraduši savas iespējas tieši Microsoft un Google degungalā,” saka Wedbuch Securities izpilddirektors Daniels Aivss, “bet es uz e-pastu skatos tā, kā lielākā daļa klientu skatās uz salvetēm restorānā – ka es personīgi par to nemaksāju.”

Stripe ir Front klients, un tā vadītājs Patriks Kolisons uzskata – Front ir līdzīgs viņa maksājumu sistēmas biznesam, kas ir 35 miljardus dolāru vērts. Tā ir vēlme iejaukties nozarē, no kuras pārējie baidās. Pēc viņa domām, jautājums nav par to, vai Front var izcīnīt vietu tirgū, bet gan – cik liela tā būs. “Ir ļoti iespējams, ka Matilde to sapratīs, kā to ir sapratuši citi jauni vadītāji, ko esmu saticis,” viņš saka.

Kolina tic saviem spēkiem. Nesen pie viņiem vērsušies dažu lielāko uzņēmumu vadītāji, piemēram, Satja Nadella no Microsoft un Marks Beniofs no Salesforce. Pēc Kolinas domām, viņu motīvi ir skaidri saprotami. Viņa apgalvo, ka negrasās pārdot savu uzņēmumu. “Esam sasnieguši tikai 0,0001 % no sava potenciāla.”